Alūksnē hobijzemnieks Normunds audzē griķus
Vai hobijs var būt graudkopība? Var! Tā pagājušo gad alūksnietis
Normunds Skopiņš, SIA “Kindel” īpašnieks, pirmo reizi iesēja 40 hektārus
griķus un, kā pats saka, kļuva par hobijzemnieku. Kādēļ hobijzemnieks?
Jo šobrīd neuztraucas par zaudējumiem vai ieguvumiem, bet dara to savam
priekam.
Katram savs hobijs
“Citiem hobijs ir iet medībās un
pirkt dārgus ieročus, citiem makšķerēt un pirkt laivas ar inventāru, vēl
citi brauc dārgos ceļojumos, bet es savu hobija naudu ieguldu
saimniekošanā. Tas ir mans hobijs, kurš kādā brīdī var nest peļņu,”
stāsta N.Skopiņš. Lai arī šobrīd tas tiek definēts kā hobijs, N.Skopiņš
domā zemkopībai pievērsīsies nopietnāk, sakot, ka cilvēkiem vienmēr
vajadzēs pārtiku, tādēļ arī vajadzēs zemnieku saražoto. “Kādēļ tieši
griķi? Griķi ir kultūra, kuru sēj visvēlāk un arī nokuļ pēdējo.
Laikapstākļu dēļ neesam vēl nokūluši. Kad laikapstākļi to ļaus, darīsim.
Tikai tad varēs spriest par pirmā gada ražu. Neesmu agronoms, tādēļ
nevaru no skata pateikt, kāda būs, es vēl tikai mācos,” saka N.Skopiņš.
Tomēr lielas cerības viņš nelolo. “Jau tad, kad sēju, neloloju lielas
cerības. Tā kā esmu hobijzemnieks, tad nerēķinu ne plusus, ne mīnusus.
Vēl tikai mācos. Nokulto atstāšu sēklai nākamajam gadam, nodot nedomāju.
Šobrīd audzēju tikai sev,” saka viņš. Viņš bijis izvēles priekšā, ko
darīt – sākt audzēt gaļas lopus, kā to šobrīd sākuši darīt daudzi, vai
pamēģināt ko citu. Izvēlējies iet savu ceļu – audzēt griķus.
Griķu audzētāju būs vairāk
Kad
būs jau iegūta pieredze un zināms, ko un kā labāk darīt, N.Skopiņš domā
sēt ne tikai griķus, bet arī vēl kādu citu kultūru. “Griķus noteikti
var audzēt Alūksnes pusē, augsne tam ir piemērota. Tā kā man lauki ir
dažādās vietās - Ziemeru, Alsviķu, Mārkalnes pagastos, tad redzu
atšķirības – vienā vietā tomēr aug labāk, citā sliktāk,” stāsta
N.Skopiņš. Tomēr griķu audzētāju Alūksnes novadā nav nemaz tik daudz.
N.Skopiņš zina vēl kādu zemnieku Ziemera pagastā, arī Mārkalnes pagastā,
taču viņš prognozē, ka griķu audzētāju varētu kļūt vairāk. “Nereti
griķus dēvē par sliņķu kultūru, jo neprasa daudz. Domāju, ka griķus sāks
audzēt vairāk, jo tie var būt kā starpkultūra zaļināšanai. Pagājušais
gads bija otrais gads, kad par griķiem maksāja labi. Iepriekš tie bija
190 līdz 230 eiro par tonnu, bet nu jau divus gadus maksā virs 400 eiro
par tonnu. Taču no hektāra var iegūt vienu divas tonnas. Tas nav, kā
iesēt kviešus un no hektāra iegūt sešas tonnas,” stāsta N.Skopiņš.
Vai grib jaunos zemniekus?
Pirms
sācis saimniekot, viņš konsultējies ar zemniekiem Latgalē un Vidzemē,
ieklausījies katra viedoklī. “Runājoties ar zemniekiem, secināju, ka
atsaucīgāki ir mazie zemnieki. Lielie vairāk čīkst, stāsta, cik grūti
ir, bet mazie zemnieki runā pretēji – gads ir bijis grūts, bet nav tā,
ka būtu zaudējumi. Dažbrīd šķiet, ka lielie zemnieki nemaz negrib, lai
vēl kāds sāktu kaut ko darīt un aizņemtu zemi,” stāsta N.Skopiņš.
