Sākusies centrālās apkures jaunā sezona

2018. gada 23. novembris 10:01

704

Oktobrī arī Alūksnē sākās centrālās apkures jaunā sezona. Alūksnes novada pašvaldības akciju sabiedrības “Simone” darbībā lielas izmaiņas nav gaidāmas, tomēr daži jauninājumi ir – par to saruna ar “Simones” valdes locekli Mārtiņu Kaļvu.

Attaisnojies ar uzviju
Vairākus mēnešus uzņēmumā strādā jauns darbinieks – ražošanas daļas vadītājs. Uz šo amatu ilgu laiku bija vakance, līdz pieņemts darbā inženieris Artūrs Mičulis no Gulbenes, kuru M.Kaļva uzteic kā ļoti labu savas nozares speciālistu. “Šobrīd “Simonē” strādā 16 darbinieki. Salīdzinājumam: pirms pieciem sešiem gadiem, kad pilsētā vēl bija vairākas katlumājas, tie bija apmēram 60 darbinieki. Tagad kolektīvs ir nostabilizējies, kas nav nācies viegli – labākie darbinieki ir ilgi meklēti, lai atrastu tādus, kuri patiesi vēlas strādāt un pildīt savus pienākumus atbildīgi,” saka M.Kaļva.
Viņš vērtē, ka Alūksnes novada pašvaldības lēmums pirms vairākiem gadiem pilsētā ieviest centralizētu siltumapgādi no vienas katlumājas Parka ielā, likvidējot visas mazās katlumājas, ir attaisnojies ar lielu uzviju. “Apkures tarifs ir samazinājies, tiek ietaupīts uz cilvēkresursiem un izdevumiem, ir labāka pakalpojuma kvalitāte. Ja šāds lēmums toreiz nebūtu pieņemts, apkurināt pilsētu būtu ļoti problemātiski. Šobrīd “Simone” strādā ar peļņu,” saka M.Kaļva.

Palielina automatizētā darba apjomu
Šķeldu “Simonei” regulāri piegādā uzņēmums “PK Oliver” no Igaunijas. “Simonē” āra nojumē uzkrāj šķeldu mēnesim. M.Kaļva atzīst - “Simone” ir uzrunājusi šķeldas iepirkuma konkursos piedalīties arī Alūksnes novada kokapstrādes uzņēmumus, tomēr cenas un apjoma ziņā viņi nespēj konkurēt ar igauņiem. “Diemžēl pēdējā laikā izjūtam kurināmā cenas palielināšanos - par 30 procentiem, salīdzinot ar laika periodu pirms gada. To ietekmējusi pagājušā gada slapjā vasara un siltā ziema, kā rezultātā koksnes ieguve bija būtiski apgrūtināta. To nosaka tirgus tendences. Bet, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, mums kurināmā iepirkuma cena vēl ir optimāla, jo citviet iepērk vēl dārgāk,” stāsta M.Kaļva.
Parka ielas katlumājā arī mazo katlu ir pilnībā automatizējuši, līdz ar to tagad katlumāja strādā automatizēti jau 70-80 procentu apmērā pat līdz grādu desmitdaļām atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem. “Tas nozīmē, ka “Simone” strādā efektīvāk, nepārkurina, izlieto mazāk šķeldas un pilsētai piegādā kvalitatīvāku un vienmērīgas temperatūras siltumu. Automatizētajai vadībai ir dažādi pieejas līmeņi, kas pieejami vairākiem darbiniekiem – operatoriem, inženierim un vadībai. Nākamais solis ir izveidot vienu vadības centrāli, kad sistēma automātiski izvēlēsies arī darbināmo katlu,” saka M.Kaļva.

