Alūksnē hobijzemnieks Normunds audzē griķus

2018. gada 29. augusts 13:28

1725

Vai hobijs var būt graudkopība? Var! Tā pagājušo gad alūksnietis Normunds Skopiņš, SIA “Kindel” īpašnieks, pirmo reizi iesēja 40 hektārus griķus un, kā pats saka, kļuva par hobijzemnieku. Kādēļ hobijzemnieks? Jo šobrīd neuztraucas par zaudējumiem vai ieguvumiem, bet dara to savam priekam.

Katram savs hobijs
“Citiem hobijs ir iet medībās un pirkt dārgus ieročus, citiem makšķerēt un pirkt laivas ar inventāru, vēl citi brauc dārgos ceļojumos, bet es savu hobija naudu ieguldu saimniekošanā. Tas ir mans hobijs, kurš kādā brīdī var nest peļņu,” stāsta N.Skopiņš. Lai arī šobrīd tas tiek definēts kā hobijs, N.Skopiņš domā zemkopībai pievērsīsies nopietnāk, sakot, ka cilvēkiem vienmēr vajadzēs pārtiku, tādēļ arī vajadzēs zemnieku saražoto. “Kādēļ tieši griķi? Griķi ir kultūra, kuru sēj visvēlāk un arī nokuļ pēdējo. Laikapstākļu dēļ neesam vēl nokūluši. Kad laikapstākļi to ļaus, darīsim. Tikai tad varēs spriest par pirmā gada ražu. Neesmu agronoms, tādēļ nevaru no skata pateikt, kāda būs, es vēl tikai mācos,” saka N.Skopiņš. Tomēr lielas cerības viņš nelolo. “Jau tad, kad sēju, neloloju lielas cerības. Tā kā esmu hobijzemnieks, tad nerēķinu ne plusus, ne mīnusus. Vēl tikai mācos. Nokulto atstāšu sēklai nākamajam gadam, nodot nedomāju. Šobrīd audzēju tikai sev,” saka viņš. Viņš bijis izvēles priekšā, ko darīt – sākt audzēt gaļas lopus, kā to šobrīd sākuši darīt daudzi, vai pamēģināt ko citu. Izvēlējies iet savu ceļu – audzēt griķus.

Griķu audzētāju būs vairāk
Kad būs jau iegūta pieredze un zināms, ko un kā labāk darīt, N.Skopiņš domā sēt ne tikai griķus, bet arī vēl kādu citu kultūru. “Griķus noteikti var audzēt Alūksnes pusē, augsne tam ir piemērota. Tā kā man lauki ir dažādās vietās - Ziemeru, Alsviķu, Mārkalnes pagastos, tad redzu atšķirības – vienā vietā tomēr aug labāk, citā sliktāk,” stāsta N.Skopiņš. Tomēr griķu audzētāju Alūksnes novadā nav nemaz tik daudz. N.Skopiņš zina vēl kādu zemnieku Ziemera pagastā, arī Mārkalnes pagastā, taču viņš prognozē, ka griķu audzētāju varētu kļūt vairāk. “Nereti griķus dēvē par sliņķu kultūru, jo neprasa daudz. Domāju, ka griķus sāks audzēt vairāk, jo tie var būt kā starpkultūra zaļināšanai. Pagājušais gads bija otrais gads, kad par griķiem maksāja labi. Iepriekš tie bija 190 līdz 230 eiro par tonnu, bet nu jau divus gadus maksā virs 400 eiro par tonnu. Taču no hektāra var iegūt vienu divas tonnas. Tas nav, kā iesēt kviešus un no hektāra iegūt sešas tonnas,” stāsta N.Skopiņš.

