Sagaidīti 2500 apmeklētāji

2019. gada 11. februāris 08:54

183

Mēdz teikt – kal ratus ziemā, ragavas – vasarā. Alūksnes novada Tūrisma centrs un Alūksnes bānīša stacijas bagāžas šķūņa saimnieces jau kaļ – pavasarī plānots pārgājiens, kurā varēs iepazīt bānīša ceļu 33 kilometru garumā, savukārt februārī bānīša stacija piedāvās īpašu izlaušanās spēli. Taču arī pašlaik bagāžas šķūņa gides aicina apmeklēt pērn septembrī atvērto multimediālo ekspozīciju “Alūksnes bānīša stacija”, kas ir pieejama arī ziemā.

Arī ziemā atvērts un silts
“Svarīgi zināt, ka šī nav sezonāla ekspozīcija un ir pieejama jebkurā laikā, arī ziemā,” uzsver Alūksnes novada Tūrisma centra vadītājas vietniece Dace Bumbiere – Augule, kura, var teikt, ir šīs ekspozīcijas saimniece. Tas esot pārsteigums ne tikai viesiem, bet arī vietējiem interesentiem. “Apmeklētāji nāk ciemos, tērpušies vairākos svīteros, un ir pārsteigti, ka te ir silts un izstādi var izbaudīt nesalstot. Daudzi stacijas bagāžas šķūni iedomājušies pavisam citādu, bet mēs taču esam 21. gadsimtā,” smaidot stāsta D. Bumbiere – Augule.
Kopš ekspozīcijas atklāšanas pagājuši četri mēneši un šajā laikā sagaidīti divarpus tūkstoši apmeklētāji. “Tas nav nedz liels, nedz mazs rādītājs, taču apmeklētāju skaits pamazām pieaug. Svarīgi, ka uzņemam daudz skolēnu, kam ir interesanti multimediālā veidā iepazīt vēsturi. Te ir notikuši vairāki pasākumi, Bānīša stacijas bagāžas šķūņa interjers vairākkārt izmantots fotosesijām, jo te ir iespēja ceļot laikā,” stāsta gide. Viņa atzīst, ka pie visa ir jāpierod, un arī alūksnieši pamazām pierod pie jaunās ēkas, izzinot iespējas, ko tā piedāvā. “Tas ceļš ir jāiestaigā. Tālākiem viesiem šķiet pašsaprotami, ka ēka ir šeit nevis centrā, savukārt alūk-snieši lēš, ka tas tomēr ir nostāk no vietām, ko viņi ikdienā pieraduši apmeklēt,” viņa stāsta.

Negarlaikojas pat mazuļi
Pusgada pastāvēšanas laikā bagāžas šķūnis sagaidījis apmeklētājus teju no visas Latvijas un ārpus tās. Te jāpiebilst, ka ar ekspozīciju var iepazīties latviešu, angļu, krievu un igauņu valodās. “Tālākie viesi pie mums mērojuši ceļu no Austrālijas, esam uzņēmuši ciemiņus no Šveices un Japānas. Šie apmeklētāji gan lielākoties ir saistīti ar Alūksnes pusi vai arī ir dzelzceļa entuziasti,” apmeklētāju kontingentu raksturo D. Bumbiere – Augule.
Šoziem Bānīša stacijas bagāžas šķūni un jauno ekspozīciju atklājuši arī tuvāki kaimiņi - sagaidītas vairākas ekskursantu grupas no Balvu puses.
“Visi novērtē interjeru un dizainu, sajūtu, kāda pārņem ēkā ienākot. Parasti ir tā, ka apmeklētājs pirmās desmit minūtes vienkārši izstaigā un apjauš telpu, un tikai tad pievēršas ekspozīcijai, šim procesam veltot vidēji 40 minūtes,” ievērojusi gide. Interesanti, ka iekārtojums rosinot spēlēties, tādēļ šeit negarlaikojoties arī mazuļi.

