Tomātu krāsu, garšu un šķirņu valstībā
Mālupes pagasta saieta namā uz tikšanos bija aicināti tomātu mīļotāji, lai vērotu un baudītu Annas pagasta “Lejiņu” saimnieces Ivetas Jogures simts šķirņu tomātu izstādi-degustāciju. Izstādē rotājās lieli un mazi, vienkrāsaini un svītraini, dzelteni, sarkani, balti, zaļi, zili, oranži un vēl citu krāsu tomāti.
Mālupes saieta nama vadītāja Iveta Zvejniece atzīst, ka šogad pavasarī mālupiešiem jau bija tikšanās ar I.Joguri, lai smeltos zinības tomātu audzēšanā. Tika izteikta vēlēšanās rudenī vēlreiz tikties ar I.Joguri un aplūkot, kādi tomāti izauguši. I.Jogure “Lejiņās” audzē 400 šķirņu tomātus, bet uz izstādi bija atceļojušas apmēram 100 šķirņu skaistās ogas.
“Tomātu “slimība” man ir nepārejoša. Sākums bija sen, sen, kad saimniecībā bija tikai dažas mazas siltumnīcas. Tad 12 gadus ar vīru pavadījām, dzīvojot un strādājot ārzemēs. Par sapelnīto uzstutējām atpakaļ saimniecību. Atgriežoties uz dzīvi Latvijā, sapratu, ka vēlos turpmāk darīt tikai savas lietas un mazliet plašāk nekā tikai pašpatēriņam. Daļa tomātu sēklu man bija līdzi arī uz Angliju. Pamācīju cilvēkiem tur, ka tomāti neaug veikalu plauktos, ka burkānam ir arī laksti, nevis tikai tas skaists un nomazgāts stāv veikalu plauktos. To darīju savā dārzkopības veikaliņā Anglijā. Arī šajos gados pavairoju savu šķirņu kolekciju, palaikam atjaunoju kādu no šķirnēm un līdztekus dalījos priekā ar Anglijas iedzīvotājiem. Šobrīd esmu tikusi līdz 400 tomātu šķirnēm, par ko pati neesmu priecīga, jo kļūst arvien grūtāk,” smaidot stāsta I.Jogure. Tomēr viņa ir priecīga, ka var darīt to, kas viņai patiesi patīk, lai arī cik sūri un grūti reizēm nākas strādāt. “Laikam jau nav nozīmes teikt, cik reizēm tomēr ir grūti, ja zinām, ka paši tāpat turpināsim to darīt, jo mums tas vienkārši patīk!” saka I.Jogure.
Turpinās no 1.lappuses
“Lejiņu” saimniece Iveta Jogure gādā, lai ik pēc diviem trīs gadiem saimniecībā tomātu šķirnes tiktu atjaunotas. Starp Mālupes izstādē skatāmajiem tomātiem nebija neviena hibrīda.
Garšas nianses – baudai
I.Jogure uzsver – Latvijā, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, ir viena no lielākajām tomātu šķirņu kolekcijām. “Kopā pa Latviju ir apmēram 1000 dažādas tomātu šķirnes – tā patiesi ir skaista kolekcija! Es tomātus audzēju, lai baudītu to dažādo šķirņu garšu nianses. Piemēram, kad pirms dažiem gadiem dabūju balto tomātu ‘Sniega pika’ sēklas un sāku tos audzēt, sākumā šķita, ka tā nebūs mana šķirne, bet – ir, jo tiem ir pasakaina garša! Tomātu šķirņu garšas ir neatkārtojamas! Piemēram, ‘Blondīnes sirds’ arī ir baltais tomāts ar kolosālu garšu, kas nogatavojoties paliek maigi rozā. Šogad man ražo daudzas zilo tomātu šķirnes, un arī šie tomāti ļoti atšķiras – ir zils ar baltu, ar sarkanu, ar violetu, oranžu nokrāsu un tā tālāk. Manā kolekcijā visvairāk ir svaigi ēdamo tomātu, jo es esmu par tomātu baudīšanu. Piemēram, šķirne ‘Baltais persiks’ ir lieliska – samtaina, garša tiešām kā persikam!” saka I.Jogure.
Savukārt šķirnes ‘Ziemas žirafe’ un ‘Rudens velte’ noderēs tiem, kuri grib vēlās šķirnes, jo šo šķirņu tomātus vēsā vietā varēs glabāt līdz pat martam.