Viņam
neesot bijis problēmu iegūt zemi, kur saimniekot. “Ir gan vecāku zeme,
gan nomāju. Jā, arī no ārzemniekiem. Tā nebija lielākā problēma. Ja grib
strādāt, zemi var atrast, tikai - cik vēlies maksāt. Īpašnieks savu
cenu pasaka - gribi ņem, gribi neņem. Ir zemnieki, kuri vēlas, lai nomas
maksa būtu tik maza, lai nopelnītu Eiropas maksājumus. Manā skatījumā,
tas šobrīd ir pārāk skaisti,” viņš teic. Tā kā nākotnē saimniekošanu
plānots paplašināt, viņš nomā zemi gandrīz 100 hektāru platībā. Viņam ir
plāni, kā strādāt tālāk.
N.Skopiņš ir priecīgs, ka arvien vairāk
cilvēki izvēlas saimniekot un lauki kļūst sakoptāki. “Arī es pusi no
saviem laukiem, ko ņēmu nomā, iekopu pats - griezu krūmus, izrāvu
celmus. Labu lauku tā vienkārši nedabūt, visi lauki prasa ieguldījumu.
Zemnieki meklē iespējas paplašināties, saimnieko arvien vairāk. Ja vien
turpinās pastāvēt Eiropas maksājumi, viss būs labi,” saka viņš.
Jāriskē prātīgi
Saimniekot
N.Skopiņš sācis, izmantojot vien paša resursus, projektu konkursos nav
piedalījies. “Mēģinu cīnīties pats, jo katram projektam vajag atskaites,
kam neesmu gatavs. Neesmu gatavs saistībām. Pats pirku tehniku,
protams, lietotu, kooperējos. Paldies Reinim Kristeram Mintālam, kurš
apara laukus, un Dāvim Čubaram, kurš sēja. Būtībā ir tā, ka man pašam
darīt laika nav, es tikai organizēju. Bez viņiem neko neizdarītu,” saka
N.Skopiņš. Viņš neslēpj, ka veiksmīgi varējis sākt saimniekot ar
iegūtajiem līdzekļiem pamatnodarbošanās nozarē – mežsaimniecībā. “Lai
darītu, vajag līdzekļus. Nevar sākt no nulles. Ja man nebūtu citu
finanšu līdzekļu, nez vai varētu sākt ko darīt. Protams, ja neriskē, tad
arī nekā nebūs, bet, manuprāt, nevajag mesties pilnīgi nezināmos
riskos. Ja ir minimāli līdzekļi, tad jābūt īpaši piesardzīgiem, lai nav
tā, ka slikta gada gadījumā jābeidz saimniekot jau pirmajā gadā,” ir
pārliecināts viņš. Tomēr ikvienu, kurš vēlas sākt saimniekot, viņš
iedrošina, sakot – ir tikai jāsāk darīt. Padomus griķu audzēšanā viņš
gan šobrīd nevarēšot sniegt, jo pieredzes esot maz, bet nākamgad,
iespējams, varēšot dalīties savā pieredzē.
Darbam un gandarījumam - mežs
N.Skopiņa
pamatnodarbošanās ir mežizstrāde – gan mežu ciršana, gan stādīšana un
kopšana. “Vairākus gadus intensīvi strādājot mežizstrādē, redzēju
šausmīgo mežu izgriešanu, tādēļ izlēmu, ka mežus arī stādīšu un kopšu.
Pirms gandrīz desmit gadiem pats sāku brīvdienās iet mežā, lai to koptu
un stādītu. Tā sakot – gandarījumam. Tagad man ir brigāde, kas to dara.
Protams, sajūta ir labāka,” viņš saka. Vai mežus neizgriežam par daudz?
Viņš saka – izgriežam, taču arvien vairāk cilvēki izvēlas tos atjaunot,
un tas ir labi.
Fakti
Griķus parasti audzē kā sekundāro
barības avotu, jo to izaugšana neprasa ilgu laiku, līdz ar to ar griķiem
var apsēt vietas, kas netiek izmantotas, piemēram, auzām. Kā norādīts
mājas lapā internetā “Latvijasdaba.lv”, griķi zied no jūnija līdz
augustam, tāpēc tas ir arī īpaši labvēlīgs laiks, lai bites no to
ziediem savāktu nektāru medum. Griķi var augt arī neauglīgās un zālainās
vietās, tāpēc tos var manīt pat grāvjos gar dzelzceļa sliedēm.
Sākotnēji griķi audzēti Centrālāzijā un Tibetā, bet pēc tam nonākuši arī
līdz Eiropai. Mūsdienās vislielākās griķu kultivētājvalstis ir
Krievija, Ķīna, Kazahstāna un Ukraina.
Raksts no laikraksta "Alūksnes Ziņas" arhīva.
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"