Kurina arī divos pagastos
Līdz ar jauno apkures sezonu “Simonei” palielinājies darbalauks, jo jāgādā par centralizēto siltumapgādi arī divos pagastos – Mālupē un Jaunlaicenē. M.Kaļva norāda, ka abos pagastos katlumājas pārveidotas, lai apkuri varētu veikt ar granulām, uzstādīti siltummezgli. Pārņemot siltumapgādi šajos pagastos, Jaunlaicenē esošo malkas apkures katlu pārbūvēja, lai kā kurināmo var izmantot granulas, bet Mālupē iegādājās divus jaunus granulu katlus, jo viens no diviem katliem tehniski bija savu laiku nokalpojis, bet otru nevarēja pielāgot granulu kurināšanai.
“Pagastos tagad ir tāds pats siltuma tarifs kā Alūksnē – 55,05 eiro par megavatstundu (bez PVN), kā rezultātā mālupieši tagad par siltumu maksā dārgāk, jo viņiem tarifs bija 46,73 eiro/MWh (bez PVN), bet jaunlaicenieši - mazāk, jo viņiem bija 60,51 eiro/MWh (bez PVN). Mālupē tiek apkurinātas trīs daudzdzīvokļu mājas un topošā pansionāta ēka, Jaunlaicenē – vairākas daudzdzīvokļu mājas un pašvaldības iestādes. Pagastos siltumapgādes sistēmas ir neliela apjoma, bet arī tur tās strādā automatizēti, bez kurinātājiem, malkas un netīrības. Uz vietas pagastos nav neviena darbinieka, kas katlus uzrauga. Visu veic “Simones” darbinieki attālināti caur automatizēto vadības sistēmu un izbraucot uz vietas,” stāsta M.Kaļva.

Kas būs ar tiešajiem maksājumiem?
“Alūksnes Ziņās” jau rakstījām par ieceri ieviest tiešo maksājumu sistēmu par siltumu daudzdzīvokļu mājām, kuras apsaimnieko SIA “Alūksnes nami”. Tas nozīmētu, ka rēķins par siltumu iedzīvotājiem būtu jāmaksā uzreiz “Simonei”. M.Kaļva par tiešo maksājumu sistēmu gan runā izvairīgi un norāda, ka šobrīd tā ir tikai tām daudzdzīvokļu mājām, kas pašas to vēlas.
“Šīs sistēmas ieviešana neko būtiski nemainīs, kā tikai to, kurš iedzīvotājam piestādīs rēķinu un kam iedzīvotājs par siltumu maksās. Šobrīd mums nav daudz tādu māju, kurām ar “Simoni” ir tiešie maksājumi,” saka M.Kaļva. Komisijas maksu “Simone” šobrīd tiešo maksājumu rēķinu sagatavošanai iedzīvotājiem nepiemēro, bet, ja šādi sagatavotu rēķinu skaits palielinātos, šāda maksa tiktu noteikta.

Interese par jauniem pieslēgumiem
M.Kaļva uzsver, ka gan no privātpersonām un juridiskām personām, gan no Alūksnes novada pašvaldības puses tiek izrādīta liela interese par jauniem pieslēgumiem pilsētas centrālajai siltumtrasei. Vairāki jauni pieslēgumi būs, rekonstruējot Latgales un Uzvaras ielu. M.Kaļva atzīst, ka “Simone” esošajai siltumtrasei no Helēnas ielas un pie administratīvās ēkas veidos pagarinājumu līdz Latgales ielai, kur to sazaros pēc vajadzības. Siltumtrasei pašvaldība pieslēgs arī ēku Uzvaras ielā 1, ko nolēmusi iegādāties sociālo pakalpojumu sniegšanai.
“Cilvēki arvien vairāk novērtē centrālās siltumapgādes sistēmas priekšrocības – tas ir komforts un lētas izmaksas. Šogad pieslēdzām privātmāju Uzvaras ielā, SIA “Rūpe” biroja ēku Brūža ielā, vēl desmit gaida rindā. Šobrīd Latgales ielā ir vecā siltumtrase, kas nefunkcionē. To plānojam atjaunot. Jauni pieslēgumi plānoti arī Latgales un Dārza ielas apkaimē. Aicinām arī citus, kuri to vēlas, vērsties “Simonē” un risināt jautājumu par pieslēgšanos pilsētas siltumtrasei,” saka M.Kaļva.

