“Annas māja” tomēr būs

2009. gada 24. novembris 14:15

682

Kādreizējās Annas pamatskolas ēkā Alūksnes novada pašvaldība veidos dienas centru “Annas māja” personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Pašvaldības novembra sēdē deputāti pēc ilgām diskusijām par finansējumu un šāda centra darbību Annā tomēr vienbalsīgi nolēma, ka “Annas māju” veidos ar 2010.gada 1.jūliju kā novada Sociālā dienesta struktūrvienību. 2010.gada pašvaldības budžetā paredzēs 10 864 latus ēkas uzturēšanai. Novada pašvaldība ar Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centru slēgs sadarbības līgumu par “Annas mājas” izveidi. Par “Annas mājas” izveidošanas koordinatori iecelta Sociālā dienesta biroja “Aprūpe mājās” vadītāja Zanda Poruka.

Apzināti 16 klienti
Alūksnes NVO centra pārstāve Santa Harjo – Ozoliņa norāda, ka šobrīd “Annas mājai” varētu būt 16 potenciālie klienti no mūsu novada, piemēram, Liepnas, Mālupes, Alūksnes. “Līdzīgos centros nekad nav vairāk kā 25 līdz 28 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. “Annas mājā” uzturētos personas, kas vecākas par 18 gadiem un kam nav nodrošinātas iestādes valsts institūcijās. Potenciālie “Annas mājas” klienti ir arī organizācijas “Saulstariņi” dalībnieki. Pašlaik viņiem vēl vecums atļauj iesaistīties valsts mācību iestādēs, bet pēc 18 gadu vecuma viņiem iespēju izglītoties nebūs. Turklāt viņi jau daudzus gadus ļoti aktīvi strādā ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Savas nodarbības viņi vada dažādās telpās un ir ļoti izkliedēti. Turklāt ne visur var iekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem,” saka S.Harjo – Ozoliņa.

Biroja “Aprūpe mājās” vadītāja Zanda Poruka uzsver, ka centrā varēs uzturēties arī invalīdi, vecuma pensionāri, kuriem ir garīga rakstura traucējumi.

Atrasta laba vieta
Z.Poruka norāda, ka “Annas mājas” izveidei piesaistīs valsts finansējumu. “Reģistrējot šāda pakalpojuma sniegšanu sociālo pakalpojumu reģistrā Labklājības ministrijā, pirmos darbības gadus var saņemt valsts līdzfinansējumu. Pirmajā gadā valsts sedz 80 procentus uzturēšanas izmaksu, otrajā – 60 procentu, tad 40 un 20 procentu. Pēc tam iestādi jāuztur pašvaldībai. Jāuzsver, ka sociālā joma nekad nebūs tā, kur varēs pelnīt – tajā vienmēr būs tikai izdevumi, jo tā ir palīdzības sniegšana iedzīvotājiem. Turklāt ap 2012.gadu valsts vēlas mainīt šo struktūru, likvidējot garīgos pansionātus. Tad par šīs grupas cilvēkiem tāpat būs jārūpējas pašvaldībai. Ja mums būs iestrādes, būs vieglāk to izdarīt,” atzīst Z.Poruka.
Viņa atgādina, ka šis projekts tiek virzīts jau piecus gadus. “Nemitīgi ir mainījusies atrašanās vieta, iespējamās telpas – sākam jau izskatīties smieklīgi sadarbības partneru acīs. Šobrīd centram ir atrasta ļoti laba vieta – ar sakārotu infrastruktūru, ēku. Flāmu invalīdu federācija ir gatava ieguldīt 59 000 latu un iedot līdzekļus otrā stāva renovācijai, kas ir pirmais veicamais darbs. Tāpat viņi ir gatavi ieguldīt līdzekļus, lai varētu izbūvēt āra liftu. Bet flāmi vēlas garantiju, ka viņu nauda tiks ieguldīta lietderīgi un vismaz 10 gadus “Annas māja” strādās, tādēļ nepieciešams pašvaldības lēmums” norāda Z.Poruka.

