Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Grib vienādu attīstību (labots)

Agita Auziņa

2009. gada 30. novembris 09:17

1066

Pagājušajā  nedēļā Alūksnes novada pašvaldības vadība devās uz pirmajām iedzīvotāju sapulcēm pagastos. Deputāti jau paguvuši tikties ar vietējiem iedzīvotājiem Kolberģī, Bejā, Pededzē, bet piektdien sarunas notika Mārkalnē.  Pārrunājamie jautājumi un problēmas visos pagastos līdzīgas – neziņa par nākotni, ceļu nesakārtotība, ūdenssaimniecības problēmas, neskaidrības izglītības jomā.

Mārkalnē tautas nama zāle bija pilna cilvēku – nedaudz skeptiski, tomēr gatavi dzirdēt deputātu sakāmo un uzdot jautājumus. Uz tikšanos bija ieradies Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Fomins, viņa vietnieks Laimonis Sīpols, deputāti Sandra Zeltiņa un Zinaida Silirava, izpilddirektore Janīna Čugunova un novada izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča.  “Mēs gribam tikties ar cilvēkiem visās pašvaldības, apzināt grūtības un problēmas. Lielākoties mums pagastu problēmas ir zināmas, jo paši esam bijušie pagastu vadītāji. Mūsu pamatnostāja – attīstība nedrīkst notikt tikai vienā vietā, jāattīstās ir katram novada stūrītim. Mēs esam par vienmērīgu novada attīstību,” sasveicinoties ar mārkalniešiem teica  A. Fomins.

Vai skola būs?
Sāpīgākā mārkalniešu problēma ir skolas nākotne. Šobrīd skolā mācās 66 bērni, bet, samazinoties skolēnu skaitam zem 50, skola ir jāslēdz. Mārkalnieši negrib to pieļaut, jo tad šī vieta būs mirusi. “Skola ir šīs vietas pamats jau 141 gadu. Bez skolas šeit būs kā kara laukā, jau tā ir daudz pamestu ēku,” saka Mārkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Ingus Berkulis. “Skola šajā teritorijā iedzīvotājiem ir vajadzīga, to pierāda pašu mārkalniešu aktivitāte. Lai skola tiktu saglabāta, ir jāpiesaista skolēni, iespējams, ka jādomā par skolas specializāciju. Otrs svarīgākais – jādomā, kā samazināt saimnieciskos izdevumus, kas varētu izpausties kā  vecāku palīdzība – piemēram, malkas un pārtikas sagāde, kā arī darbs pie apkārtnes sakopšanas, lai nav jāalgo sētnieks,” saka G.Kupča.

Izskanēja arī jautājums par pirmsskolas izglītības grupām – vai tās būs un no cik gadu vecuma bērni šīs grupiņas varēs apmeklēt. G.Kupča skaidroja, ka ar 1.janvāri paredzēts atjaunot normu par obligāto piecgadīgo bērnu apmācību. “Lai grupiņu nokomplektētu, ir vajadzīgi vismaz 8 bērni. Mārkalnē šobrīd ir apzināti 5 bērni, kas varētu uzsākt pirmsskolas mācības. Ja būs pietiekami daudz bērnu, tad grupiņa būs,” saka G.Kupča un piebilst, ka arī pati pašvaldība var rast naudu pirmsskolas grupu finansēšanai, tad bērnu skaitam nozīmes nav.

Ceļi gremdē uzņēmējdarbību
Sāpīgam jautājumam pieskārās uzņēmējs, mārkalnietis Aldis Līcis. “Ko darīt, ja nedarbojas galvenā dzīvības artērija – ceļi? Varam jau šeit diskutēt, ka nav līdzekļu, bet  sliktie ceļi pazudina šo vietu, traucē uzņēmējdarbībai. Sadarbības partneri atsakās no sadarbības, jo ceļi ir traģiski. Šobrīd ceļš Mārkalne - Lāzberģis ir kā bļoda, greideri tik dubļus pa bļodu stumda, bet labuma nav . Vai tiešām nav iespējams gar ceļiem izveidot novad­grāvjus, ielikt dažas caurtekas? ” jautā A.Līcis. “Šis ir aktuāls jautājums daudzu gadu laikā. Kas attiecas uz pagasta ceļiem, tad tur ir iespējams piesaistīt kādu projektu naudu, bet valsts nozīmes ceļiem mēs palīdzēt nevaram. Lielākoties jau tā arī ir, ka pagasta ceļi ir sakopti, sniegs ir notīrīts, jo pagasta pārvaldei ir skaidrs darāmais,” saka L.Sīpols.

Būtiskas problēmas Mārkalnē ir ar ūdensvadu un kanalizāciju - ūdensvads ļoti bieži plīst, arī kanalizācija ir smagā situācijā. A.Fomins norādīja, ka šī problēma jārisina pašā pagasta pārvaldē, jāmēģina piesaistīt papildus finansējumu, jāstartē projektu konkursos.

J.Čugunova bilda, ka katrā pagastā ir jābūt savam saimniekam – pagasta pārvaldes vadītājam un nebūtu prātīgi vienam cilvēkam pārvaldīt, piemēram, trīs pagastus.

Kad notiks nākamās iedzīvotāju tikšanāsar novada vadību, vēl nav zināms. “Šobrīd aicinājumu nav. Dosimies uz pagastiem tad, kad vietējie cilvēki būs izteikuši šādu vēlmi,” saka J.Čugunova.

Kategorijas