Grāmatu skapī – pagasta vēstures liecības

2019. gada 12. janvāris 08:36

106

Latvijas simtgades svētkos Mārkalnes pagasta bibliotēkā svinīgi tika atklāts grāmatu skapis “Latvijai – 100”, kurā pamazām krājas unikālas liecības par pagasta iedzīvotājiem – grāmatas, fotogrāfijas, zīmējumi un citi materiāli.

Ideja par šādu grāmatu skapi radusies Mārkalnes pagasta bibliotēkas vadītājai Sanitai Silirovai, kura 2014. gadā piedalījusies akcijā “Gaismas ceļš” - Grāmatu draugu ķēdē, kad roku rokā tika nodotas grāmatas, kas ceļoja no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas Krišjāņa Barona ielā un jauno Gaismas pili Pārdaugavā. Jāatgādina, kas bija viens no centrālajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas notikumiem.

“Lauku teritorijā, kāds ir Mārkalnes pagasts, ir ļoti svarīgi pierādīt, ka mēs – iedzīvotāji - šeit esam. Tādēļ arī katra pagasta mājsaimniecība tika aicināta atnest uz bibliotēku un ievietot grāmatu skapī grāmatu ar ierakstu, kas būtu kā atgādinājums par šo laiku un cilvēkiem, kuri dzīvo Mārkalnes pagastā,” stāsta S. Silirova.

Pēc bibliotēkas rīcībā esošajām ziņām Mārkalnes pagastā ir 165 mājsaimniecības un tik plauktiņu ir arī vietējā amatnieka Arņa Koruļa izgatavotajā grāmatu skapī. To apvij pagasta kartes kontūra un ar laiku papildinās arī mājvietu nosaukumi.
“Grāmatu skapis ir izgatavots no priedes koka un to rotā no ozolkoka izveidots Mārkalnes pagasta bibliotēkas ģerbonis. Agrāk grāmatu nebija, bet mūki klosteros savus vēstījumus rakstīja uz pergamenta ruļļiem. Šo vēsturisko akcentu gribējās atainot bibliotēkas ģerbonī,” atklāj A. Korulis.

S. Silirova ir gandarīta par mārkalniešu lielo atsaucību grāmatu skapja aizpildīšanā. Tajā savu vietu jau atradušas visdažādākās grāmatas – grāmata “Latvijai 100”, ko atklāšanas pasākumā dāvinājusi Mārkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Vītola, Edvarda Virzas “Straumēnu” dažādu gadu izdevumi, Vēsmas Kokles – Līviņas un Viestura Reķa fotoalbums “Alūksne mana, Latvija mana”, grāmatas par Latvijas vēsturi, Jaunlaicenes muižas muzeja izdevums “No Apukalna veroties”. Grāmatu skapim dāvināts arī viens no Latvijas padomju enciklopēdijas sējumiem ar piebildi, ka arī tā ir Latvijas vēsture un laiks, kurā dzīvojuši cilvēki. Ir arī grāmata par komponistu Raimondu Paulu, kas ir izdota krievu valodā.

    Mārkalnieši grāmatās ierakstījuši arī savus novēlējumus. Lūk, viens no tiem:
    “Valodu, vēsturi godinot, cienot,
      Lai Mārkalne Latvijā nākotnē zeļ,
     “Cīrulīšu”, “Griežu” ļaudis vienoti
     Latvijas simtgadei grāmatu velta.”

Amatnieks A. Korulis atzīst, ka viņu aizrāvis darbs pie šī projekta. Viņš pats nav mārkalnietis, bet Mārkalne ir viņa sievas dzimtā puse, un ģimene grāmatu skapi papildinājusi ar ģimenes fotogrāfijām, kuras raksturo pagasta vēsturi. Arņa sievastēvs bijis skolotājs Mārkalnes pamatskolā, bet sievasmāte vadījusi vietējo pasta nodaļu.

“Bibliotēka katrā pagastā ir savā ziņā viens no sabiedriskās dzīves centriem. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai šīs kultūras iestādes saglabātos, jo cilvēki uz bibliotēku jau sen vairs nenāk tikai pēc grāmatām. Bērni un jaunieši izmanto internetu, ar bibliotekāres palīdzību te var nokārtot arī dažādus maksājumus. Grāmatu skapja atrašanās bibliotēkā, manuprāt, ir ļoti simboliska, jo tā ir vieta, kur satiekas cilvēki,” domā Arnis, kurš pats bieži izmanto bibliotēkas pakalpojumus.

Savukārt S. Silirova piebilst, ka grāmatu skapja papildināšana ir process, kas turpināsies, jo mārkalnieši, iegriežoties bibliotēkā, allaž interesējas, ar kādiem jaunumiem tas papildināts. Bibliotēkā kopš skolas slēgšanas savu mājvietu radusi arī pagasta vēstures istaba un vēsturniece Astrīda Ievedniece rosinājusi grāmatu skapi papildināt ar iedzīvotāju stāstiem un atmiņām par savām dzimtām un to mājvietām.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Grāmatu skapī – pagasta vēstures liecības

Kategorijas