Deputāts, kurš velk opozīcijas nastu

2018. gada 28. septembris 00:00

1567

Turpinām lasītājus iepazīstināt ar deputātiem un viņu skatījumu, kuri iepriekšējā sasaukumā nebija Alūksnes novada domē. Alūksnietis un uzņēmējs, SIA “Verners un draugi” īpašnieks Verners Kalējs (““Vidzemes partija”/“Latvijas Reģionu Apvienība””) ir izteikts Alūksnes novada domes opozīcijas deputāts. Pašvaldību vēlēšanās V.Kalējs ir kandidējis trīs reizes. Pirmā reize bija Alūksnes rajona laikā, startējot no viena saraksta ar Veroniku Jurču. 2009.gadā V.Kalējs kandidēja pirmajās Alūksnes novada pašvaldības vēlēšanās no partijas “Sabiedrība citai politikai”. Toreiz V.Kalējs bija saraksta līderis un uzsvēra, ka 90 procenti kandidātu ir uzņēmēji, kuri nebaidās no atbildības un darba. 2009.gadā V.Kalējs sarakstā guva vislielāko vēlētāju atbalstu, bet novada vadības krēslā neiesēdās, dodot priekšroku turpināt strādāt savā uzņēmumā un būt domes deputāts. 2017.gadā V.Kalējs kandidēja Alūksnes novada domes vēlēšanās no ““Vidzemes partijas”/“Latvijas Reģionu Apvienības”” saraksta un arī tika ievēlēts. Kā pats atzīst – pērn kandidēja, lai varētu labot iepriekš pieļautās kļūdas.
- Kādas tagad pašam ir pārdomas par laiku 2009.gadā?
- Nenožēloju, ka toreiz nekļuvu par domes vadītāju vai vietnieku. Tas bija liels un negaidīts pārsteigums, ka toreiz guvu tik lielu vēlētāju atsaucību. Pēc likuma un taisnības man bija jākļūst par mēru, bet nebiju gatavs pamest savu uzņēmumu. Dzintarā Adlerā saskatīju jaunu, enerģisku cilvēku un rosināju viņu uzņemties mēra amatu. Bet – ar dažādiem viltīgiem gājieniem mūs veikli nostūma maliņā kā nepieredzējušus politikā un uzņēmējus, kuri neko nesaprot no pašvaldību darba, un par domes vadītāju kļuva Aivars Fomins, Dz.Adlers – par vietnieku.
Bet – atskatoties, ko solījām 2009.gadā: lai cik tas dīvaini nebūtu, solījumi ir izpildīti. Alūksnes tautas nams izremontēts, Jaunā pils un parks sakārtoti, ielas remontētas. Darbs bijis rezultatīvs.
Tiesa, uzskatu, ka ne toreiz, ne tagad visas šīs lietas nevada domes priekšsēdētājs - to dara citi, enerģiskāki cilvēki. Jā, tiek pieņemti politiski lēmumi, bet patiesībā tie ir saimnieciski lēmumi, ko pielīdzinu biznesa darījumiem, kas tendēti atsevišķu personu labklājībai un vajadzībām. Tā ir gan valstī, gan novadā, jo zaglis kliedz: “Ķeriet zagli!” Atsevišķu personu grupas tikai raujas pie varas un naudas. Tomēr gribas cerēt, ka kopumā politikā ir arī godīgi varas pārstāvji.
2009.gadā mēs uzsākām darbību pašvaldībā ar lielu sparu, bet dažs labs diezgan ātri saprata, ka, enerģiski strādājot, var iegūt vairāk sev. Tad sāku attālināties no tā visa un ieņemt līdzīgu pozīciju kā tagad.
- Tagad jūs novada domē esat opozīcijas deputāts.
- Jā, par tādu kļuvu jau pirmās domes sēdes laikā pērn jūnijā, kad tika sadalīti amati. Uzreiz sapratu, ka šajā domē man domubiedru nav...
- Tad kādēļ kandidējāt no ““Vidzemes partijas”/“Latvijas Reģionu Apvienības””? Šobrīd starp jums un pārējiem diviem šīs partijas ievēlētajiem deputātiem Alūksnes novada domē nav vērojama vienprātība, bieži pat ir krasi pretēji viedokļi.
