Vēlēšanu drošība un iespējamā ietekme no ārpuses

2018. gada 19. septembris 16:00

Kaspars Ozoliņš: “Ir arī jāizdara vēlētāja demokrātiskais pienākums un jāaiziet uz vēlēšanām.”

Jūlija otrajā pusē Latvijā izveidota Valsts kancelejas Vēlēšanu drošības darba grupu. Tās mērķis ir nodrošināt informatīvās telpas aizsardzību 13. Saeimas vēlēšanu kontekstā un gādāt par informatīvās telpas drošību pret ārējo informācijas ietekmi. Valsts kancelejas Vēlēšanu drošības darba grupas vadītājs ir Kaspars Ozoliņš, kurš ikdienā ir Valsts kancelejas direktora vietnieks hibrīdapdraudējuma novēršanas jautājumos.

- Kādēļ bija svarīgi valstī izveidot šādu darba grupu pirms 13.Saeimas vēlēšanām?

- Sabiedrībai ir jāspēj nošķir tā informācija, kas pirms vēlēšanām cirkulēs Latvijas iekšienē – tā būs partiju politiskā cīņa par iespēju iegūt pēc iespējas lielāku vēlētāju balsu skaitu, - no tās informācijas, kas vēlēšanu norisi varētu ietekmēt no ārpuses. Vēlēšanu likumā ir iekļauta norma, ka dienu pirms vēlēšanām aģitācija medijos ir aizliegta, lai cilvēki spēj pārdomāt pirmsvēlēšanu laikā dzirdēto, izvērtēt to un nākamajā dienā doties uz vēlēšanu iecirkņiem izdarīt savu izvēli. Jā, sociālajos tīklos to var darīt arī šajā laikā, ja vien tā nav organizēta vai slēpta aģitācija. Tādi ir mūsu šodienas apstākļi.

Nevienam, kurš no ārpuses vēlētos ietekmēt Latvijas vēlēšanu norisi, vēlētāju noskaņojumu par labu vienam vai otram kandidātam, nerūp Latvijas likumi. Laiks, kad Latvijas mediju telpā nav nevienas citas ziņas par vēlēšanām, ir piemērots, lai kāds no ārpuses ar mērķētām, organizētām informācijas operācijām nosvērtu vēlētājus par labu kādam kandidātam, censtos atturēt no piedalīšanās vēlēšanās vai kultivētu viedokli, ka vēlēšanu rezultāts jau iepriekš ir izlemts, tādēļ nav nozīmes tajās pat piedalīties. Šādi argumenti ir vislielākās muļķības!

- Kas ir tas “kāds”, no kā aizsargāsimies?

- Vairāku citu valstu pieredze liecina, ka Krievija jau ir ļoti prasmīgi veikusi vēlētāju ietekmēšanu vairākās valstīs: ASV, “Brexit” balsojumā Lielbritānijā, Katalonijas neatkarības balsojumā, Vācijas balsojumā. Visos šajos gadījumos redzam tiešu vēlmi sašķelt vēlētājus, polarizēt viņus, izraisīt emocijas un panākt, lai emociju uzplūdā viņi rīkotos tā, kā nebūtu rīkojušies ikdienā. Protams, bez Krievijas ir arī citas valstis, kas ļoti aktīvi darbojas kiberuzbrukumu jomā. Tāpat arī jāņem vērā, ka ir valstis, kurās vēlēšanās nav bijusi Krievijas ietekme, bet tiek teikts, ka tā tomēr bijusi.

Mēs varam identificēt valsti, kas mums ir kaimiņos un pagātnē ir izrādījusi interesi par mūsu vēlēšanu rezultātiem, tas atspoguļojas arī valsts drošības iestāžu ikgadējos pārskatos, bet no otras puses - mums kā Vēlēšanu drošības darba grupai ir vienalga, no kurienes nāk ārējā ietekme. Mēs to nešķirosim, jo galvenais ir, lai Latvijas vēlētāja izvēle nebūtu atkarīga no kāda cita spēlētāja ārpus valsts robežām.

Jebkas, par ko mēs tagad runājam vēlēšanu kontekstā, ir vislabāk saskatāms Krimas aneksijas un agresijas Austrumukrainā, kur bija vērojams hibrīdkarš. Šis gadījums apliecināja, ka ar dažādām manipulācijām var ietekmēt arī vēlēšanu rezultātus – tas ir noticis un var notikt arī turpmāk. Sagraut uzticību valsts demokrātiskajām institūcijām var ļoti īsā laikā. To nedrīkstam pieļaut.

- Kas ietilpst Vēlēšanu drošības darba grupā un ko tā jau paveikusi?

- Tajā ir dažādu valsts drošības iestāžu pārstāvji. Risinām koordinācijas jautājumus, veidojam informācijas apmaiņas un verifikācijas sistēmu, komunicējam ar sabiedrību – to darīsim arī vēlēšanu dienā par iespējamiem incidentiem. Sadarbojamies arī ar sociālajiem medijiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. To visu darām jau preventīvi, lai iesaistītās puses būtu informētas par iespējamajām darbībām un rīcību šādās situācijās. Pēc vēlēšanām šī darba grupa vēl pastāvēs līdz jaunās valdības sastādīšanai, bet pēc tam darbu beigs.

Jāņem vērā, ka hibrīdais apdraudējums var izpausties arī ikdienā, tādēļ arī pēc vēlēšanām Latvijā būs jāuztur sabiedrības informētība par to, lai veicinātu izpratni. Nākotnē atklāts paliek jautājums, kā Latvijas valsts risina hibrīdapdraudējuma jautājumus.

