Klimata pārmaiņas – pielāgošanās tām un seku mazināšana

2018. gada 9. oktobris 13:44

Sabiedrībai jābūt gatavai klimata pārmaiņu radītajām sekām - laika apstākļu anomālijām, kas var ietvert karstuma viļņus, kā arī ilgstošu nokrišņu izraisītus plūdus un lokālas ekstremālas lietusgāzes.

Šajā vasarā esam pieredzējuši tveici, sausumu, meža ugunsgrēkus, kas lika sabiedrībai saliedēties, lai pārvarētu laika apstākļu radītās problēmas. Lielākā daļa Ziemeļvalstu un Baltijas valstis ir pieredzējušas viskarstāko vasaru laika apstākļu novērojumu vēsturē, bet atsevišķos Islandes reģionos bija novērojams nepieredzēti augsts lietaino dienu skaits. Vai tas bija ārkārtas notikums vai klimata pārmaiņu radītās sekas? Ja tas saistīts ar klimata pārmaiņām – ko varam darīt?

Ziemeļu un Baltijas valstu nacionālajiem meteoroloģiskajiem dienestiem ir unikāla un ilglaicīga sadarbība klimatisko apstākļu analīzes un laika apstākļu prognožu nodrošināšanā. Šogad augustā tika pieņemts lēmums par vēl ciešāku sadarbību nākotnē. Tā kā šajā vasarā esam novērojuši līdz šim nepieredzētus laika apstākļus, tika nolemts nākt klajā ar kopēju paziņojumu par klimata pārmaiņām.

2018. gada vasara

Zemāk uzskaitītas dažas izteiktākās laika apstākļu anomālijas Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs 2018. gada vasarā:

Dānija: maijā, jūnijā, jūlijā un augustā reģistrēti jauni saules spīdēšanas ilguma rekordi. Maijs bija rekordsilts, turklāt maijs, jūnijs un jūlijs bija arī ļoti sausi.
Igaunija: maijs un jūlijs bija īpaši silti. Jūlijs bija viens no sausākajiem mēnešiem kopš 1961.gada.
Somija: maijs un jūlijs bija karstākie un vieni no sausākajiem mēnešiem laika novērojumu vēsturē, bet jūnijs bija atbilstošs normai. Maija-augusta perioda vidējā gaisa temperatūra pārsniedza agrākos novērojumu rekordus.
Islande: ārkārtīgi mazs saulaino dienu skaits un lietaini laika apstākļi valsts dienvidos un rietumos, bet saulaini, silti un sausi laika apstākļi valsts ziemeļaustrumos. Novēroti vairāki diennakts un mēnešu nokrišņu daudzuma rekordi.
Latvija: 2018. gada maijs bija siltākais novērojumu vēsturē un pirmais, kurā novērota vidējā gaisa temperatūra virs +15°C. Arī visi vasaras mēneši bija siltāki par normu, kā rezultātā šī bija otrā siltākā vasara novērojumu vēsturē (kopš 1924.gada). Turklāt 2018. gada vasara bija arī sausāka, nekā ierasts.
Lietuva: maijs un periods no 20. jūlija līdz 10. augustam bija vissiltākais kopš 1961. gada. Maijs un jūlijs bija arī izteikti sausi.
Norvēģija: novērota karstākā un sausākā vasara novērojumu vēsturē (kopš 1900.gada).
Zviedrija: maija un jūlija vidējās gaisa temperatūras ievērojami pārspēja agrākos rekordus. Zviedrijas dienvidos arī jūnijs un augusts bija ļoti silti.

Kopumā 2018. gadā Skandināvijā un Baltijā tika novērots silts un sauss pavasara noslēgums, kā arī vasara ar daudziem karstuma rekordiem. Savukārt Islandē, Reikjavīkā, maijā katru dienu tika novēroti nokrišņi (šāds gadījums fiksēts pirmo reizi kopš novērojumu sākuma 19. gadsimtā) un novēroto saulaino dienu skaits jūnijā sasniedza zemāko vērtību 104 gadu laikā.

Klimata pārmaiņas?

Šīs vasaras anomālijas daļēji noteica bloķējošas augsta spiediena apgabalu sistēmas, kas ilgstoši atradās virs Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona, lietusmākoņus novirzot uz Islandi. Šādi noturīgi augsta spiediena apgabali ir ierasti, jo īpaši pavasara mēnešos. Tomēr šogad šādi apstākļi saglabājās krietni ilgāku laika periodu. Ļoti līdzīgi apstākļi tika novēroti arī 1889. un 1947.gadā. Tomēr šāgada laika apstākļus ietekmēja arī ilgtermiņā novērotā klimata pasiltināšanās. Tādējādi rekordaugstās gaisa temperatūras ir rezultāts noturīgu augsta spiedienu apgabalu, sausuma un pakāpeniskas vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās kombinācijai.

