Piedalījies konkursā "Mister Planet 2017" - Kāpēc ne, ja var!

2018. gada 24. augusts 08:59

896

Jaunannietis Jānis Kliests sevi dēvē par visai avantūrisku jaunieti, kurš bieži vien iesaistās dažādos eksperimentos un ne velti viņa kvēlākā aizraušanās ir ceļošana. Tāpēc viņš pārsteidza ne vien savus draugus, bet arī ne vienu vien alūksnieti, piedaloties konkursā “Mister Planet 2017” Gruzijā, turklāt iegūstot otro vietu. Par to, kā uzdrīkstēties un izkāpt no savas komforta zonas, stāsta pats Jānis.

“Pavīdēja iespēja pieteikties konkursam “Mister Planet 2017”, un, tā kā esmu diezgan avantūrisks cilvēks, nolēmu pamēģināt. Uzzināju, ka tiek meklēts puisis - latvietis, sazinājos ar direktori. Attiecīgi tālāk bija intervija un pārējais norisinājās ļoti vienkārši, tika vērots vizuālais koptēls, vai esi pietiekami labā formā. Turklāt, tā kā šis ir “Misteru” konkurss, nebija svarīgs tikai vizuālais – arī tas, kāds esmu kā cilvēks, vai protu sevi pasniegt. Uz atlasēm devos ar domu, ka nedrīkst nobīties, ir jāpamēģina kas jauns, tādēļ šķita, ka tas ir labs veids, kā izzināt sevi, un pats galvenais - tā bija iespēja izkāpt no savas komforta zonas, pamēģināt ko nebijušu. Nekad dzīvē nedomāju, ka piedalīšos šādā pasākumā - tā man varētu būt pēdējā ideja, kur es varētu piedalīties. Taču pārvarētās bailes un uzdrīkstēšanās atmaksājās - ar meiteni Sindiju Bokāni no Dobeles tikām tālāk, lai konkursā pārstāvētu Latviju,” nostalģiski stāsta 24 gadus vecais puisis.

Sešu dienu kūre intensīva darba
“Gatavošanās sākās jau Latvijā - mācījāmies staigāt pa mēli, fotografēties, kā jārunā ar žūriju un citu. 11.septembrī sākās pasākums, kas noritēja sešas dienas. Dzīvojām Gruzijas pilsētā Batumi pie Melnās jūras, ļoti skaistā pieczvaigžņu viesnīcā. Viss bija nodrošināts ļoti augstā līmenī.
Visas sešas dienas bija konkrēta programma - jādemonstrē nacionālie kostīmi, kas man bija kaut kas pavisam nebijis, jo nekad neesmu dejojis tautiskās dejas un šāds apģērbs man bija jaunums. Latvijas kostīmi, protams, bija vienkārši, salīdzinot ar Filipīnām vai Taizemi, taču ne sliktāki. Otrajā dienā mācījāmies horeogrāfiju. Trešajā dienā bija Gruzijas dizaineru apģērbu modes skate, kur demonstrējām viņu tērpus. Ceturtajā dienā bija “catwalk” jeb staigāšana pa mēli – meitenes bikini, puiši peldšortos vai peldbiksēs. Piedalījāmies arī dažādās akcijās, tikāmies ar Batumi mēru, tāpat arī kopām Melnās jūras piekrasti - arī labus darbus paveicām. Protams, neiztikām bez fotosesijām. Visu piektdienu, sestdienu gatavojāmies noslēguma šovam, kur tad arī viss tika salikts kopā – nacionālie tērpi, greznie tērpi - vīriešiem smokings, uzvalks, sievietēm vakarkleitas, tad arī bikini un peldšortu demonstrācija. Bija arī intervija ar žūriju, kuru pārstāvēja 12 žūrijas locekļi. Formāts bija ļoti patīkams – aizgāji, iepazīstināji ar sevi, pastāstīji, kas ir tavi hobiji, kāpēc esi ieradies un kādi ir tavi mērķi. Tas man šķita ļoti interesanti, ka cilvēki no dažādām pasaules malām tevi vērtē un katrs uztver citādāk to, ko tu saki un kā sevi pasniedz,” atceras Jānis.
Darbs pašam ar sevi

