Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Redz netaisnību un runā par to

Laura Felša

2018. gada 2. oktobris 11:49

2616

Palaikam Alūksnes iedzīvotāji vēršas laikrakstā “Alūksnes Ziņas”, lai izteiktu viedokli par Alūksnē notiekošo. Uz redakciju bija atnācis arī Alūksnes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skolas (ABJSS) futbola treneris Roberts Lejnieks, kuram nav vienaldzīga sava pilsēta. Sarunas galvenā tēma bija iebraukšanas caurlaides Alūksnes Pilssalā, bet viņam ir viedoklis un jautājumi arī par citām Alūksnei būtiskām lietām.

Atņem caurlaidi
R.Lejniekam kā futbola trenerim bija piešķirta iebraukšanas caurlaide Alūksnes Pilssalā, lai treneris ar nepieciešamo inventāru varētu sagatavoties treniņiem. “Tad tika mainīti Alūksnes novada pašvaldības noteikumi un man šī caurlaide tika atņemta. Teikšu godīgi - jau 26 dienas pirms Alūksnes novada pašvaldības domes sēdes zināju, ka man to noņems. Un tā arī notika. Noteikumi paredz anulēt vecās caurlaides un piešķirt jaunas. Bet, kam tās tiek piešķirtas, man īsti nav skaidrs. Kad man tika atņemta caurlaide, sāku rīkoties, ievērojot visas likuma normas. Vērsos Alūksnes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skolā, atdevu iepriekšējo caurlaidi, aizsūtīju elektronisku iesniegumu, lai saņemtu jaunu caurlaidi, un gaidīju,” stāsta futbola treneris.

Video sociālajos tīklos
Pacietības mērs bijis pilns, kad R.Lejnieks kādā jūlija dienā, nesot visu inventāru Pilssalā, tur ieraudzīja Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieka privāto transportu. “Es uzfilmēju video un nopublicēju to “Facebook.com” - to noskatījās teju 10 000 reižu, taču neviens no novada sabiedrisko attiecību speciālistiem nesatraucās un ar mani nerunāja. Tā vietā sarunas notika ar ABJSS direktori - manā vietā jau bija izlemts, ka inventārs jāglabā pie stadiona esošajā ēkā. Pēc manām darbībām (skandāla) tomēr vismaz futbola treneriem ir solīts iegādāties speciālas inventāra kastes uz ritentiņiem, kas atvieglos inventāra nešanu no ēkas uz laukumu. Tas, protams, priecē,” nosaka R.Lejnieks.

Labierīcības bojā kopskatu
Viss treniņiem nepieciešamais nodots R.Lejniekam, viņš par inventāru uzņemas atbildību. “Nevaru sēdēt visu nakti, lai to nosargātu. Ģērbtuves durvju atslēgas var iegūt jebkurš, līdz ar to inventāru nevaru tur glabāt. Man jau viena futbolbumba ir “aizgājusi”. Piemēram, pilsētas svētku laikā šīs stadiona ēkas durvis bija vaļā. Tur ieguldīti milzu līdzekļi, bet nav pat vietas, kur visiem pārģērbties, nerunājot par labierīcībām,” uzsver futbola treneris. Pēc futbola trenera iniciatīvas vasaras sākumā stadionā bija pārvietojamā tualete, bet pēc tam tā tika noņemta. “Kāpēc? Jo tā bojājot kopskatu! Vai kāds iedomājās situāciju, ka treniņa laikā kādam no bērniem ir nepieciešams apmeklēt labierīcības? Es nevaru viņu laist vienu uz tualetēm pie lielā tilta, es nevaru iet viņam līdzi, atstājot visus pārējos uz laukuma. Es kā treneris taču uzņemos atbildību par šiem bērniem! Tad man jāpārtrauc treniņš, visiem kopā vienā rindā jādodas uz labierīcībām? Pilnīgs absurds!” neizpratnē ir R.Lejnieks. Viņš stāsta, ka bijušas arī sacensības, kuru laikā šīs publiskās tualetes pie tilta bijušas slēgtas. “Tātad – nokārtoties var turpat krūmiņos? Manuprāt, tas ir pazemojoši. Bet, kad uzrakstīju iesniegumu par šo situāciju, tualete tika atvesta atpakaļ,” atvieglots ir alūksnietis.
Nav skaidra zīmes
nepieciešamība
Izgājis dažādus birokrātijas “tuneļus”, treneris caurlaidi vairs nevienam neprasa, jo esot skaidrs – viņam tās nebūs. “Protams, esmu jauns un stiprs cilvēks, varu nest visu inventāru pats, bet es jau neesmu vienīgais treneris, kuram būtu nepieciešams piebraukt pie stadiona. Ja mēs vēlamies, mēs pašvaldībā varam lūgt caurlaidi uz stundu. Tas nav nopietni – katru reizi doties uz pašvaldību un saskaņot šīs lietas. Vēl man rodas jautājums – kā tad ar to ceļa zīmi, kas norāda, ka tur ir gājēju ceļš? Ja man ir caurlaide, tad drīkstu iebraukt zem zīmes?” retoriski jautā R.Lejnieks un saprot, ka nevar, jo - kam tad domāti ceļu satiksmes noteikumi? Līdz pašam stadionam nedrīkstētu braukt arī tas, kuram būtu caurlaide. “Kāpēc uzstādīta šāda ceļa zīme? Rodas iespaids, ka tā tur novietota, neiedziļinoties lietas būtībā,” secina alūksnietis.