Darbu sāks nākamgad
Viņa piebilst, ka ēkas trešajā stāvā vēlas izveidot sociālo grupu dzīvokļus. “Tā būs kā alternatīva garīga rakstura pansionātam ar diennakts pieskatīšanu un iespēju mācīties dažādas dzīves iemaņas. No 2010.gada jūlija vēlamies centru atvērt testa režīmā, kad nodarbības notiktu reizi nedēļā. Bet ar 2011.gadu nodarbības jau notiktu katru dienu, personām būtu diennakts pieskatīšana, iespēja apmeklēt dažādas nodarbības, piemēram, rokdarbus, kokapstrādi,” stāsta Z.Poruka. S.Harjo – Ozoliņa norāda, ka “Annas mājā” cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem mācīsies elementārās dzīves iemaņas. “Bieži ir tā, ka kāds no ģimenes nevar strādāt algotu darbu, jo ik dienu jāpieskata garīgi slimo ģimenes locekli. Izveidojot centru, to novērsīsim,” saka S.Harjo – Ozoliņa.
Lai nodrošinātu klientu nokļūšanu uz “Annas māju”, nepieciešams 15 vietu mikroautobuss. Deputāts Verners Kalējs interesējās, kas to iegādās un uzturēs. Z.Poruka atklāj, ka arī to cer iegādāt par partneru finansējumu, pretējā gadījumā citur piesaistīs vajadzīgo naudu. “Telpu ziņā var meklēt lētākas alternatīvas, piemēram, Alūksnē. Nevajag obligāti “Annas māju”, ja deputātiem tas šķiet par dārgu vai tālu no centra, bet šāda centra izveides ideju tāpat virzīsim,” saka Z.Poruka. V.Kalējs kā alternatīvu minēja Alūksnes slimnīcu. “Slimnīcā ir samazinājies pacientu skaits un, piemēram, ķirurģijas nodaļas pirmais stāvs praktiski ir tukšs – varētu izmantot šīs telpas, turklāt būtu pieejama medicīniskā aprūpe,” domā V.Kalējs. Deputāts Dzintars Adlers piebilst, ka arī slimnīcā vajag izbūvēt liftu – tad varētu šīs vajadzības apvienot.

Visu nevajag novada centrā
Novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Fomins uzsver – gādājot par ēkas uzturēšanu, arī neapdzīvotu to nepieciešams apkurināt. Deputāte Sandra Zeltiņa uzskata, ka 10 kilometri nav liels attālums no novada centra, turklāt ceļš ir asfaltēts, ir projekta iestrādes. “Visam nav jāatrodas novada centrā - Alūksnē. Lai Anna nepaliktu par vietu mūsu novadā, kur vispār vairs nekā nav, kā, piemēram, Kalncempjos, tad šī ir ideāla iespēja kaut ko izdarīt, turklāt piesaistot arī finansējumu no malas,” saka S.Zeltiņa. Deputāts Andis Krēsliņš secina, ka šis ir deputātu balsojums par Annas skolas ēkas saglabāšanu un piekrīt, ka nav racionāli visu veidot novada centrā Alūksnē. “Skolas mēs novadā slēdzam, neko vietā izveidot nevaram – ļoti skumji. Šis ir viens no variantiem, kā vismaz vienu slēgtās skolas ēku apdzīvot,” saka A.Krēsliņš.

Deputāts Ainars Melders vērtē, ka šo ideju nevajag “norakt”, jo novadā daudzas skaistas idejas jau esot “noraktas”. “Ja beļģi ir gatavi ieguldīt naudu, jāļauj viņiem to darīt. Diskutējams ir centra iemītnieku skaits un pārvadāšanas iespējas,” saka A.Melders.

Klientus jāmeklē arī kaimiņos
Deputāts Andis Zariņš vērsa uzmanību, ka ēku remontdarbiem var piesaistīt finansējumu no malas, bet pēc tam šīs ēkas ir jāuztur pašvaldībai. “Cik daudz saimnieciski mēs radīsim šādas uzturamās ēkas – jāņem vērā budžeta iespējas. Atbalstu, ka laukos vajag kaut ko attīstīt, bet mēs nevaram tikai sacelt skaistas ēkas. Vajag izvērtēt, kādi pakalpojumi ir nepieciešami novadā,” domā A.Zariņš. Dz.Adlers piebilst, ka pašvaldības Attīstības nodaļai vajadzēja veikt izpēti un atrast ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu par vietu, kur šādu centru izveidot.

Novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Sīpols rosināja apzināt, cik šādu personu ir kaimiņu novados un piedāvāt arī viņiem nākotnē apmeklēt “Annas māju”. Viņš piebilst, ka ideja ir laba, turklāt blakus ir sporta halle, kultūras nams, ko arī varētu izmantot. Savukārt no 6.līdz 12.decembrim Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji dosies uz Beļģiju, lai tiktos flāmiem un pārrunātu “Annas mājas” projekta virzību.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Annas māja” tomēr būs

Kategorijas