“Es kļuvu par “FirstRunner Up”, kas ir pielīdzināms 2.vietai. Uzvarētājs, protams, bija gruzīns - kā jau mājinieks. Bet sajūtas, ka man ir iespēja iegūt kādu vietu, radās pēc intervijas ar žūriju, jo tā notika ļoti patīkamā gaisotnē, pašam līdz ar to šķita, ka labi sevi parādu. Mans pašmērķis nebija kaut ko iegūt vai uzvarēt, tas vairāk bija darbs pašam ar sevi, vai esmu spējīgs izkāpt no savas komforta zonas un izdarīt ko tādu, ko nekad dzīvē neesmu darījis. Man ir liels prieks par cilvēkiem, kas ir satikti, un iegūtie jaunie draugi ir mans lielākais ieguvums - viņus tagad varēšu apciemot jebkad, kad došos ceļot,” ir gandarīts J.Kliests.
Jānis neslēpj, ka arī pats agrāk bijis diezgan skeptiski noskaņots par šāda veida pasākumiem, taču priekšstats esot krietni mainījies. “Man agrāk likās, ka tie ir tādi plezīra pasākumi. Aizbrauc, kaut ko pafotografējas, kaut ko tur pastaigā – nekas īpašs. Bet jāteic, ka tas viss ir liela māksla, kaut vai fotografēšanās - kā ieņemt pareizu leņķi, pozu. Tas ir nenormāls darbs, lai vispār saprastu, kā tava seja darbojas, kā tavs ķermenis izskatās - tas tiešām ir grūti! Tāpēc mēs ar Sindiju sakām lielu paldies mūsu direktorei Elitai Drākei, kura iemācīja pamatlietas, lai mēs vispār varētu piedalīties konkursā. Tāpat biju ļoti pārsteigts par to, ka viss notika ļoti intensīvi un brīva laika vispār nebija: paēdam un atkal jau jādodas uz mēģinājumu. Biju diezgan skeptisks par cilvēkiem, kas brauc uz šāda veida konkursiem, iedomājos, ka viņi būs tādi snobiski, iedomīgi, bet visi bija tik atvērti un izpalīdzīgi - tas mani ļoti izbrīnīja,” teic Jānis.

Ja nepamēģināsi, neuzzināsi
Jānis atklāj noslēpumu par to, kas ir bijis viņa lielākais izaicinājums, piedaloties konkursā: “Cilvēkam jau ir bail par to, ka kaut kas var neizdoties un par attieksmi no apkārtējiem. Bail no tās apziņas, ka citi ir labāki par tevi. Man tas bija pirmais konkurss, tādēļ nezināju, ko īsti sagaidīt. Protams, pirmā diena bija vissatraucošākā, bija “aukstas kājas” un tecēja auksti sviedri. Biju nobijies, bet pagāja pirmais mēģinājums un sapratu, ka visi jau ir tādi paši cilvēki kā tu, tikai ar lielāku pieredzi. Tādēļ tiem cilvēkiem, kas vēlas pamēģināt vai saistīt savu dzīvesveidu ar modi, vajag uzdrīkstēties, ja ir iespēja. Ja nepamēģināsi - neuzzināsi. Šajā konkursā svarīgs bija arī cilvēciskais faktors. Tā kā esmu diezgan komunikabls un visādā citādā ziņā atvērts, tad man bija viegli piedalīties. Ja man būtu jāpiedalās tādā konkursā, kur jāstaigā tikai defilē un jāfotografējas, tad droši vien tik labi man nebūtu veicies, jo tas būtu lielāks darbs, kas jāiegulda. Pieļauju arī, ja es nebūtu simpātisks, es nebrauktu uz to konkursu un atlasi neizturētu. Bet, vai esmu skaists – tas jau ir gaumes jautājums,” smejas Jānis.

Pagaidām modeļa karjeru neturpinās
Jānis atklāj, ka jau ir saņēmis uzaicinājumu uz Portugāli, lai piedalītos kārtējā avantūrā, taču pagaidām viņš vēlas pabūt savā rutīnā un pabaudīt savu ikdienas darbīgo dzīvi. Viņš nenoliedz, ka lielākais paldies pienākas vecākiem. “Paldies, ka es vispār aizbraucu, un par viņu superlielisko atbalstu! Protams, draugi mani tagad paķer uz zoba: “Nu, Misters Planēta!” - jo negaidīja no manis ko tādu. Bet tas ir veselīgs humors un viņi arī priecājas par mani. Ja runājam par modeļu karjeru turpmāk, tad neapsveru tādu domu darboties šajā nišā, bet katrā ziņā iesaku pamēģināt arī citiem. Esmu priecīgs, ka iepazinu jaunu zemi un jaunus cilvēkus,” teic puisis.

Raksts no laikraksta "Alūksnes Ziņas" arhīva

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Piedalījies konkursā "Mister Planet 2017" - Kāpēc ne, ja var!

Kategorijas