Pēc pieredzes - uz Kaliforniju
Alūksnieši interesējas, kādu pieredzi M.Kaļva nesen brauca smelties uz Kaliforniju (ASV) un kā tā varētu noderēt Alūksnē. M.Kaļva skaidro, ka tas bijis nedēļu ilgs brauciens kā Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas biedram kopā ar vēl 11 pārstāvjiem no Latvijas.
“Braucienu daļēji apmaksāja ASV vēstniecība Latvijā, akciju sabiedrība “Simone” sedza 1500 eiro ceļa naudu un uzturēšanās izmaksas. Kalifornijā, Anaheimā, norisinājās starptautiska izstāde un konference par saules enerģijas izmantošanas iespējām. To apmeklēja dalībnieki no visas pasaules, jo tā ir pasaulē lielākā šāda veida izstāde, kur iespējams uzzināt nozares aktualitātes un jaunākās tehnoloģijas. Amerikā saules enerģiju daudz izmanto, tur ir apjomīgi solārie parki un lauki elektrības iegūšanai. Latvijā Salaspilī drīzumā izbūvēs saules paneļu parku sešu hektāru platībā, ko izmantos elektrības un siltumenerģijas ražošanai,” skaidro M.Kaļva.
Kā šī pieredze var noderēt Alūksnei? M.Kaļva uzsver, ka arī Alūksnē perspektīvā varētu izmantot gan saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, gan saules kolektorus karstā ūdens ražošanā. “Arī mēs “Simonē” saskaramies ar to, ka jāmaksā lieli rēķini par elektroenerģiju, kas mums neizbēgami nepieciešama ražošanas procesā. Īpaši aktuāli tas ir vasaras mēnešos, kad pilsētai jānodrošina karstais ūdens, bet apkure ne. Arī ziemas mēnešos Latvijas klimatiskajos apstākļos var iegūt noteiktu apjomu enerģijas no saules. Cik tas ir rentabli Alūksnei, par to gan vēl jāveic aprēķini. Turklāt jāņem vērā, ka tuvākajā nākotnē pasaulē viss virzīsies uz digitalizāciju un tādu resursu izmantošanu enerģijas ieguvē, kas nemaksā neko – vējš, saule, ūdens, kas nodrošina autonomiju un neatkarību,” viņš saka.

Jāmaina enerģijas lietošanas paradumi
“Simone” šobrīd iesaistījusies Vidzemes plānošanas reģiona projektā. Tajā izstrādāts Enerģijas pārvaldības rīcības plāns tuvākajiem gadiem Alūksnes izglītības iestādēm, kurās ir centralizētā siltumapgāde – bērnudārzos “Pienenīte” un “Sprīdītis”, sākumskolā un ģimnāzijā. Tajā apkopota informācija par enerģijas – elektrības, apkures, karstā ūdens - patēriņa esošo stāvokli un norādīts, kas jādara, lai patēriņu samazinātu. “Piemēram, plāns atspoguļo, ka “Pienenītē” pēdējos trīs gados elektrības patēriņš ir samazinājies. Redzams, kāds elektrības apjoms vidēji mēnesī šai ēkai nepieciešams, nosakot bāzes līmeņa atzīmi. Ja tērē mazāk – paliek ietaupījums, ja tērē vairāk – darbiniekiem jāmeklē un jānovērš iemesli, kādēļ patēriņš ir virs normas. Līdz ar to ēkā ir efektīvāks enerģijas patēriņš tikai tādēļ, ka mainīti enerģijas lietošanas paradumi,” saka M.Kaļva.

