Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Par 30 eiro palielina pedagogu minimālo algas likmi, vienlaikus izvirzot kvalitātes prasības vidusskolām

LETA
Latvijas ziņas

2018. gada 12. septembris 07:08

82

No šī gada septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro lielāka, sasniedzot 710 eiro, otrdien lēma Ministru kabinets. Ceļot minimālo algu pedagogiem, valdība pilda šī gada sākumā apstiprināto pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim. Saskaņā ar minēto grafiku pedagogu zemākā mēneša darba algas likme no 2018.gada 1.septembra ir 710 eiro.

Atbilstoši tam tiek palielinātas arī izglītības iestāžu vadītāju, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītāju izglītības iestādē (koledžas struktūrvienībā), kā arī izglītības metodiķu zemākās mēneša darba algas likmes. Tas nozīmē, ka izglītības darbiniekiem, kuru izglītības iestādēs ir no 100 līdz 500 izglītojamajiem, zemākā mēneša darba alga par likmi tiek celta par 50 eiro.

Pedagogu zemākajai mēneša darba algai par likmi pieaugot no 680 līdz 710 eiro, par 35 (līdz 785 eiro) pieaug arī izglītības metodiķa minimālā alga par likmi.

Tiesiskais regulējums attiecas uz aptuveni 24 129 vispārējās izglītības pedagogiem, 12 159 pirmsskolas pedagogiem, 2426 profesionālās izglītības pedagogiem, 7350 interešu izglītības pedagogiem, kā arī 4144 profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem.

Papildu nepieciešamais finansējums, lai nodrošinātu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanu līdz 710 eiro, sākot ar 2018.gada 1.septembri, ir 6,168 miljoni eiro 2018.gadā, 17,588 miljoni eiro 2019.gadā un turpmāk ik gadu.

Lai nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes paaugstināšanai līdz 710 eiro, sākot ar 2018.gada 1.septembri, valdība atbalstīja priekšlikumu šogad finansējumu 2 844 345 eiro apmērā nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas un budžeta resora "Mērķdotācijas pašvaldībām" esošo budžeta līdzekļu ietvaros, veicot finansējuma pārdali starp budžeta programmām, apakšprogrammām un pasākumiem, kā arī finansējumu 3 323 704 eiro apmērā novirzīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Tā kā papildu finansējuma aprēķins veikts, pamatojoties uz izglītojamo skaitu un struktūru 2017.gada 1.septembrī, savukārt 2018.gada 1.septembrī prognozēts izglītojamo skaita pieaugums par 3362 skolēniem, kam indikatīvi nepieciešams papildu finansējums 2018.gadā 1 056 516 eiro, 2019.gadā un turpmāk ik gadu - 3 169 548 eiro, tad gadījumā, ja izglītojamo skaita un to struktūras izmaiņu rezultātā būs nepieciešams papildu finansējums, IZM iesniegs priekšlikumu papildu finansējuma piešķiršanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Iepriekš minimālā alga par likmi tika celta pirms diviem gadiem, kad tika apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas modelis. Tā izstrāde sākās vēl 2014.gadā, kad izglītības un zinātnes ministre bija Ina Druviete. Pēc 12.Saeimas vēlēšanām iesākto darbu turpināja nozares ministre Mārīte Seile, taču darbs pie jaunās kārtības izstrādes tika pabeigts vien 2016.gadā, kad ministra amatā strādāja esošais ministrs Kārlis Šadurskis (V). Toreiz minimālā alga par likmi tika celta no 420 eiro līdz 680 eiro.

Šadurskis iepriekš norādīja, ka šīs valdības darbības laikā pedagogu algām papildu tika piešķirti apmēram 77 miljoni eiro, kas vidējai pedagogu algai ļāva pieaugt par 65 eiro. Gaidāmais minimālās algas likmes kāpinājums ļaus vidējai algai pieaugt vēl par dažiem desmitiem eiro par slodzi.

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā nesaņems valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, šodien lēma Ministru kabinets.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) valdības sēdē atzina, ka minētajā jautājumā ir panākta būtiska vienošanās, jo pēc vairākiem gadiem jautājumā par izglītību tiek runāts par kvalitāti. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus premjers vērtēja kā ļoti labu rezultātu.

Minētos noteikumus atbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, rosinot veikt atsevišķus nelielus tehniskus precizējumus.

Turpretī Latvijas Lielo pilsētu asociācija iebilda pret IZM piedāvātajiem kvalitātes kritērijiem, jo, tos pieņemot, lielajās pilsētās nākšoties slēgt atsevišķas skolas. Kā piemēri tika minētas vidusskolas Liepājā un Daugavpilī, tomēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) argumentēja, ka asociācijas dati par skolām minētajās pilsētās nav patiesi.

IZM sagatavotie noteikumi par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā ietver normu, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

Tāpat mērķdotācijas saņemšanai 12.klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultātu vidējam indeksam ir jāsasniedz vismaz minimāli noteiktais līmenis. Paredzēts, ka no 2020.gada 1.janvāra līdz 2024.gada beigām OCE indeksam jābūt vismaz 40%, no 2025.gada 1.janvāra līdz 2029.gada beigām - vismaz 50%, savukārt turpmāk - vismaz 60%. Lai aprēķinātu OCE indeksu, IZM piedāvājusi īpašu aprēķina formulu, kas piemērojama katram no OCE.

Paredzēts, ka finansējuma piešķiršana vai nepiešķiršana turpmāk būs atkarīga no izglītības kvalitātes, taču vienlaikus plānots, ka, ja izglītības iestāde nesasniegs minimālos kvalitātes kritērijus, tad finansējums tai netiks atteikts uzreiz.

Ja izglītības kvalitāte atbildīs kritērijiem, tad skola saņems 100% valsts budžeta finansējumu neatkarīgi no audzēkņu skaita vidusskolas klasē. Savukārt neatbilstošas izglītības kvalitātes gadījumā paredzēti divi risinājuma ceļi.

Viens no tiem attieksies uz situācijām, kad skolēnu skaits vidusskolas klašu grupā sasniedz vismaz minimāli noteikto. Fiksējot nepietiekamu izglītības kvalitāti, pirmajā gadā izglītības iestādei tiks izteikts brīdinājums. Ja izglītības kvalitāte gada laikā neuzlabosies, tad otrajā gadā pedagogu atalgojumam tiks piešķirti tikai 50% aprēķinātā finansējuma. Ja situācija neuzlabosies vēl pēc gada, vidusskola vairs nesaņems valsts budžeta finansējumu pedagogu algām un par pedagogu atalgošanu būs atbildīgs skolas dibinātājs, kas vairumā gadījumu ir pašvaldība.

Otrs scenārijs attiecas uz vidusskolām, kurās ir ne tikai nepietiekama izglītības kvalitāte, bet arī nepietiekams izglītojamo skaits. Šajā gadījumā pirmajā gadā skola saņems brīdinājumu, bet jau otrajā gadā skolai tiks noņemts valsts budžeta finansējums pedagogu atalgojumam.

Lai izvērtētu OCE indeksa aprēķināšanas formulu, kā arī citus iespējamos uzlabojumus minētajā kārtībā, valdība tāpat nolēma, ka IZM līdz 2019.gada 1.oktobrim Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvais ziņojums par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, tai skaitā pilnveidojot kvalitātes kritērijus.

Lai gan noteikumi stāsies spēkā šajā mācību gadā, jauno atalgojuma finansēšanas kārtību piemēros no 2020.gada 1.septembra.

Kategorijas

Kategorijas