Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Alūksnes pusē šuj mīļas rotaļlietas un segas

Diāna Lozko
Vietējās ziņas

2018. gada 8. augusts 06:56

3316

“Brīnumi ir mums visapkārt, atliek vien ieskatīties vērīgāk un saskatīt tos,” saka rokdarbniece Madara Zaķe no Jaunannas, kura strādā ar zīmolu “Peoniju brīnumdārzs”. Viņa šuj vatētas segas lieliem un maziem, mīkstās rotaļlietas, dažādus aksesuārus un darina citas mīkstas, mīļas un brīnumainas lietas.

Šūt patika jau bērnībā

M.Zaķe saka, ka vispirms ir divu bērnu - Marģera (4 gadi) un Ernesta (10 mēneši) - mamma, sieva vīram Ivaram un tikai tad rokdarbniece. Rūpes par mazajiem ķipariem šobrīd ir viņas pamatdarbs, bet dažādu skaistu lietu šūšana – darbs brīvajiem brīžiem. “Šūšana man ir tuva jau kopš bērnības. Atceros, ka bērnībā šuvu lellēm kleitas, zīmēju modeļus. Man ļoti patika radoši izpausties, kā nu toreiz sanāca, sanāca.”

M.Zaķe apguvusi vides dizainera profesiju, bet kārtīgi šūt iemācījusies “Burdas” kursos. “Šūšana man ļoti patīk. Mēdz teikt – no saknēm neaizbēgsi. To var attiecināt uz mani, jo esmu atgriezusies pie šūšanas, kas man ir sirdij tuva no bērnības. Sākumā šuvu tikai lupatu lelles un segas. Pie tam – tās visas bija kā dāvanas draugu mazuļiem. Tieši draugi mani iedrošināja sākt šūt vairāk un savus darbus pārdot, jo man tīri labi sanākot. Ja jau citi novērtē, izlēmu pamēģināt. Plašākam cilvēku lokam kļuvu zināma pirms diviem gadiem. Protams, sākumā piedāvājums bija niecīgs un arī pirmajos tirdziņos ar savām sešām lellēm un trīs segām lielus panākumus neguvu, bet no savām kļūdām mācījos. Tas mani nesagrāva, bet tieši lika darboties un domāt, kā darīt labāk. Tagad šuju ne tikai lelles, segas, bet arī zaķus, kaķus, lāčus, Montessori bumbas un miega lupatiņas,” stāsta M.Zaķe.

Katrā rotaļlietā – labas domas

M.Zaķes darinātie darbiņi priecē bērnus ne tikai Alūksnes novadā un Latvijā, bet arī ārzemēs, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģiju iespējas. “Manas šūtās lelles ir īpašas ar to, ka vienmēr iešuju tajās kaut ko no sevis. Cilvēki nāk klāt un saka, ka lelles pilnīgi skatās uz viņiem, un jautā, kā es to panākot. Šuju un domāju par bērniem. Domāju labas domas, kā bērns spēlēsies, vai viņam patiks. Jā, bērniem manas šūtās mantas kļūst par labākajiem draugiem,” stāsta M.Zaķe. Noiets jeb pircēji vairs neesot jāmeklē. Cilvēki paši viņu atrodot, ir dzirdējuši, redzējuši viņas darbus un kvalitāti pārbaudījuši. “Kā rodas idejas? Ir divi scenāriji. Vai nu ieraugu audumu, kurš ļoti, ļoti iepatīkas, kaut gan nezinu, ko no tā uzšūt, vai ieraugu audumu un jau zinu, kas taps. Visbiežāk ieraugu audumu, kas patīk, un tad domāju, ko iesākt,” smejot teic M.Zaķe un atzīst, ka idejas pie viņas atnāk pašas.

Bērni – papildu motivācija

M.Zaķe atzīst, ka dzīvošana mazā pagastā nekādā ziņā nav šķērslis sākt ko ražot. “Gluži pretēji – tā ir papildu motivācija. Pirms dažiem gadiem dzīvoju Rīgā un neteiktu, ka tur var rast iedvesmu un vēlmi uzdrošināties sākt ko savu. Šeit dzīve ir vienkāršāka. Arī bērni nekādā ziņā nav šķērslis sākt ko darīt. Bērniem ir svarīgi redzēt, ka mamma arī kaut ko dara. Jā, es nevaru šim darbam veltīt astoņas stundas dienā, bet laiku atrast var. Ja ļoti grib un patīk tas, ko dari, laiks atrodas. Kamēr bērni guļ, ziedoju kādu stundu miega un ko padaru,” teic rokdarbniece. Interesanti, ka pašas bērniem viņas darinātās mīkstās rotaļlietas nemaz tik ļoti nepatīk. “Esmu katram uzšuvusi pa zaķim, bet tie zaķi tā arī stāv. Viņi ir ļoti praktiski puiši, un viņus interesē saimnieciskas lietas, piemēram, skrūvgrieži. Viens gan - abiem diviem ir manis šūtas sedziņas,” stāsta M.Zaķe.

M.Zaķe atzīst, ka lelles šūs tik ilgi, kamēr cilvēkiem patiks. “Jā, brīžiem apnīk. Piemēram, pēc Ziemassvētkiem, kad sašuvu ļoti daudz rotaļlietu, negribējās skatīties ne uz šujmašīnu, ne uz audumiem, bet tas pāriet. Iedvesma atkal rodas pati no sevis – rokas pašas prasās ko darīt. Šobrīd ideju ir vairāk, nekā spēju īstenot. Iespējams, ja strādātu pilnu darba laiku, būtu citādāk, būtu nogurums un radošs izsīkums, bet šobrīd man tas nedraud. Es esmu pārliecināta, ka katram rokdarbam ir savs cilvēks un kaut kādā brīdī rotaļlieta ar šo cilvēku satiekas. Gaumes ir ļoti dažādas, īpaši bērniem. Man labākā alga ir priecīgs bērns, kad bērnam, ieraugot mantu, acis mirdz un viņš aiziet priecīgs. Tā ir labākā alga! Jā, rotaļlietas ir arī finansiāls pienesums ģimenes budžetam, citādāk nebūtu tam jēgas,” atzīst M.Zaķe.

Dara tik, cik var izdarīt

M.Zaķe iedrošina arī citas māmiņas sākt darīt to, kas patīk. “Dzīvojot mājās ar bērniem, rodas ļoti daudz labu domu. Aicinu nenobīties un sākt ko darīt. Ir tikai jāsāk. Jāmēģina. Ja nesanāk, jāmēģina vēlreiz. Jāskatās, kas notiek apkārt, kas cilvēkus interesē. Nevajag baidīties, ka kaut ko nepagūsi vai ka neizdosies savienot rūpes par bērniem un māju ar kādu papildu nodarbošanos. Kā es vienmēr esmu teikusi – cilvēks var izdarīt tik, cik grib, un ne vairāk, ne mazāk. Ja tā ir sirdslieta, nav žēl ziedot dažas stundas miega un darīt to, kas patīk. Ne no kā nevajag baidīties. Arī padomu prasīt nevajag baidīties. Mums tikai liekas, ka latvietis tāds kautrīgs un skaudīgs, bet tā nav. Protams, svarīgs ir arī ģimenes atbalsts. Ja vīrs un bērni mani neatbalstītu, nekas nesanāktu. Viņi ir mans lielākais atbalsts un lielākā iedvesma,” viņa saka.

Kategorijas

Kategorijas