- Es šo partiju neizvēlējos, tā izvēlējās mani, un pēc ilgas pierunāšanas piekritu. Ar nosacījumu, ka man ir savi noteikumi. Gribēju labot kļūdu, kas tika pieļauta 2009.gadā, kad es ļoti uzticējos cilvēkiem, kuri mani pievīla. Gribēju, lai šādi cilvēki vairs domē nenokļūst vadošos amatos, lai novads strādātu iedzīvotāju labā, nevis konkrētu personu. Viņi man apsolīja, ka darīs, ko varēs, bet – vēlāk izrādījās, ka tas bija vajadzīgs tikai, lai A.Fomins saglabātu savu esošo amatu. Es biju gatavs atbalstīt A.Fominu kā domes priekšsēdētāja vietnieku, bet ar vienu domes priekšsēdētāja vietnieku. Tomēr pirmās domes sēdes dienā uzzināju, ka viss jau iepriekš ir izlemts un tiks ievēlēti divi vietnieki. Man ir savs interesants darbs – politika man nekad nav patikusi, jo tas ir ļoti netīrs bizness, kur tiek kārtotas ieinteresētu personu lietas. Diemžēl likumus izdomā tie, kuri tos regulāri pārkāpj.
- Nav bijusi doma nolikt deputāta mandātu?
- Ja godīgi – pirmajos mēnešos bija. Cilvēkus, kuri sarakstā palika aiz manis, brīdināju, ka var notikt tā, ka mani ievēl, bet no viņiem kādu neievēl. Tā arī notika – Elita Laiva netika ievēlēta. Bet nostrādāja sirdsapziņa un pienākuma apziņa pret cilvēkiem, kuri par mani balsoja – kuri ticēja un cerēja, ka, atgriežoties domē, es varēšu kaut ko mainīt. Un es paliku. Nevaru tik nodevīgi rīkoties un pagriezt muguru – nesu opozīcijas nastu. Lai cik greizi reizēm domes vadība uz mani skatītos un pārmestu, ka traucēju strādāt, es nevaru blēt līdzi aitu baram un klusēt, jo iekšēji redzu, ka tā darīt nav pareizi! Jā, “pozīcijas” ierastais ritms un miers domē tagad ir izjaukts.
- Kāds būtu jūsu vērtējums Alūksnes novada domes darbam 10 ballu sistēmā?
- Administrācijas darbiniekiem – 7 līdz 9 balles, kā kuram, domes vadībai – 5 balles. Uzskatu, ka Alūksnes novada domes darba stils ir pret jebkādām ētikas normām. Ir sajūta, ka dome un domes vadība nav domāta novada iedzīvotājiem, tā nekalpo iedzīvotājiem. Te viss notiek kā privātā uzņēmumā.
Alūksnes novada domes deputātiem ir savs dalījums, bet kopumā gribētos, lai katrs deputāts vairāk ir ar savu viedokli. Tagad ir ieinteresētā grupiņa, kur skaidri zināms, kādēļ un kā viss notiek. Ir grupiņa, kas pakļaujas domes priekšsēdētāja norādījumiem un visu iepriekš jau saskaņo – es viņus saucu par “zemnieku savienības vienotību”, jo viņiem vienmēr ir garantētais astoņu balsu balsojums. Vēl ir vienaldzīgie, kuri atnāk, viedokli nekad neizsaka, nobalso. Es esmu ceturtais. Daudzos lēmumos man ir atbalsts arī no deputātēm Janas Zilkalnes un Līgas Langrates, dažreiz mums piebalso arī Ainars Melders un Mārtiņš Augstkalnietis.
Reizēm gribas kliegt, redzot to stulbumu un bezkaunību, kas domē notiek. Piemēram, par Pilssalas stadionu – ja iepriekš veiktajiem darbiem bija desmit gadu garantija, tad uzņēmumam arī vajadzēja savus defektus labot, nevis pašvaldība piešķīra papildus naudu un tāpat joprojām stadionā uz jaunā seguma krājas lietusūdens! Alūksnes novadā šobrīd īsteno ļoti daudz dārgus projektus. Jā, cilvēki, kuri te atbrauc no malas, redz un slavē: “O, kādi malači – te būvē un tur būvē!” - bet veiktajiem darbiem pietrūkst kvalitātes. Tā bija, piemēram, arī Pils ielas izbūvē.