Iespēja redzēt sniegtīri
Jautāta, vai ciemos atbrauc arī kāds ar bānīti, D. Bumbiere – Augule atbild apstiprinoši. “Mums tradicionāli jautā par tā pienākšanas un atiešanas laikiem. Ir bijuši gadījumi, kad apmeklētāji atbrauc ar automašīnu, bet, uzzinot, ka tūlīt aties bānītis, ciemiņi šeit iedvesmojas braucienam līdz kādai stacijai,” atklāj Tūrisma centra pārstāve.
Lasītājiem, kuri nezina, varbūt būs vērtīgi uzzināt, ka bānītis Alūksnes stacijā sastopams divreiz. Pusdienlaikā tas pienāk pulksten 14.25, vakarā – 19.25. “Ziemas darbdienās, protams, nav daudz pasažieru, brīvdienās ir vairāk, savukārt vasara gan bānītim ir ražīga,” atklāj D. Bumbiere – Augule. Toties tikai ziemā ir baudāmas sniegotās mežu ainavas un varot redzēt tādu retu un vēsturisku dzelzceļa transportlīdzekli kā sniegtīri.

Cik platas
ir bānīša sliedes?
Gide uzsver, ka ekspozīcijā ir jāiedziļinās, un tiem, kas vēl šeit nav bijuši, atgādina, ka tā ir ļoti bagātīga – pat īsākā ekskursija te ilgst stundu un katrs apmeklētājs te var atrast kaut ko sev interesējošu. “Virtuālajā braucienā no Gulbenes līdz Alūksnei ir desmit stacijas, un katrā ir to vietējo cilvēku stāsti, kuru dzīve, darbs vai pārvietošanās saistīta ar bānīti. Te ir pieejama arī filmiņa, kura ik pa četrām minūtēm atkārtojas un stāsta par to, kā dzelzceļš attīstās Eiropā, kā attīstījušās un mainījušās dzelzceļa līnijas Latvijā. Interesenti var apskatīt, kas ir noslēpts bānīša bagāžas kastēs – tās ir lietas, kas saistītas ar dzelzceļa uzturēšanu un apkalpošanu,” ieskatu sniedz D. Bumbiere – Augule. Te var izpētīt vēsturisko informāciju par bānīša dzelzceļa līniju, tostarp Alūksnes staciju – kāda tā izskatījusies agrāk. “Piemēram, šajā fotogrāfijā mēs redzam, ka mūsu bagāžas šķūnis savulaik bijis par vienu trešdaļu mazāks nekā mūsdienās. Kara postījumu dēļ arī stacijas ēka ir sarukusi par divām trešdaļām,” stāsta D. Bumbiere – Augule.
Viņa priecājas, ka erudītajiem alūksniešiem veicas viktorīnā, kurā jāuzmin bānīša sliežu platums, taču arī viesu vidū mēdzot būt nozari pārzinoši cilvēki. Kad ekspozīcija iepazīta, apmeklētājiem ir iespēja pašiem iejusties vilciena mašīnista lomā un, uzliekot 3D brilles, izbraukt ar dīzeļlokomotīvi.

Būs izlaušanās spēle
Protams, ik brīdi ir jādomā par ekspozīcijas papildināšanu un apmeklētāju piesaisti, lai tas, kurš atnāk ciemos vienreiz, nāk vēl.
Stacijas bagāžas šķūņa saimnieces seko līdzi novitātēm, tādēļ drīzumā šeit būs pieejama arī īpaša izlaušanās spēle – citviet šādas spēles jau guvušas popularitāti.
Lai rosinātu vietējos iedzīvotājus šo piedāvājumu iepazīt, bānīša stacijas bagāžas šķūņa saimnieki piedāvā arī telpas semi- nāriem, izzinoši izklaidējošu programmu korporatīvajiem pasākumiem, te ir iespēja nosvinēt arī īpašus svētkus, tostarp ir sarūpēta īpaša uzņemšana jaunlaulātajiem.
Janvārī rīkotajā pasākumā stacijas bagāžas šķūnī pulcējās cilvēki, kuri piedalījušies ekspozīcijas veidošanā, un ļaudis, kuru dzīve, darbs vai pārvietošanās bijusi saistīta ar dzelzceļu. Tikšanās laikā radusies iecere par pārgājienu siltajā tūrisma sezonā.
Arī pašai Dacei Bumbierei - Augulei, kura pērn uz Alūksni pārcēlusies no Kurzemes puses, pagājis laiks, kamēr iepazīta Alūksne un bānīša leģendas, taču nu jau viņa zina tikpat, cik vietējie, un vēl vairāk.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sagaidīti 2500 apmeklētāji

Kategorijas