Īrijā 2016.gada pavasarī dzīvoja teju 20 000 Latvijas valstspiederīgie
Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem. Kā vēsta portāls "baltic-ireland.ie", Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.
5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.
35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.
10 980 jeb 67% no valstī dzīvojošajiem latviešiem strādāja un bezdarbnieku skaits kopienā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas bija samazinājies par 35%. Apmēram piektā daļa no šiem strādājošajiem jeb 2339 personas bija nodarbinātas mazumtirdzniecībā un izplatītākās profesijas bija kasieri un menedžeri.
29% procenti no Īrijā nodarbinātajiem Latvijas piederīgajiem strādāja vienkāršus darbus, no kuriem visizplatītākie bija apkopējas, mājkalpotājas, virtuves strādnieka un zvejnieka amats. Kvalificētie latvieši visbiežāk strādāja par šefpavāriem vai mehāniķiem.
Savukārt 86% Latvijas valstspiederīgo mājsaimniecību Īrijā dzīvoja īrētos mājokļos, salīdzinoši, no kopējā valsts iedzīvotāju skaita mājokļus īrē tikai 28% mājsaimniecību, liecina statistika.
Kopumā 2016.gada aprīlī Īrijā dzīvoja vairāk kā 535 000 ārzemnieku. Kopējais ārvalstnieku skaits valstī kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā bija samazinājies par 1,6 %. Lielākā kopiena bija poļi, kuru skaits Īrijā bija 122 515, bet mazākā no atsevišķi profilētajām grupām - vācieši - 11 531 iedzīvotājs.
Kā liecina statistika, latviešu kopiena 2016.gadā bija piektā lielākā, atpaliekot vienīgi no Polijas, Lielbritānijas, Lietuvas un Rumānijas valstspiederīgajiem.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati uz šī gada 1.jūliju liecina, ka Īrijā dzīvo 20 560 Latvijas valstspiederīgie, no kuriem 217 ir nepilsoņi.
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"