- Domei esat kā suņa nagla – nebaidāties izteikt skarbu, asu kritiku, aizrādīt. Spilgts piemērs bija pavasarī ar pašvaldības nekustamā īpašuma “Romeškalns” pārdošanu Veclaicenes pagastā. Pašvaldība gribēja to izsolīt par 22 223 eiro. Uz Alūksni ataicinājāt LTV raidījumu “De facto”, norādot, ka sākumcena ir pārāk zema. Izskanot sižetam Latvijā, izsolē īpašumu nosolīja četras reizes dārgāk - par 81 321 eiro.
- Jā, ar vienu zvanu televīzijai, palūdzot žurnālistus atbraukt un palīdzēt izvērtēt situāciju, domes budžetā “ienesu” 60 000 eiro. Skaidrs ir tas, ka šis objekts par tik zemu cenu tika gatavots kādam no savu paziņu loka – turpat šoseja, ārvalstu robeža, ainaviska vide. Neslēpšu – bija arī man pazīstami cilvēki, kuri piedalījās izsolē ar tālejošiem plāniem šai ēkai un zemei, bet tik daudz maksāt viņi nebija gatavi.
Otra lieta – par Torņa ielu 15. Pašvaldība pieņem daudzus politiskus lēmumus, dala naudu visam kam, bet te, kur 15 ģimenes pēc gāzes eksplozijas palika bez mājām, nonāca neapskaužamā situācijā, pašvaldība nepalīdz un nekautrējas pieprasīt apsaimniekošanas maksu par dzīvokļiem, kuros viņi nedzīvo! Domei bija jāmeklē risinājumi, kā palīdzēt šiem sava novada cilvēkiem. Lasīju “Alūksnes Ziņās” interviju ar alūksnieti Robertu Lejnieku. Es simtprocentīgi viņam piekrītu, ka tūristiem naudu tērē uz nebēdu, bet savus cilvēkus aizmirst...
- Tūrisms taču ir Alūksnes novada prioritāte!
- Alūksne nav ne Norvēģija, ne dienvidu salas, pat ne Pērnavas krasts Igaunijā. Jā, ainaviski šeit ir skaisti, bet cita nekā jau te arī nav... Diemžēl. Trīs skatu torņi, dabas mājiņas Veclaicenē un aģentūras “Alja” ēka Pilssalā situāciju nemainīs. Kā lielais glābiņš tagad tiek gaidīts veselības veicināšanas centrs – nu nebūs gaidītā pienesuma. Ja runājam par Alūksnes ezeru – tā ekosistēma ir sabojāta, laižot nezināmas izcelsmes rūpnieciski audzētus zivju mazuļus un jaunās sugas, kas nespēj Alūksnes ezerā vairoties, toties var sabojāt tā ekosistēmu. Daudzi pieredzējuši makšķernieki atzīst, ka Alūksnes ezerā zivis vairs neķeras – nav, kam ķerties! Aģentūra “Alja” ir arī sašķēlusi makšķerniekus.
Darbības Tempļakalnā ir spļāviens sejā ne tikai alūksniešiem, bet arī tūristiem. Iekarināt Saules tiltā uzrakstu “Alūksne” ir absurds! Par Tempļakalnā ieguldīto naudu tad varēja labāk remontēt Saules tiltu. Ja gar Tempļakalna malu var salikt greznas Francijā ražotas laternas ar lietiem čuguna stabiem, labiekārtot celiņu, tad tālāk Kapsētas pussalā ir krūmi un brikšņi! Vai tā vairs nav kultūrvēsturiska teritorija? Tur atrodas viena no lielākajām Latvijas kapsētām! Ja tik ļoti izkopj Alūksnes ezera krastu, tad vajadzēja sakopt Kapsētas pussalu visā teritorijā, izcirst krūmus, lai ainaviski atsegtu skaisto kapsētu. Ja to paveikt nespēj pašvaldība, tad var izsludināt Vislatvijas talku un aicināt palīgā arī novadniekus. Toties Alūksnes novada pašvaldība uzliek ceļa zīmi, kas aizliedz ar autotransportu nakts stundās braukt līdz Alūksnes Lielajiem kapiem... Tā vietā būtu labāk noasfaltējuši vai nobruģējuši stāvlaukumus pie kapiem, lai cilvēkiem nav pa putekļiem jāiet un jābrauc!
