Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Improvizēts sautējums

Tas sākās ar mazu kancīti žāvētas krūtiņas ledusskapī. Viesi bija aizbraukuši, uz veikalu doties vēlā svētdienas pēcpusdienā īsti negribējās (tā ir vērā ņemama atšķirība, dzīvojot pilsētās vai laukos, – veikals nav gluži rokas stiepiena attālumā, un nereti drīzāk gribas izdomāt ko pagatavojamu vakariņām, nekur nedodoties). Vasaras pluss ir tas, ka, pat ledusskapī gaudojot vējam, dārzā var atrast ko nebūt ēst taisāmu.
Bez minētā žāvētā cūkgaļas gabaliņa ledusskapī atradās apvītusi puspaprika, no pusdienām pāri palikuši vārīti kartupeļi un sauja olīvu, ko viesi nebija notiesājuši.
Kad uzliku apcept sīpolus un mazos gabaliņos sagrieztu žāvējumu, īstas idejas par ēdienu vēl nebija. Tad radās doma izvārīt nedaudz sviesta pupiņu. Tikmēr apceptajai gaļai pievienoju papriku. No kādas citas reizes bija aizķērusies trešdaļa dzeltena kabača, bet, lai glītāks skats un krāšņāks sautējums, tam uz pannas pievienoju vienu mazu zaļu cukīni. Turpat nonāca pāris daiviņas rupji sagriezta ķiploka.
Ledusskapī vēl atradās burciņa ar garšaugu eļļas pārpalikumu. Tajā pirms tam bija iemarinēti artišoki. Parasti šādas eļļiņas, kurās peldējušas, piemēram, siera bumbas, artišoki vai kaut kas cits, ārā neleju. Tās vēl burvīgi izmantojamas, piemēram, pievienojot mazliet etiķa vai citronu sulas, salātu mērcēm. Šajā gadījumā eļļa savu garšas niansi varēja piešķirt sautējumam.
Tikmēr izvārījušās bija sviesta pupiņas, un arī tās nokļuva pie dārzeņiem uz pannas. Piegriezu vēl dažus ķiršu tomātiņus. Pašās beigās pievienoju vārītos kartupeļus (tie jāliek noslēgumā, lai viss nepārvēršas putrā) un sakapātus garš­augus (kas nu mājās bija – baziliku, pētersīļus un timiānu). Brītiņu vēl pacepu. Mazliet pievienoju sāli un maltus melnos piparus. Un, lūk, gards, krāsains un vasarīgs sautējums bija tapis, veiksmīgi izmantojot dažādus pārtikas pārpalikumus.

20180423-0905-lvaf.jpg

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.


Kategorijas