Novadnieks debitē kino

2018. gada 25. augusts 17:40

210

Vien mēnesi pēc Jāņa Norda jaunākās pilnmetrāžas filmas – attiecību trillera "Ar putām uz lūpām" pirmizrādes arī Alūksnes Kultūras centrā bija iespēja redzēt filmu un tikties ar vienu no galvenās lomas atveidotājiem novadnieku Raimondu Celmu. Nacionālajā teātrī aktieris R.Celms ir trešo gadu, bet šī ir viņa pirmā loma kino.

Uzvedas kā traki suņi
Filmā R.Celms ir 17 gadus vecs sporta skolas audzēknis Roberts, kurš satiekas ar mazpilsētā dzīvojošu medmāsu Janu (Valmieras Drāmas teātra aktrisi Ievu Puķi) - bijušā policista un kaujas suņu trenera Didža (Jaunā Rīgas teātra aktiera Viļa Daudziņa) sievu. Kamēr Didzis tur aizdomās sievu par neuzticību, tikmēr viņa mīļotie suņi Džina, Boss un Dargo inficējas ar kādu bīstamu slimību. Filmas varoņi, nonākuši mīlas krustcelēs, uzvedas tā, kā saka par trakiem suņiem – “ar putām uz lūpām”. “Stāsts ir par pusmūža pāri, kurš kādu laiku jau ir dzīvojis kopā. Vilis ir zaudējis kāju, un mīļotā sieva, būdama fizioterapeite, ir daudz palīdzējusi. Viņi ir daudzmaz normāli dzīvojuši, līdz kāds uzrodas – Roberts jeb es. Galvenais stāsts ir par to, ka šie divi cilvēki savā laulības dzīvē mēģina atrisināt lietas, kas ir radušās vairāku problēmu sakāpinājumā,” par filmu stāsta R.Celms.

Mācās no pieredzējušiem kolēģiem
Filmā redzams, ka R.Celms metas kauties ar V.Daudziņu, ir arī kaisles pilni brīži ar I.Puķi. “Partneru lietas vienmēr ir ļoti interesantas. Kad sākām filmēt, biju ļoti uztraucies un sabijies, man, vienkārši sakot, bija bail. Protams, kaut kādas prasmes studijās esmu apguvis, bet atbildība bija tik liela, ka baidījos, kā tikšu galā. Esmu priecīgs, ka abi mani filmas partneri ar mani atklāti un draudzīgi komunicēja ārpus kadra jeb filmēšanas laukuma. Ar Ievu sapratāmies ļoti labi, viņa ir sirsnīga un draudzīga, savukārt Vilis ir brīnišķīgs aktieris - es izmantoju katru mīļu brīdi, lai čieptu kādas nianses, kā viņš profesionāli darbojas šajā žanrā. Bija daudz nianšu, kuras profesionāli varēju “zagt” sev,” stāsta R.Celms.

Suņi – profesionāli aktieri
Bez aktieriem cilvēkiem filmā darbojas arī suņi. “Tie bija profesionāli suņi aktieri no Ungārijas. Līdzīgi, kā teicu par V.Daudziņu, arī par suņiem varu teikt – viņi ir profesionāli aktieri, un man nevienā brīdi nebija bail, nevienu brīdi nejutos apdraudēts. Pilnībā uzticējos viņiem un sadraudzējos. Ja kadrā izskatās, ka suņi ir dusmīgi, tad patiesībā viņi nedusmojās uz mani, bet uz desu, kuru treneris viņiem vicināja,” teic R.Celms. Arī ar filmas režisoru R.Celms sapraties labi. “Jānis Nords ir cilvēks, kurš zina, ko grib, un uz to mērķtiecīgi iet, tajā pašā laikā ļoti godīgi, pieklājīgi un koleģiāli strādā ar cilvēkiem, kuri viņam ir apkārt. Tādus cilvēkus es ļoti augstu vērtēju, un man patiešām bija bauda strādāt ar viņu kopā. Es mēģināju pēc iespējas labāk izdarīt to, ko viņš vēlas,” teic aktieris.