- Domē esat sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas deputāts. Kādi ir nozīmīgākie lēmumi, kas gada laikā pieņemti?
- Esmu centies daudz ko panākt, izteikt priekšlikumus, bet diemžēl šajās nozarēs nevaru palielīties, ka būtu kaut ko ietekmējis vai mainījis. Kad ēku Uzvaras ielā 1 sociālām vajadzībām varēja nopirkt par 109 000 eiro, pašvaldība to neizdarīja – sagražojās un atteicās, par dārgu esot. Bet kas pašvaldībai ir 109 000 eiro, ja citur tērē miljonus! Tagad pirks par 143 000 eiro... Nekāds remonts tur pirmā stāva iekštelpās nav veikts. Cik iepriekšējais īrnieks - klubs “Cita opera” - paremontēja, tik ir, vairāk neviens strādnieks tur nav redzēts, šai ēkai diendienā bieži garām braucu vai eju.
Diemžēl neko nevarēju ietekmēt arī Liepnas internātpamatskolas likvidēšanā, lai gan esmu pret jebkuras skolas slēgšanu novadā. Katrā ciematā būtu jābūt skolai un baznīcai, jo – ja nav skolas, nav arī jauno ģimeņu. Vienmēr esmu iestājies par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu. Novērsu situāciju, ka bijušajā aģentūras “Spodra” ēkā Pils ielā pašvaldība īsteno projektu, ieguldot lielu naudu remontā vecā ēkā, kurā būtu tikai daži kabineti pašai “Spodra” un daudz garāžu. Tas bija kārtējais projekts, kur vajadzēja lielu papildu finansējumu. Tā bija nesaimnieciska iecere. Par tādu naudu jebkurā vietā var uzbūvēt skaistu biroju. Mans priekšlikums vienmēr bijis, ka visus pašvaldības komunālo pakalpojumu uzņēmumus vajag apvienot ar vienu spēcīgu vadītāju un grāmatvedību, kopēju tehnikas parku, nevis tagad cits no cita pērk pakalpojumus un īrē tehniku! Tagad šī ēka ir pārdota izsolē, to iegādājās vietējais pārtikas ražošanas uzņēmums.
- Katram deputātam ir noteikta izglītības iestāde, par kuru jārūpējas kā pašvaldības pārstāvim. Jums ir Ziemeru pamatskola. Ko esat palīdzējis?
- Bija situācija, ka pēc remonta pie sporta zāles Ziemeru pamatskolā bija labiekārtotas ģērbtuves un dušas, bet ieeja aizsista ar dēļiem. Izrādās – lai telpā varētu iekļūt bērni ar īpašām vajadzībām, skola ārpus projekta bija par 10 centimetriem paplatinājusi durvju aili, bet to atklājusi būvkomisija, kas pēc “Maximas” traģēdijas apsekoja publiskas ēkas Latvijā. Norādot, ka šāda darbība neatbilst projektam, komisija neļāva to izmantot, lai gan bija atlicis tikai ielikt durvis un darbs būtu pabeigts. Jautājumu aktualizēju pašvaldībā un pagastā – tapa jauns projekts un tagad durvis skolā izmanto.
- Alūksnes novada pašvaldības aizņēmumu procents pret budžetu sastāda jau 14 procentus. Jūsuprāt – tas ir samērīgi?
- Paņemtie kredīti nu jau mūsu novadam ir mērāmi miljonu desmitos. Sadalot Valsts kases aizņēmuma summu uz Alūksnes novada iedzīvotāju skaitu, arī maziem bērniem, katrs no viņiem parādā valstij ir jau apmēram 4000 eiro. Saprātīgi saimniekojot, par tik milzīgu naudu varētu novada teritorijā izdarīt daudz vairāk. Arturs Dukulis saka, ka jādomā politiski un ka tie ir politiski lēmumi, jo ne visam var piesaistīt Eiropas fondu finansējumu. Protams – ja objektu var uzbūvēt par 10 miljoniem, kādēļ to darīt tikai par 4-5 miljoniem?! Piemēram, iecerēto Alūksnes sporta centru piedāvāju būvēt pie ģimnāzijas, savienojot ar skolas esošo sporta zāli – tas izmaksātu uz pusi lētāk, bet neatbalstīja. Savukārt Jāņkalna ielā miljonu vajadzēs, lai purvu vien vispirms aizbērtu!
