Barikāžu dalībniekus aicina iemūžināt atmiņu stāstus

2019. gada 14. janvāris 12:23

148

1991. gada barikāžu aizstāvju dalībniekus no Alūksnes novada svētdien, 20. janvārī pulksten 13.00 Alūksnes Kultūras centrā aicina uz atceres pasākumu. Šajā dienā barikāžu dalībniekiem būs iespēja arī iemūžināt savus atmiņu stāstus par šo laiku videomateriālā.
“1991. gada janvārī lielā mērā izšķīrās jautājums: Latvijas neatkarībai būt vai nebūt. Šajā nozīmīgajā laikā no Alūksnes rajona uz Rīgu devās vairāk kā 680 cilvēki. Mājās palikušie izmisīgi gaidīja ziņas no Rīgas. Katram barikāžu dalībniekam un viņu tuviniekiem tas bija satraukumu un latvietības apliecinājuma laiks. Alūksnes muzejā vairāku gadu garumā ir uzkrājušies atmiņu pieraksti, kas stāsta par šo laika periodu.

Gatavojoties gaidāmajai barikāžu atceres 30 gadadienai 2021.gadā, vēlamies uzsākt atmiņu uzņemšanu videomateriālā, lai veidotu mūsu barikāžu dalībnieku un tuvinieku atmiņu stāstu videofilmā. To prezentēt plānojam 2021. gada janvārī. Aicinām barikāžu dalībniekus 20. janvārī Alūksnes Kultūras centrā pēc svinīgā koncerta doties uz Foajē (pirms Lielās zāles), kur būs iespēja pie alūksnieša Viļņa Blūma uzfilmēt atmiņu stāstus. Aicinām līdzi ņemt fotogrāfijas un citas tā laika liecības. Stāstīsim par vēsturi, ko paši esam piedzīvojuši, dodot iespēju mūsu bērniem to labāk izprast!” rosina Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darbā ar apmeklētājiem speciāliste Jolanta Baldiņa.
Viņa atgādina - 1991. gads sākās ar PSRS agresiju pret Baltijas valstīm, cenšoties atjaunot savu kontroli tajās. Lietuvas valdībai tika iesniegts ultimāts ar prasību atcelt LR Neatkarības aktu, un naktī uz 13. janvāri tika ieņemts Lietuvas parlaments, radio, televīzija u.c. svarīgākie objekti. Tiklīdz bija saņemtas ziņas par notikumiem Lietuvā, 13. janvārī LTF iedzīvotājus aicināja celt barikādes, lai aizstāvētu stratēģiski svarīgākos objektus Rīgā. 13. janvārī ielās izgāja ap pusmiljons cilvēku, lai paustu atbalstu Lietuvai un protestētu pret PSRS agresiju. Tieši no manifestācijas Daugavmalā daudzi devās celt barikādes Vecrīgā. Tika organizēta lauksaimniecības tehnika dažādu objektu apsardzei, bloķēti pievedceļi un tilti nozīmīgiem objektiem, apsargāts Televīzijas centrs un Radio. Brīvprātīgie palīdzēja organizēt ēdināšanu tiem, kas piedalījās barikādēs.

Aizsardzības pasākumus koordinēja LTF un Augstākās padomes izveidotais aizsardzības štābs. OMON vairākkārt uzbruka barikāžu aizstāvjiem un dažādiem objektiem. Nozīmīgākais bija OMON uzbrukums Iekšlietu ministrijai un tās ieņemšana 20. janvārī. Uzbrukuma laikā nogalināja 5 un ievainoja 11 cilvēkus, to skaitā bija kinooperatori G. Zvaigzne un A. Slapiņš, kuri filmēja notiekošo. Jaunas bruņotas akcijas šajā laikā vairs nenotika, - pasaules reakcija neļāva PSRS vadītājiem izmantot militāru spēku. Barikāžu aizsardzība turpinājās līdz 27. janvārim. Uzmanību notikumiem Baltijā bija pievērsuši visas pasaules plašsaziņas līdzekļi - baltiešu apņēmība, nepieļaut padomju režīma uzvaru un gatavība ziedot dzīvību brīvības dēļ, ieguva patiesu cieņu. Barikādes vairoja sabiedrības pārliecību, ka neatkarība sasniedzama demokrātiskā ceļā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Barikāžu dalībniekus aicina iemūžināt atmiņu stāstus

Kategorijas