Gunārs Stradiņš: “Visi ātri “pārauga” un bija Latvijas patrioti.”

2009. gada 13. novembris 13:32

1158

Mūsu valsts ir kā sirma māmuļa, kuras mūžā pieredzētas gan sāpes un prieks, gan mīlestība un nodevība. Ne tikai lepnums par izcīnīto brīvību un atgūto neatkarību, bet arī karu šausmas, represijas un izsūtīšanas, kā arī okupācijas gadi. Viss ir bijis, un neko no mūsu vēstures nevar aizmirst vai izsvītrot, atzīst alūksnietis Gunārs Stradiņš. Lai gan devies pelnītā atpūtā, viņš bez atlīdzības turpina veidot un labiekārtot Alūksnes Valsts ģimnāzijas vēstures muzeju. Bijušā skolas direktora G. Stradiņa veikumu atzinīgi novērtējuši kolēģi, iesakot apbalvošanai ar Alūksnes novada domes Atzinības rakstu un balvu.

- Vai ir gandarījums, ka darbs ir novērtēts un saņemsit apbalvojumu?

- Paldies, protams! Negribu liekuļot, tāpēc atzīstu, ka tas ir patīkami. Muzeju veidoju ne tikai savam priekam un gandarījumam. Tiesa, domāju, ka šis būs mans pēdējais darbs, tomēr gribas vēl būt vajadzīgam. Tas mani tur uz kājām. Katru rītu ceļos pulksten 5.00 un neatkarīgi no laika apstākļiem dodos uz skolas muzeju, kur strādāju līdz pusdienas laikam. Esmu izstaigājies svaigā gaisā, turklāt man šis darbs patīk.

- Vai jums ir vēl kāds apbalvojums?

- Man augstu apbalvojumu nav. Jā, Goda rakstu un Atzinības rakstu gan ir daudz. Biju arī skolotājs – metodiķis, kas ir augsts darba vērtējums. Man liekas nedaudz savādi, ka, piemēram, Balvos un arī mūsu novada pagastos augstus valsts apbalvojumus saņem vairāk cilvēku nekā Alūksnē. Kāpēc? Varbūt alūksnieši nenovērtē vai arī gaida, kad kāds cits ieteiks apbalvošanai.

- Kāpēc bez atlīdzības esat uzņēmies tik lielu darbu – turpināt veidot skolas vēstures muzeju, kas tika atklāts skolas 85 gadu jubilejas gadā?

- Bez pagātnes nav rītdienas. Tas ir skaļi teikts, tomēr tā ir patiesība. Tāpēc saglabāju pat skolas pionieru istabas materiālus un daudz ko citu, kas tagad ir redzams muzejā. Kad aizgāju pensijā, pārcietu divas mugurkaula operācijas. Tāpēc lūdzu man uz māju atvest videofilmas par skolas dzīvi un pasākumiem. Veidojot filmotēku, es tā iedziļinājos un aizrāvos, ka vairs nevarēju apstāties. Pirms tam biju domājis, ka vēsture ir tāda sausa būšana. Taču tā nudien nav. To var pētīt ar lielu interesi. Izrādās, ka starp mūsu skolas absolventiem ir vairāk nekā 200 (vidēji divi cilvēki no katra izlaiduma) Latvijas un pat pasaules slavenības gan sportā, gan rakstniecībā un žurnālistikā, gan zinātnes nozarēs, medicīnā un armijā. Tas liek aizdomāties. Kurus no viņiem parādīt muzeja planšetēs un kurus atstāt mapēs? Katrā ziņā ir patīkami apzināties, ka Alūksnē vienmēr mācījušies un dzīvojuši gudri un talantīgi cilvēki.

Vairāk lasiet laikraksta "Alūksnes Ziņas" 13.novembra numurā

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gunārs Stradiņš: “Visi ātri “pārauga” un bija Latvijas patrioti.”

Kategorijas