Es kā uzņēmējs nevaru aizņemties tādas summas, lai attīstītu ražošanu, lai cilvēkiem būtu darbs un viņi nebrauktu prom uz ārzemēm. Diemžēl vara, nauda un visatļautība ir iemesli, kādēļ Latvijā visi raujas pie varas. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kad iebruka “Maxima” un bojā gāja cilvēki, publiski nodrebināja lūpu, pateica, ka uzņemas politisko atbildību, bet – darīja to tādēļ, lai tiktu amatā Briselē! Kāda te tiesiska valsts? Tāpat arī Alūksnes novadā atļaujas darīt daudzas lietas, zinot, ka netiks par to sodīti, nav nekādas atbildības par izdarīto.
- Kā vērtējat Alūksnes novada pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbībai mūsu novadā?
- Tā nav ne skaudība, ne greizsirdība, bet mans kā uzņēmēja secinājums ir – atbalstīti tiek konkrēti uzņēmēji, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Uzņēmējs esmu kopš 1992.gada. Šajos 25 gados neviens pašvaldības pārstāvis nav nācis un jautājis, vai un kādu palīdzību man kā uzņēmējam no pašvaldības vajadzētu, bet no pašvaldības iestādēm, biedrībām un citiem lūgumi gan regulāri izskan. Savukārt Jaunlaicenes jaunajam uzņēmumam pašvaldība gandrīz hektāra platībā nobruģē laukumu kokmateriālu glabāšanai, ierīko lieljaudas elektroenerģijas pieslēgumu. Atbilde – ir nosacījums, ka jārada jaunas darba vietas. Bet pie manis arī strādā daudzi novada iedzīvotāji, nodokļus esmu vienmēr maksājis!
Tagad rekonstruēs Merķeļa ielu, Uzvaras ielu un vēl vairākas tām piegulošās ielas, bet nesāk jau ar Uzvaras ielu, kur ir daudz lielāka satiksmes intensitāte, ļoti slikta gājēju ietve, bet sāk ar Merķeļa ielu, jo tur esot divi uzņēmumi – SIA “4 plus” un SIA “JM grupa”, kā arī dzīvo vairāki pašvaldības darbinieki. Uzskatu, ka arī Pleskavas ielu izbūvē ne jau iedzīvotājiem - SIA “JM grupa” arī Kolberģī ir uzņēmums, bet uz Mārkalni regulāri braukā pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs.
Ļoti daudz sakritību. Tajā pašā laikā viesnīcas “Benevilla” īpašnieks bija pašvaldībā lūdzis ierobežot satiksmi gar Kultūras centru un viesnīcu, kas īpaši vakaros ir liela. Jā, tur ir ceļa zīme “Dzīvojamā zona”, bet reti kurš to ievēro. Pašvaldības vai valsts policija nav redzēta, ka tur dežurētu. Tikpat labi uz ielas varēja izvietot “gulošo policistu”, kas ļoti palīdz pret ātrajiem braucējiem. Viņš savai iecerei pašvaldībā atbalstu neguva.
Multifunkcionālā ēka Pilssalā – es to saucu par pilnībā nefunkcionālu! Vizuāli tā ir skaista, bet tur ir tikai divi kabineti aģentūrai “Alja”, kuras vadītājs tiek ļoti lutināts visos virzienos, un tukšas telpas kafejnīcai, kuras nevienam nevajag! Es tur nebūvētu tādu celtni par gandrīz miljonu eiro ezera apsaimniekotājam. Tāpat arī Alūksnes stacijas atjaunotais bagāžas šķūnis – par tādu naudu varētu katram Alūksnes novada zemniekam vienu kārtīgu barības šķūni uzbūvēt! Kam vajag tādu stacijas bagāžas šķūni? Tūrismam? Uzskatu, ka tas būs tikai vasaras mēnešos pie nosacījuma, ja būs labs laiks. Cik gadus vajadzēs, lai atpelnītu šķūņa izmaksas? Tās nav atpelnāmas šādā izpildījumā! To varētu darīt, ja pašvaldība būtu ļoti turīga, ja būtu sakārtojusi visu savu infrastruktūru un tad, lai radītu kaut ko īpašu, izdomātu restaurēt, piemēram, tādu bagāžas šķūni.