Ir vēlme kvalitatīvi strādāt
Kādās futbola sacensībās Alūksnes ezerā aizpeldēja trīs dārgas bumbas, par ko tika publiski runāts. “Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji nebija apmierināti, bet uzlika aizsargsietu, nepakonsultējoties par to, kādam tam vajadzētu būt. Tas iepriecināja daudzus, bet treneriem tas īsti neko neatrisināja, jo mazie bērni neizmanto visu lielo laukumu. Siets netika aplikts apkārt visam laukumam, jo atkal - tādā veidā tikšot bojāts vizuālais tēls. Es atvainojos, bet, ja sacensību vai treniņa laikā tur garām iet māmiņas ar maziem bērniem, bumba izlido un triecas tālumā... Ticiet man, tas ir liels ātrums, kas var apgāzt un traumēt garāmejošo bērnu!” stāsta R.Lejnieks.
Diemžēl trenerim radies iespaids, ka sports Alūksnē nav svarīgs. “Žēl, ka tā. Vienā brīdī kāds runā, ka bērni ir svarīgi, tā ir mūsu nākotne, bet jau nākamajā par viņiem tiek aizmirsts,” secina alūksnietis. Viņš gan piebilst, ka rokas vēl nav nolaidušās, jo ir vēlme, lai šie jautājumi tiktu sakārtoti, lai bērni un treneri var kvalitatīvi darīt to, kas viņiem patīk.

Citur bērnu nometne - bez maksas
R.Lejnieks ir ieguvis nometņu vadītāja apliecību. Viņš labprāt vasarās bērniem brīvo laiku organizētu sportiskā garā. “Alūksnē vasaras nometnes bērniem ir par maksu. Zinu, ka citos novados projektu vadītāji spēj uzrakstīt projektu, piemēram, lai 80 novada bērniem nometne būtu par brīvu. Kad jāmaksā par lieliem projektiem, pašvaldība gatava izšķērdēt simtiem tūkstošus eiro, bet, ja ir vajadzība pēc kaut kā neliela un elementāra, tad naudas nav,” neizpratnē ir alūksnietis.
Viņš uzsver, ka izveidojies nepareizs uzskats - sportisti jāsāk atbalstīt no 16 gadu vecuma, kad parādās pirmie sasniegumi. “Kā lai jaunietis tiek līdz godalgām, ja viņš tiek bremzēts pašos pirmsākumos? Ja bērni pārstāv savu novadu, tad novadam vairāk vajadzētu parūpēties par bērniem!” uzsver R.Lejnieks.

Aicina iedzīvotājus būt
aktīviem
Futbola treneris uzskata, ka Alūksnes novada pašvaldības pieņemtie lēmumi bieži vien nav sabiedrības interesēs. Viņaprāt, pašvaldības izveidotā mājaslapa ir smagnēja. “Nav tā, ka domes sēdes audioierakstu varu noklausīties pēc stundas. To varu izdarīt pēc pāris dienām, kad lēmumi jau pieņemti. Iznāk, ka iedzīvotājs tiek nostādīts fakta priekšā un neko nevar mainīt,” secina R.Lejnieks.
Nesen sociālajā tīklā “Facebook.com” viņš savā profilā rakstīja par situāciju Alūksnes Pilssalā. “Esmu dziļās pārdomās par sabiedrības aktivitāti, drīzāk - neaktivitāti. Protams, uz ielas man ir nākuši klāt daudzi cilvēki un teikuši: “Robert, tu esi baigais malacis, ka runā par to!” Bet ko tas dod? Viens nav cīnītājs,” stāsta alūksnietis un aicina iedzīvotājus būt aktīvākiem, bet Alūksnes novada pašvaldību vairāk runāt ar sabiedrību.

Par tūristiem domā vairāk
Alūksnietis ir izbrīnīts par daudzām pilsētā notiekošajām lietām. Piemēram, par Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa restaurāciju. “Dažiem realizētajiem projektiem vispār nav skaidrs pielietojums. Pirmkārt, mani pārsteidza atklāšana – kāpēc tā nevarēja notikt Bānīša svētku dienā, kad visiem iedzīvotājiem būtu iespēja ekspozīciju apskatīt par brīvu? Pasākums notika dienu iepriekš - tika apstādināts visas Alūksnes novada pašvaldības darbs, lai varētu doties uz atklāšanas pasākumu,” secina alūksnietis un ir pārsteigts par iztērēto summu, lai šķūni restaurētu. “Par tādu naudu varētu uzbūvēt vismaz četrām maznodrošinātām daudzbērnu ģimenēm lielas mājas ar ozolkoka grīdām! Restaurējot vai uzceļot ko no jauna, tiek domāts par tūristiem. Es saprotu – tas ir svarīgi un ir jauki dzīvot tik skaistā pilsētā. Bet sākumā jāpiedomā vairāk par vietējo iedzīvotāju labklājību, citādāk visi aizbrauks. Cik tad mēs te esam palikuši? Reizēm ir iespaids, ka esam lemti iznīcībai,” nosaka R.Lejnieks. Viņš uzsver, ka tieši gudrākie prāti ir aizbraukuši uz neatgriešanos un tas ir skumji. “Man ir bijušas reizes, kad pašam ir vēlēšanās aizbraukt un atgriezties tikai kā tūristam. Tūristus sagaida ar sarkano paklāju, bet savi cilvēki netiek ņemti vērā... Diemžēl,” saka R.Lejnieks.


* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Kategorijas