Patīk kā teātrī, tā kino
Uz teātra skatuves R.Celms ir jau trīs gadus, bet kino viņam šī bija debija. Taču tā nav vienīgā un ne pēdējā filma, kurā viņš redzams. “Man patīk gan teātrī, gan kino. Esmu priecīgs, ka jau karjeras pašā sākumā man ir bijusi iespēja pavadīt gan pilnu darbietilpīgu sezonu teātrī, gan tajā pašā laikā ir bijusi pirmā kinoloma. Šajā gadā man joprojām ir daudz darba teātrī, un ir arī nākamais kinoprojekts. Ir sācies darbs pie Latvijas simtgades filmas “Dvēseļu putenis”, kuras pirmizrāde paredzēta 2019.gada 11.novembrī. Savukārt pēc filmas “Ar putām uz lūpām” man bija iespēja spēlēt jaunā kinorežisora Jāņa Ābeles pirmajā debijas filmā. Tā ir mazbudžeta filma, kuru filmējām Latvijā un Francijā,” stāsta R.Celms.
Kino ir citādāk
Lai arī profesija ir viena – aktieris, strādāt teātrī un kino ir pavisam atšķirīgi. “Atšķirības ir tehniskas jeb formālas. Nevienam nav noslēpums, ka teātris ir klātbūtnes māksla un jābūt klāt esamībai, lai piedzīvotu mākslas faktu. Teātrī ir jābūt skatītājiem zālē un māksliniekiem uz skatuves, lai māksla dzimtu. Kino ir citādāk. Mēs savu darbu padarām iepriekš, bet skatītāji to, kas mums ir sanācis, nāk baudīt vēlāk. Aktiera darbs teorētiski gan teātrī, gan kino ir viens un tas pats – iedzīvoties lomā, pildīt režisora uzdevumu, veidot stāstu. Kino, kadru no kadra ejot uz priekšu, tu mēģini nospēlēt, režisora skatījumā, ideālo variantu. Tas tiek saglabāts, un turpmāk par to nedomā, aizmirsti, diena ir pagājusi, un stāsts izbeidzas. Teātrī mēs katru iestudējumu izdzīvojam dienu no dienas vairāku mēnešu mēģinājumu procesā, līdz ir pirmizrāde, un izrādes dienā atkal atsvaidzinām tās lietas, kuras esam sevī “maluši” trīs mēnešus. Atšķirība ir tā, ka kino ir režisora māksla, bet teātris ir mūsu visu radošo personu kopprojekts,” skaidro R.Celms.
Aizveras priekškars, un viss beidzas
Lai arī iejušanās lomā prasa daudz laika un darba, aizveroties priekškaram, aktieri turpina dzīvot savu dzīvi, nevis tēla. “Ir bijis tā, ka pēc nopietnas izrādes, kura tikko ir beigusies, kad skatītāji devušies prom, uzeju uz skatuves un man šķiet, ka tikko te risinājās kaislības, lielas drāmas, uz kurām es esmu skatījies no aizkulisēm, kurām esmu ticējis un jutis līdzi, un tajā brīdī tur ir klusums vai pat skatuvnieki maina dekorācijas, aktieri, kuri mīlēja un cieta, atvadās, it kā nekā nebūtu bijis. Tas ir interesanti...” saka aktieris.

Aktiera dzīve – raiba un radoša
Tiekoties ar filmas skatītājiem Alūksnē, R.Celms atzina, ka viņam ir liels prieks būt dzimtajā pilsētā, jo aizņemtības dēļ nemaz tik bieži neizdodas atbraukt pie radiniekiem un draugiem. “Alūksne ir mana pilsēta, un man ir prieks šeit būt. Tas patiešām nesanāk bieži. Parasti atbraucu Ziemassvētkos, mammas dzimšanas dienā, reizi vasarā un rudenī. Aktiera ikdiena ir ļoti interesanta. Iesaku katram kādreiz pamēģināt! Tā ir diezgan raiba, radoša, ļoti krāsaina dzīve, tajā pašā laikā ir diezgan pilna disciplīnas. Dienas plāns ir ļoti neregulārs, un man nav astoņas darba stundas katru darbdienu un nedēļas nogales brīvas. Man drīzāk ir otrādi - darbdienas ir brīvākas un nedēļas nogalēs ir vairāk darba, vairāk izrāžu. Mēģinājumu process sezonas laikā ir ļoti mainīgs,” stāsta R.Celms.

Aicina lasīt un skatīties
Viņš aicina ikvienu apmeklēt teātra izrādes un skatīties kino, jo tas ir ļoti labs veids, kā būt ar sevi skaidrībā. “Mani vienmēr ir interesējis, kas notiek sabiedrībā, cilvēkos man apkārt, un teātris, kino, mūzika un jebkāda veida māksla ir veids, kā paskatīties uz dzīvi kaut kur citur ar citiem cilvēkiem, tēmām, tas ir veids, kā es spēju sarunāties ar sevi. Es ar baudu lasu indiešu literatūru. Lasu, un ar mani notiek svarīgi procesi, pašam varbūt pat neapzinoties. Jebkurš mākslas veids ir svarīgs,” uzskata R.Celms.
Svētku laikā viņš ikvienam vēl priecīgus Ziemassvētkus un lai visiem mājās ir miers, pacietība darbā un blakus ģimene un draugi.

— Teksts un foto: Agita Bērziņa

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Novadnieks debitē kino

Kategorijas