Jāievieš līdz Ziemassvētkiem
Kādi ir iemesli, kādēļ tērē vairāk enerģijas? M.Kaļva norāda, ka visbiežāk tas ir cilvēciskais faktors: aizmāršība, arī bērnu skaits bērnudārzu grupās, kas mainās. ““Pienenītes” un sākumskolas ēku izmēri ir ļoti atšķirīgi, bet enerģijas patēriņš ir ļoti līdzvērtīgs, lai gan “Pienenītes” ēka ir mazāka. Siltumenerģijā lielāko ietaupījumu ir potenciāls iegūt “Sprīdītim” un visām ģimnāzijas ēkām, arī “Pienenītei”. Secinājums: ja visas šīs iestādes gadā izmantotu pat tikai par 2-3 procentiem mazāk enerģijas, tad kopā ietaupītu 15 000 eiro. Mērķis ir mainīt cilvēku paradumus, lai būtu lielāka energoefektivitāte. Pašvaldība to atbalsta un aktīvi iesaistās energoefektivitātes veicināšanas pasākumos. Plānots noteikt, ka ietaupītos līdzekļus no ekonomiskas enerģijas izmantošanas iestāde varēs izmantot pēc saviem ieskatiem attīstībai,” saka M.Kaļva.
Līdz Ziemassvētkiem minētajās iestādēs šis plāns jāievieš dzīvē. “Cilvēks, arī es, pēc dabas ir slinks un bieži vien pieņem, ka tas, kas nav uzrakstīts uz papīra, nav jāievēro, bet to, ko nevar izmērīt, nevar pārbaudīt. Šis plāns ir pirmais solis uz to, lai iestādēm būtu informācija un stimuls mainīt paradumus, turklāt tas viņiem neko nemaksās,” viņš saka.

Veic izpēti “Pienenītē”
“Simone” iesaistījusies vēl vienā Vidzemes plānošanas reģiona projektā - par zemas temperatūras ieviešanu centralizētajā siltumapgādē, kas tematiski saistās arī ar minētā plāna izstrādi. Alūksnes bērnudārzs “Pienenīte” ir izvēlēts kā vieta, kur īstenot pilotprojektu šādas sistēmas analīzei. M.Kaļva šajā projektā piesaistīts kā konsultants.
“Pavasarī bērnudārzā katrā telpā izvietojām telpu klimata analīzes sensorus, kas reģistrē temperatūru, mitrumu un gaisa kvalitāti. Sensori attālināti ir pieslēgti pie meteosistēmas bāzes stacijas, kas nemitīgi reģistrē datus. Piemēram, redzam, kurā no grupām trūkst svaiga gaisa vai ir pārlieku karsts – 27 līdz 30 grādi. Pilotprojekta mērķis ir gūt tādus datus un veikt to analīzi, kas nākotnē ļaus gūt labumu arī citām ēkām. Šobrīd mums ir trešās paaudzes siltumapgāde, kurā temperatūru grafiks ir 60-80 grādi, bet jaunākās paaudzes siltumapgādē temperatūra nepārsniegs 50 grādus, kas būtiski palielinās efektivitāti. Situācijas izpēte “Pienenītē” ļaus mums gūt atbildi uz jautājumu, kas jāizdara, lai ieviestu ceturtās paaudzes siltumapgādi. Šobrīd veicam datu monitoringu, tuvākajā laikā veiksim arī inženiertehniskos uzlabojumus ēkā. Šādas iekštelpu monitoringa sistēmas plānots uzstādīt visās iepriekšminētajās izglītības iestādēs,” stāsta M.Kaļva.

Uzņem nozares speciālistus
Pirms divām nedēļām Alūksnē tika uzņemti Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas dalībnieki, kuri šeit noturēja ikmēneša sēdi. Mārtiņš Kaļva uzsver, ka Alūksni apmeklēja Latvijas lielāko siltumuzņēmumu pārstāvji un nozares speciālisti. “Uzņēmējdarbības atbalsta centra telpās Alūksnes Kultūras centrā notika konference. Viesi apskatīja arī “Simones” telpas un iepazina akciju sabiedrības darbību, secinot, ka Alūksnē īsā laikā ir ļoti veiksmīgi sakārtota siltumapgādes sistēma. Pēc tam devāmies ekskursijā pa Alūksni, kuras laikā viesi nemitīgi pauda savu patīkamo pārsteigumu par to, cik Alūksne ir skaista un attīstīta pilsēta. Viņi solīja nākamgad braukt zelta rudeni baudīt noteikti uz Alūksni, nevis uz Siguldu! Bija prieks dzirdēt tik daudz pozitīvu atsauksmju!” saka M.Kaļva.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sākusies centrālās apkures jaunā sezona

Kategorijas