Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mācās klausīt savai sirdsbalsij

Līga Vīksna

2009. gada 20. novembris 09:35

1299

Daina Binde pašlaik ir dzīves jēgas meklējumos. No darba ārzemēs, kur viņa strādāja lielveikalā, jaunā angļu valodas skolotāja Apes pusē atgriezās oktobra vidū. Tagad viņa izbauda brīvību un ir gatava jauniem izaicinājumiem.

Daina zina naudas vērtību. Viņa var būt gan spontāna, gan ļoti apdomīga. Labprāt rada pati kaut ko no jauna, jo nepatīk būt “ieliktai rāmjos”. Daina ir ļoti liela puķumīle, veselīga dzīvesveida piekritēja, kura pašlaik aizraujas ar ārstniecības augu izzināšanu. Cilvēks, kas labprāt lasa labu literatūru – tādu, kas pēc izlasīšanas raisa dziļas pārdomas, piemēram, Raiņa un viņa laikabiedru darbus. Daina uzskata, ka cilvēkam pašam vajag pieļaut kļūdas, bet pēc tam arī mācīties no tām. Un klausīt savai sirdsbalsij...


- Kāds periods pašlaik ir tavā dzīvē?
- Esmu pārejas posmā – meklēju dzīves jēgu. Brīžiem pati sevi nepazīstu – it kā manī mistu divi dažādi cilvēki. Viens ir tas kārtīgais, apzinīgais, taupīgais, strādīgais, otrs – pozitīvi trakulīgais, kurš “iziet no rāmjiem”, pieņem straujus lēmumus, dzīvo tam brīdim un nedomā par sekām. Piemēram, lēmumu par braukšanu uz Angliju pieņēmu nedēļas laikā! Augstskolā izkārtoju akadēmisko gadu, nopirku biļeti, aizbraucu un – jutos ļoti labi! Bet to var darīt, ja esi brīvs kā putns gaisā un nav nekādu saistību. Tāpēc pašlaik es saistības nevēlos, tomēr nu jau viss manā dzīvē sāk notikt pakāpeniski, kā tam jābūt.


- Tu nāc no daudzbērnu ģimenes, un daudz kas bija jāizcīna pašai... Kur smelies mērķtiecību, drosmi?

- 12 gadu vecumā mani iemeta kā aukstā ūdenī – mamma aizbrauca uz slimnīcu, jo pasaulē nāca mazais, un man palika govs, kas jāslauc, māja, kas jākurina, bija jāgatavo ēst... Jau no mazām dienām man bija jāuzņemas mammas pienākumi – tas ir ļoti negodīgi pret bērnu un atstāj lielu iespaidu uz visu turpmāko dzīvi. Mērķtiecību ir radījis spīts mainīt dzīves apstākļus. Cilvēkam ir jāklausa savai sirdsbalsij. Līdz šim neesmu to darījusi, bet pakļāvusies tikai citu teiktajam vai kā būtu prātīgāk. Tam ir traucējusi lielā pienākuma apziņa, turklāt esmu vecākais bērns ģimenē, kuram nemitīgi jādomā par to, kā būs labāk ģimenei, ko varu palīdzēt. Bet – kas bijis, bijis, tagad jācenšas turpmāk dzīvot jautrāk!

Lasiet vairāk laikraksta "Alūksnes Ziņas" 20.novembra numurā.

Kategorijas