- Jūsuprāt, vai ir kāda laba lieta, ko pēdējos gados paveikusi Alūksnes novada pašvaldība?
- It kā labas lietas jau ir visas, ko dara, bet ar piebildi, ka labās lietas būtu jāizstrādā daudz kvalitatīvāk. Jāpiesaista uzņēmumi, kuri darbus veic paši, nevis piesaista neprofesionālus apakš-apakšuzņēmējus. Ir labi, ka būvē un sakārto, bet uzsveru vēlreiz – tērējot tik milzīgu naudu un ņemot kredītus, varēja izdarīt daudz vairāk. Un darīt ir ko! Piemēram, labiekārtot bērnu rotaļlaukumu O.Vācieša ielā pie parka, ko arī izmanto daudzas ģimenes ar bērniem, vai uzbūvēt Alūksnē jaunu bērnudārzu, jo bērnudārzos trūkst vietu.
- Ar kādiem jautājumiem iedzīvotāji pie jums vēršas deputāta pieņemšanas dienās?
- Uz pieņemšanu nāk viena un tā pati auditorija bez konstruktīvi risināmiem jautājumiem. Bet bieži uzrunā, satiekot dažādās publiskās vietās.
- Jūsuprāt, kāds būs Alūksnes novads pēc desmit gadiem?
- Mans scenārijs nav optimistisks. Neredzu nevienu iemeslu, lai situācija uzlabotos. Piemēram, es kā uzņēmējs arī esmu pārdomās un neziņā, cik ilgi vēl mans kokapstrādes uzņēmums varēs pastāvēt, nākas samazināt darbinieku skaitu.
Izskatās, ka Latvijā nākotnē paliks tikai lielie kokapstrādes uzņēmumi, kuriem ir ārvalstu investīcijas, kuri te ir sabūvējuši lielās rūpnīcas, piemēram, kāda jau ir Launkalnē. Viņi uzpērk materiālus par divreiz augstākām cenām, nekā mēs spējam iepirkt. Visu to, ko mēs varētu izmantot ražošanā, viņi aizved no valsts par divreiz dārgāku cenu. Ja situācija nemainīsies uz labo pusi, mēs drīzumā bankrotēsim... Krievijā nevienu neapstrādātu apaļkoku neatļauj no valsts izvest, bet Latvijā ļauj iztīrīt valsti tukšu! Bet mēs paši, latvieši, varētu tos apstrādāt un pievienot vērtību, radot cilvēkiem darba vietas. Mazās zemnieku saimniecības Latvijā nevajag, cukurfabrikas, konfekšu fabriku nevajag, mazos kokapstrādes uzņēmumus nevajag – neko nevajag... “Latvijas valsts meži” un valdība neko nedara, lai vietējiem kokrūpniekiem palīdzētu. Pēdējos gados piedalījāmies “Latvijas valsts mežu” rīkotajās izsolēs, lai dabūtu kokmateriālus, bet tagad ir noteikts, ka no 2019.gada šādu izsoļu vairs nebūs – būs cenu aptaujas. Uzskatu, ka tas būs atbalsts lielajiem kokrūpniekiem un veicinās korupciju, bet neviens tur neko nevarēs izdarīt... Līdz ar to es savu uzņēmējdarbību pārprofilēšu un darīšu kaut ko pavisam citu.
Latvija, Igaunija un Lietuva vienlaikus atguva neatkarību, bet šodien redzam, ka Lietuva un Igaunija ir attīstījušās labāk nekā Latvija. Šeit visu tikai likvidē, optimizē, centralizē, bet, piemēram, Igaunijā gādā, lai saglabātu arī mazās skolas. Atgūstot neatkarību, Igaunijā amatos salika jaunus, progresīvi domājošus cilvēkus. Latvijā augstos amatos ir bijušie čekisti, kuri 28 gadu laikā nav spējuši tirgus laukumā publiski izbērt čekas maisus, lai cilvēki redz savus “varoņus”... Vismaz pusei no Saeimas tad būtu jāiet prom, tādēļ jau tas nenotiek...

Teksts un foto: Līga Vīksna

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Deputāts, kurš velk opozīcijas nastu

Kategorijas