- Kā Latvijas iedzīvotājam būt pārliecinātam, ka vēlēšanās viss notiks korekti un bez ārējās ietekmes?

- Galvenais Latvijā ir saglabāt demokrātisku vēlēšanu procesa integritāti, un mēs to noteikti varam nodrošināt. No ārpuses nav iespējams uzlauzt Latvijas vēlēšanu sistēmu un grozīt balsojuma rezultātus, jo Latvijas vēlētājs savu izvēli izdara, liekot atzīmes “+” vai svītrojot kandidāta vārdu, uzvārdu uz papīra biļeteniem. Tie nekur nepazūd un tiek saglabāti. Ja būtu tikai elektroniska balsošanas sistēma, tad būtu citādāk. Arī balsu skaitīšana vēlēšanās notiks manuāli – tiesa, vispirms balsis tiks saskaitītas elektroniski, skenējot biļetenus, bet pēc tam to visu manuāli pārskaitīs. Kāda būs vēlētāju griba, tāda tā arī atspoguļosies vēlēšanu rezultātos.

Tāpēc ir būtiski saprast un nošķirt pirmsvēlēšanu cīņu un vēlmi ietekmēt vēlētāju prātus ar dažādiem līdzekļiem no ārpuses, jo vēlēšanas Latvijā tāpat būs tiešas, godīgas, atklātas un manipulācija ar rezultātiem nenotiks. Tas arī ir Vēlēšanu drošības darba grupas galvenais mērķis – nodrošināt mūsu Saeimas vēlēšanu integritāti.

Centrālā vēlēšanu komisija ļoti labi prot savu darbu. Tas, kas mūsdienās ir mainījies, ir informatīvā vide un tehnoloģiskās iespējas. Šodien ir iespējams manipulēt gan ar vēlētāju noskaņojumu, prātiem, gan ielauzties partiju, vēlēšanu komisiju mājaslapās internetā, sagrozīt informāciju sev izdevīgā veidā un pēc tam to nopludināt. Sabiedrībai jāsaprot, ka tādas ir šodienas iespējas, jāspēj atpazīt šādus draudus, attiecīgi reaģēt un nebūt emocionāliem. Latvijas Saeimas vēlēšanu likums ļauj vēlētājam dienu pirms nomierināt emocijas.

- Uz ko jūs gribētu vērst vēlētāju uzmanību, gatavojoties 13.Saeimas vēlēšanām?

- Gribētos, lai vēlētāji izvēles izdarīšanu, par ko balsot, neatstāj uz pēdējo brīdi. Saeima ir strādājusi četrus gadus, jaunās partijas ir iesniegušas savas programmas, arī visi kandidātu saraksti ir iesniegti, tādēļ ir iespējams izvērtēt gan partiju programmas, gan paveiktos darbus. Analizējiet informāciju un neļaujieties emocijām! Lai neiznāk tā, ka nākamajā dienā pēc vēlēšanām savs lēmums jau jānožēlo.

Daļa no ārējās ietekmes mērķa ir diskreditēt Latvijas vēlēšanu sistēmu un institūcijas. Ir jāsaprot un jāatšķir, ka visa kņada ap vēlēšanām, kas būs melnās publiskās attiecības, ir sava veida dabisks process, kas saistās ar politiskajām cīņām, bet tas neietekmēs vēlēšanas. Vēlēšanas notiks, tās būs godīgas un atklātas, rezultāts būs tāds, kādu vēlētāji būs pauduši.

Domāju, ka vēlēšanas ir viens no pilsoniskajiem pienākumiem, ko katrs var īstenot, arī ar mērķi stiprināt demokrātiskās Latvijas valstiskumu un institūcijas. Vēlēšanas ir iespēja to darīt pašiem vēlētājiem, neļaujot to darīt kādam ar ietekmi no ārpuses. Gribētos, lai vēlētāji Latvijas simtgades gadā atcerētos ne tikai Dziesmu un Deju svētkus, citas kultūras aktivitātes, par kurām mēs esam lepni, vienoti un patriotisma pārņemti par savu valsti, jo tas nav vienīgais veids, kā stiprināt savu valsti. Ir arī jāizdara vēlētāja demokrātiskais pienākums un jāaiziet uz vēlēšanām.

Ejot uz vēlēšanām, mēs stiprinām savu valsti, tās institūcijas, valstiskumu kopumā, demokrātiju, lai otrajā simtgadē Latvija spētu attīstīties tikpat labi, kā esam to darījuši pirmo neatkarības gadu laikā pirms okupācijas, gan atgūstot neatkarību. Uzskatu, ka esam ļoti veiksmīgi attīstījušies kā valsts. To uzskatāmi var redzēt arī OECD organizācijas (Ekonomiskās sadarbības un attīstības starpvalstu organizācija – red.) salīdzināmajos datos, kur analizēta valstu, tajā skaitā, piemēram, arī Dienvidkorejas, Singapūras, Taivānas, Igaunijas un citu, attīstība kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Zinot šābrīža sabiedrības noskaņojumu, domāju, daudzi būs pārsteigti uzzināt, ka pēc OECD datiem Latvija ir 1.vietā ekonomiskās izaugsmes tempu ziņā. Ir būtiski arī nākotnē saglabāt šādu tempu vai būt tuvu tam, tādēļ ir vajadzīga iedzīvotāju vienotība – tāda, kādu to Latvijā izjūtam simtgades gadā. Tāpēc ir vajadzīga pilsoņu vēlme piedalīties vēlēšanās un savas valsts stiprināšanā.

* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vēlēšanu drošība un iespējamā ietekme no ārpuses

Kategorijas