Vai grib jaunos zemniekus?
Pirms sācis saimniekot, viņš konsultējies ar zemniekiem Latgalē un Vidzemē, ieklausījies katra viedoklī. “Runājoties ar zemniekiem, secināju, ka atsaucīgāki ir mazie zemnieki. Lielie vairāk čīkst, stāsta, cik grūti ir, bet mazie zemnieki runā pretēji – gads ir bijis grūts, bet nav tā, ka būtu zaudējumi. Dažbrīd šķiet, ka lielie zemnieki nemaz negrib, lai vēl kāds sāktu kaut ko darīt un aizņemtu zemi,” stāsta N.Skopiņš.
Viņam neesot bijis problēmu iegūt zemi, kur saimniekot. “Ir gan vecāku zeme, gan nomāju. Jā, arī no ārzemniekiem. Tā nebija lielākā problēma. Ja grib strādāt, zemi var atrast, tikai - cik vēlies maksāt. Īpašnieks savu cenu pasaka - gribi ņem, gribi neņem. Ir zemnieki, kuri vēlas, lai nomas maksa būtu tik maza, lai nopelnītu Eiropas maksājumus. Manā skatījumā, tas šobrīd ir pārāk skaisti,” viņš teic. Tā kā nākotnē saimniekošanu plānots paplašināt, viņš nomā zemi gandrīz 100 hektāru platībā. Viņam ir plāni, kā strādāt tālāk.
N.Skopiņš ir priecīgs, ka arvien vairāk cilvēki izvēlas saimniekot un lauki kļūst sakoptāki. “Arī es pusi no saviem laukiem, ko ņēmu nomā, iekopu pats - griezu krūmus, izrāvu celmus. Labu lauku tā vienkārši nedabūt, visi lauki prasa ieguldījumu. Zemnieki meklē iespējas paplašināties, saimnieko arvien vairāk. Ja vien turpinās pastāvēt Eiropas maksājumi, viss būs labi,” saka viņš.

Jāriskē prātīgi
Saimniekot N.Skopiņš sācis, izmantojot vien paša resursus, projektu konkursos nav piedalījies. “Mēģinu cīnīties pats, jo katram projektam vajag atskaites, kam neesmu gatavs. Neesmu gatavs saistībām. Pats pirku tehniku, protams, lietotu, kooperējos. Paldies Reinim Kristeram Mintālam, kurš apara laukus, un Dāvim Čubaram, kurš sēja. Būtībā ir tā, ka man pašam darīt laika nav, es tikai organizēju. Bez viņiem neko neizdarītu,” saka N.Skopiņš. Viņš neslēpj, ka veiksmīgi varējis sākt saimniekot ar iegūtajiem līdzekļiem pamatnodarbošanās nozarē – mežsaimniecībā. “Lai darītu, vajag līdzekļus. Nevar sākt no nulles. Ja man nebūtu citu finanšu līdzekļu, nez vai varētu sākt ko darīt. Protams, ja neriskē, tad arī nekā nebūs, bet, manuprāt, nevajag mesties pilnīgi nezināmos riskos. Ja ir minimāli līdzekļi, tad jābūt īpaši piesardzīgiem, lai nav tā, ka slikta gada gadījumā jābeidz saimniekot jau pirmajā gadā,” ir pārliecināts viņš. Tomēr ikvienu, kurš vēlas sākt saimniekot, viņš iedrošina, sakot – ir tikai jāsāk darīt. Padomus griķu audzēšanā viņš gan šobrīd nevarēšot sniegt, jo pieredzes esot maz, bet nākamgad, iespējams, varēšot dalīties savā pieredzē.

Darbam un gandarījumam - mežs
N.Skopiņa pamatnodarbošanās ir mežizstrāde – gan mežu ciršana, gan stādīšana un kopšana. “Vairākus gadus intensīvi strādājot mežizstrādē, redzēju šausmīgo mežu izgriešanu, tādēļ izlēmu, ka mežus arī stādīšu un kopšu. Pirms gandrīz desmit gadiem pats sāku brīvdienās iet mežā, lai to koptu un stādītu. Tā sakot – gandarījumam. Tagad man ir brigāde, kas to dara. Protams, sajūta ir labāka,” viņš saka. Vai mežus neizgriežam par daudz? Viņš saka – izgriežam, taču arvien vairāk cilvēki izvēlas tos atjaunot, un tas ir labi.

Fakti
Griķus parasti audzē kā sekundāro barības avotu, jo to izaugšana neprasa ilgu laiku, līdz ar to ar griķiem var apsēt vietas, kas netiek izmantotas, piemēram, auzām. Kā norādīts mājas lapā internetā “Latvijasdaba.lv”, griķi zied no jūnija līdz augustam, tāpēc tas ir arī īpaši labvēlīgs laiks, lai bites no to ziediem savāktu nektāru medum. Griķi var augt arī neauglīgās un zālainās vietās, tāpēc tos var manīt pat grāvjos gar dzelzceļa sliedēm. Sākotnēji griķi audzēti Centrālāzijā un Tibetā, bet pēc tam nonākuši arī līdz Eiropai. Mūsdienās vislielākās griķu kultivētājvalstis ir Krievija, Ķīna, Kazahstāna un Ukraina.

Raksts no laikraksta "Alūksnes Ziņas" arhīva.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnē hobijzemnieks Normunds audzē griķus

Kategorijas