Ziemeļu un Baltijas valstīs laika apstākļi gadu no gada ievērojami atšķiras. Šāda laika apstākļu mainība būs novērojama arī nākotnē, tomēr, klimatam mainoties un kļūstot siltākam, visticamāk, ziemas sezonas būs mazāk aukstas, savukārt vasaras sezonas kļūs vēl siltākas. Mērenu un bez-sniega ziemu ietekmē samazināsies novēroto ekstremāla aukstuma gadījumu skaits. Savukārt garāka siltā perioda ar augstu gaisa temperatūru un salīdzinoši nelielā nokrišņu daudzuma pieauguma vai pat samazinājuma ietekmē vasarās kļūs biežāki karstuma viļņi un sausuma periodi. Citi, daudz nenoteiktāki liela mēroga atmosfēras cirkulāciju ietekmējoši faktori, ieskaitot zema spiediena apgabalu biežuma mainību un augsta spiediena apgabalu noturību, varētu vēl papildus pastiprināt iepriekš minētās izmaiņas.

Esi gatavs!

Tāpēc nepieciešami precīzi un savlaicīgi ekstremālu laika apstākļu brīdinājumi, sabiedrības un dažādu tautsaimniecības jomu pielāgošanās plāni, kā arī siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazinājums. Laika prognozes un atmosfēras stāvokļa novērošana ir nozīmīgs ieguldījums sabiedrības drošības garantēšanai. Savukārt līdzšinējo klimata pārmaiņu analīze kopā ar nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju modelēšanu nepieciešama, lai noteiktu nelabvēlīgu laika apstākļu radītos apdraudējumus un riskus.

Ir nepieciešams pievērst uzmanību arī klimata pārmaiņu iespējamajām sekām, sākot ar tiešu ietekmi uz tautsaimniecības jomām, piemēram, būvniecību, lauksaimniecību un enerģētiku, beidzot ar netiešu ietekmi uz valstu politiku (piemēram, klimata bēgļi). Un ir nepieciešamas publiskas diskusijas par mūsu gatavību rīkoties drosmīgi, lai pielāgotos nākotnes laika apstākļiem, kas būs siltāki un mitrāki. Ir nepieciešams gan mazināt klimata pārmaiņas, gan pielāgoties to izraisītajām sekām.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības stiprināšana

Klimata pārmaiņas un laika apstākļi ir globālas parādības. Lai tām sagatavotu sabiedrību, mazinātu postošās sekas, kā arī stiprinātu spēju pielāgoties, nepieciešama starptautiska sadarbība visos līmeņos. Meteoroloģiskie dienesti var piedāvāt sabiedrībai nepieciešamo klimatisko un meteoroloģisko informāciju un pielāgot savus pakalpojumus atbilstoši tās vajadzībām. Sadarbība norit gan globālā līmenī, ko organizē Pasaules meteoroloģijas organizācija (WMO), gan reģionālā līmenī.

Ziemeļu un Baltijas valstu meteoroloģiskie dienesti uzlabos savu sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, izstrādājot vienotu skaitliskās laika apstākļu modelēšanas platformu, tajā iekļaujot arī sadarbības institūcijas Īrijā un Nīderlandē. Pētniecisko resursu apvienošana ļaus uzlabot meteoroloģisko dienestu sniegto pakalpojumu kvalitāti un nodrošinās mums lielākas iespējas prognozēt ekstremālus laika apstākļus un to izmaiņas.

Tomēr sabiedrībai galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvākā veidā izmantot šo informāciju, pielāgojoties laika apstākļu un klimata pārmaiņu radītajiem riskiem.

Roar Skålin, ģenerāldirektors, Norvēģijas Meteoroloģijas institūts
Rolf Brennerfelt, ģenerāldirektors, Zviedrijas Hidrometeoroloģijas institūts
Marianne Thyrring, ģenerāldirektors, Dānijas Meteoroloģijas institūts/NordMet padomes priekšsēdētāja
Juhani Damski, ģenerāldirektors, Somijas Meteoroloģijas institūts
Árni Snorrason, ģenerāldirektors, Islandes Meteoroloģijas birojs
Kristaps Treimanis, valdes priekšsēdētājs, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Saulius Balys, ģenerāldirektors, Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienests
Taimar Ala, ģenerāldirektors, Igaunijas Vides aģentūra

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Klimata pārmaiņas – pielāgošanās tām un seku mazināšana

Kategorijas