Karstums nepatīk arī
tomātiem
Tomātu sēklas I.Jogure ievāc pati. Viņa iesaka to darīt no otrā un trešā ķekara tomātu ogām, nevis pirmā. “Ja ņemam no otrā ķekara, tad vispilnīgāko ražu sēklas atdos otrajā gadā, ja no trešā – tad trešajā gadā. Protams, svarīgi ir arī pareizā laikā sēklas ievākt un iesēt. Es cenšos audzēt šķirnes, kurām ķekari paši sevi notur, lai būtu vieglāk audzēt un kopt,” saka I.Jogure.
Šogad tomātu raža ir ļoti liela – to apstiprina arī I.Jogure. Tiesa, vasaras lielais karstums tomēr ir darījis savu. “Mūsu saimniecībā no lielā karstuma šogad tomātiem visvairāk cieta tieši otrais un trešais ķekars, jo siltumnīcās bija ļoti karsts, pat plus 50 grādi, bet, tiklīdz siltumnīcā ir pāri plus 30 grādiem, tā nenotiek apaugļošanās. Līdz ar to tieši sēklas ķekaros nav daudz tomātu. Savukārt hibrīds tiek veidots tāds, lai būtu imūns pret jebko – tiesa, šīs vasaras karstums arī hibrīdiem nepatika. Šogad gandrīz visu šķirņu tomāti ļoti plaisā – arī tas ir lielā karstuma dēļ,” novērojumos dalās I.Jogure.
Zāļu virca un strutenes
Viņa atgādina, ka vietai, kur aug tomāti, katru rudeni vajadzētu nomainīt augsni vismaz lāpstas dziļumā. “Bet ik pēc diviem trīs gadiem jānomaina augsne pilnībā, tomēr, kā zināms, praktiskie latvieši ne vienmēr tā dara: stāda turpat, kamēr tik aug. Tomātu mēslošanai es izmantoju tā dēvēto zāļu vircu. Tajā ietilpst visas nezāles, kuras turpat siltumnīcās izravēju: ne tikai nātres, bet arī virza, strutenes un citas. Nezālēm pievieno ūdeni, trauku pārklāj ar tumšu pārklāju, un, ja ir tik karsts laiks kā šovasar, tad rūgšanas procesi norit jau trīs četrās dienās un zāļu virca ir gatava lietošanai.
Strutene vispār ir viens brīnišķīgs augs un nenovērtēta lieta! Piemēram, pavasarī, kad ir stādu laiks un tikko iznes laukā kāpostu stādus, nez no kurienes uzrodas kāpostu mušiņa. Pret šo kaitēkli lieliski līdz strutenes – tās smalki sagriež un izkaisa pa stādu kastītēm. Tad stādi uzreiz saņemas, veselīgi aug un mušiņas uzreiz pazūd,” pieredzē dalās I.Jogure.
Praktiskajam latvietim vajag sarkano
Mālupiešiem bija iespēja degustēt gan vairāku šķirņu tomātus, gan tējas, jo I.Jogure savā saimniecībā audzē arī dažādas mētras, ko kaltē tējās, kā arī gatavo sukādes un kaltē sēnes, kas ievāktas turpat “Lejiņu” mežos. Šī nav pirmā reize, kad I.Jogure ar saviem tomātiem piedalās izstādēs. Jau vairākus gadus I.Jogures tomāti skatāmi arī, piemēram, izstādē Pļaujas svētkos Viktora Ķirpa Ates muzejā Kalncempjos. Nākotnē viņa iecerējusi sagatavot un izvietot arī aprakstu par katru šķirni un tās īpašībām.
I.Jogure ar stādiem, tomātiem bieži tirgojas Gulbenes lauku labumu tirdziņos, Alūksnē – reti. Viņa novērojusi – skatot gatavos tomātus, cilvēki lielu interesi izrāda par interesantajām un neparastajām šķirnēm, bet pavasaros, pērkot stādus, praktiskajam latvietim tomēr visbiežāk vajag tieši sarkano tomātu stādus ar piebildi: lai būtu lieli un skaisti tomāti. “Līdz šim neesmu radusi tam izskaidrojumu, bet šāda tendence ir jau vairākus gadus pēc kārtas,” viņa saka.
Šogad I.Jogurei ir iecere arī sākt piedāvāt kaltētus tomātus.
— Teksts un foto: Līga Vīksna
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"