Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Prezentē videofilmu

Mārīte Dzene
Vietējās ziņas

2009. gada 2. decembris 15:19

491

Alūksnes politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika savus likteņa un domu biedrus pagājušajā sestdienā aicināja uz videofilmas “Salauztie mūži atmiņās sāp” ceturtās daļas prezentāciju. Tajā ietverti 17 pretošanās kustības dalībnieku atmiņu stāsti.

Pārdzīvotais sāp vēl arvien
“Mūsu projekts filmas trešās un ceturtās daļas veidošanai saņēma finansiālu atbalstu Alūksnes un Apes novada fonda sadarbībā ar Hipotēku un zemes banku rīkotajā konkursā. Augustā prezentējām filmas trešo daļu, kurā bija apkopoti leģionāru atmiņu stāsti. Šī filma stāsta par pretošanās kustības dalībniekiem. Taču arī tagad filmai nav beigu, jo tā turpināsies ar piekto, sesto un septīto daļu, kurās  būs atmiņu stāsti par pārdzīvoto Salaspils koncentrācijas nometnē, par izsūtītajiem 1941. un 1949.gadā,” stāsta Dz.Mazika.

Protams, arī nākamo filmas daļu veidošana ir atkarīga no finansējuma. Ko politiskie represētie ir spējuši izdarīt paši, tas ir paveikts. Tas ir smags darbs, jo ir sāpīgi atsaukt atmiņā pārdzīvoto, tāpēc ne visi vēlējās atcerēties un stāstīt, lai iemūžinātu to videofilmā. Filmas veidotājiem, kuri paši ir izgājuši šos sāpju ceļus, nākas tos izdzīvot atkal no jauna. Tomēr ir skaidrs, ka neviens cits nespētu tos tik dziļi izprast un atspoguļot.

Par pretošanos - izsūtījums
“Laikam no mūsu pretošanās kustības grupējuma esmu palicis viens pats. Skatoties uz to laiku ar šodienas acīm, liekas tā jocīgi, ka mēs – jauni puiši – izvēlējāmies pretošanās kustību,” spriež alūksnietis Bruno Zvejnieks. 1945.gada maijā viņi izlēma nepakļauties iesaukumam krievu armijā, bet devās mežā, kur jau bija izveidots nomaskēts bunkurs. Mežā viņi dzīvoja vairākus mēnešus, saņemot atbalstu no tuviniekiem. Lai gan padomju varas pārstāvji solīja, ka labprātīgi no meža iznākušos nesodīs, tomēr bija tiesa, kas B.Zvejniekam piesprieda 10 gadus izsūtījumā Sibīrijā. Šis un vēl citu pretošanās kustības dalībnieku stāsti ir ietverti vairāk nekā stundu garajā filmas ceturtajā daļā. “Viss materiāls ir uzfilmēts. Esmu vēl paspējusi to izdarīt, jo šobrīd daudzu vairs nav starp dzīvajiem,” saka Dz.Mazika.

Filma ir vajadzīga jauniešiem
Viņai ir gandarījums, ka vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Iveta Mikijanska prot novērtēt paveikto. Politiski represētie filmu veido jaunajai paaudzei. Muzeji, bibliotēkas un skolas saņem tās videodiskus demonstrēšanai. “Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Okupācijas muzeju un Nacionālo bibliotēku, kur videofondos ir mūsu filmas daļas. Tās vēlas saņemt arī citu pilsētu skolas,” norāda Dz.Mazika.

Vēsturnieks Jānis Polis uzsver, ka ir jāsaka paldies represētajiem, ka viņi ir sagatavojuši vērtīgu materiālu, kas ir labākā pagātnes notikumu liecība. “Šis darbs ir ļoti vērtīgs un vajadzīgs. Diemžēl jaunajai paaudzei ir grūti saprast, ka mūsu pašreizējās grūtības nevar pat salīdzināt ar tām, kādas ir  pārcietuši represētie cietumos un izsūtījumā,” salīdzina J.Polis.

Kategorijas

Kategorijas