Alūksnes pilsmuižas parks

2019. gada 4. janvāris 00:00

Alūksnes pilsmuižas parks
“Alūksnes pilsmuižas parku 18. gadsimta otrajā pusē sācis veidot toreizējais pilsmuižas īpašnieks Otto Hermanis fon Fītinghofs. Sākotnēji parks veidots regulārā franču stilā, taču vēlāk, Eiropā attīstoties ainaviskajiem dārziem, jaunās tendences nokļuva arī līdz Alūksnei, un tēva veidotajā parkā Kristofs Burhards fon Fītinghofs sāka attīstīt ainavu parkam raksturīgās iezīmes. Ierosmi tam viņš guva, kalpodams par Pāvela I kambarsulaini Pavlovskas pilī, kur jau bija izveidots angļu stila ainaviskais dārzs,” iepazīstina Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova.

Alūksnes pilsmuižas dārznieks Pēteris Buks parkā izveidoja visbagātāko kokaugu kolekciju Vidzemē. Pēc toreizējā Rīgas apriņķa skolu inspektora V. Frībes ziņām, parkā 1804. gadā jau augušas 18 skuju koku un 152 lapu koku un krūmu sugas, kā arī 15 dažādas kokaugu dekoratīvās formas. Laika gaitā parka ainavu baronu dzimta papildināja ar dažādiem arhitektoniskiem veidojumiem – paviljoniem, tempļiem, strūklakām un statujām, kas mūsdienās atdzimst savā sākotnējā krāšņumā. “Baronu fon Fītinghofu laikā parka apmeklējums alūksniešiem un pilsētas viesiem bija liegts, bet drīz vien pēc baronu aizbraukšanas, 1917. gadā, parks no slēgta tipa parku kļuva par visiem pieejamu. Tādējādi turpmākajos gados parka veidols tika būtiski mainīts,” stāsta Z. Pavlova. Piemēram, 1919. gadā pretī Jaunajai pilij izveidoti sarkano strēlnieku kapi, 1925. gadā tur pat netālu ierīkots sporta laukums, 1930. – jos gados nojaukts Pomonas templis, Putnu paviljons, izbūvējot O. Vācieša ielu, aizbērts grāvis pie parka, nojaukti Ampīra stila vārti un tilts.

Attēlos – Pils iela pilsmuižas parka rajonā 1910. gados un mūsdienās.

Foto: Alūksnes muzeja krājums; Sandra Apine

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes pilsmuižas parks

Kategorijas