Vērtē situāciju ugunsdzēsības jomā

2019. gada 20. februāris 08:51

720

Alūksnes novadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Alūksnes daļā aizvadītajā gadā reģistrēti 127 notikumi, kas ir ievērojami mazāk salīdzinoši ar 2017. gadu, kad bija 163 notikumi. Apes novadā gan notikumu skaits ir palielinājies, pie tam pērnais gads sākās arī ar divu bērnu bojāeju.
VUGD Vidzemes reģiona Alūksnes daļas komandieris Gints Ilva samazinājumu Alūksnes novadā skaidro ar arvien aktīvāku prevencijas darbu. Tas nozīmē inspektoru veiktās preventīvās pārbaudes gan dzīvojamajā, gan privātajā sektorā, kā arī informatīvi skaidrojošo darbu, ko VUGD veic sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem.
“Lai arī sabiedrība mums reizēm aizrāda, ka skaidrojam vienu un to pašu vairākas reizes – tam ir rezultāti, tāpēc mēs arī turpmāk par to runāsim vairākkārt,” saka VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa. Abi VUGD pārstāvji ieskicēja aizvadītā gada statistiku ugunsdzēsības un glābšanas jomā un uzsvēra nozīmīgākās tendences šim gadam.

Vienā novadā mazāk, otrā - vairāk
Alūksnes novadā 77 no 127 notikumiem ir ugunsgrēki, savukārt 50 - glābšanas darbi. 2018. gadā Alūksnes novadā nav bojāgājušo, ir divi cietušie un viena izglābta persona.
Apes novadā 2018. gadā reģistrēti 80 notikumi, savukārt 2017. gadā - 47. Būtisko palielinājumu G. Ilva skaidro ar atšķirību statistikas vākšanas metodikā. Pērn Apes novadā notikuši 35 ugunsgrēki un 22 - glābšanas darbi. “Apes novadā pērn bija arī divi bojā gājušie. Lasītāji noteikti atceras 2018. gada sākumā notikušo ugunsnelaimi, kurā bojā gāja divi bērni,” atgādina
G. Ilva.
Jautāts, vai notikumu skaitam kopumā ir tendence sarukt, G. Ilva to nav novērojis un kā piemēru min 2015. un 2016. gadus, kad izsaukumu skaits bijis līdzvērtīgs aizvadītajam. “Tas lielā mērā ir atkarīgs no laikapstākļiem. Cik atminos, 2017. gadā agri sākās pavasaris un kūlas dedzināšana, kas minētā gada statistiku uz pārējo fona izcēla īpaši,” komentē G. Ilva.

Pelni plastmasas maisā, skali - uz plīts?
Iemesli, kāpēc cilvēki cieš vai iet bojā ugunsnelaimēs, joprojām ir neuzmanīga rīcība ar uguni, vieglprātība un pārgalvība. “Spilgts piemērs - no krāsns izgrābti pelni tiek ievietoti plastmasas spainī, uz plīts malas žāvējas skaliņi iekuram, netālu no krāsns mutes nomesta avīžu kaudzīte... Diemžēl tieši šīs šķietami prozaiskās situācijas ir tās, kas izraisa ugunsnelaimi,” stāsta S. Vējiņa.
Nevērība, būvējot krāsnis un dūmvadus, tāpat to nepareiza ekspluatācija joprojām ir vieni no biežākajiem ugunsnelaimju cēloņiem. Tāpat netrūkst gadījumu, kad par traģēdijas vaininieci kļūst smēķēšana gultā vai mežā, kas ar īpašu bīstamību izceļas tieši ugunsnedrošajā periodā un kulminē karstās vasarās, piemēram, pērn.
Tikpat daudz paviršības ir arī elektroinstalāciju drošības jautājumos, kaut arī mūsdienās to lietošanas apjoms uz vienu mājsaimniecību ir audzis vairākkārt un nepārtraukti. Arī prasība ierīkot drošas ventilācijas sistēmas nav ugunsdzēsēju iegriba, bet pašu drošības jautājums.
VUGD pārstāve uzsver, ka situācijas uztvere: “Ar mani jau nekas nenotiks” ir pilnībā bezatbildīga, jo - notiek gan. “Labāk mācīties no citu kļūdām un padarīt savu mājokli pēc iespējas drošāku,” saka S. Vējiņa.

Pārbaudīti vairāk nekā 500 mājokļi
Lielākā daļa ugunsnelaimju tradicionāli ir dzīvojamā sektorā – tie ir apmēram 90 procenti gadījumu, un tikai apmēram 10 procentos gadījumu tās ir ugunsnelaimes iestādēs un organizācijās.
Aizvadītajā gadā pārbaudītas vairāk nekā 500 mājas Alūksnes pilsētā vien. Jautāts, kā šīs pārbaudes notiek, G. Ilva skaidro, ka tas lielākoties tika veikts ārpus darba laika, lai sastaptu cilvēkus viņu dzīvesvietās. “Darbdienu vakaros, kā arī piektdienās un sestdienās devāmies izbraukumā pa pilsētu. Šajos braucienos ugunsdrošība tika pārbaudīta un cilvēki konsultēti apmēram 500 dzīvojamās mājās – gan privātās, gan daudzdzīvokļu,” viņš saka.
G. Ilva pārbaudēs novērojis, ka potenciāli nedrošas ir mājas, kurās dzīvo cilvēki, kuri nerūpējas par to saimniecību. “Var jau redzēt - tur, kur labākajā gadījumā ir izbrista tikai taciņa, nav, kas rūpējas par skursteni. Te arī nepieciešamības gadījumā grūti piebraukt ar automašīnu. Ja pilsētā šādu ainu nav daudz, tad laukos to ir gana. Tie bieži vien ir trūcīgie iedzīvotāji vai kādas sociālā riska ģimenes. Šie gadījumi būtu jāapzina arī pašvaldībām un sadarbībā ar VUGD jāparūpējas par elementāru drošību šajos mājokļos,” rosina G. Ilva.

Mazs, bet glābj dzīvības
Liela uzmanība šogad tiek pievērsta gaidāmajam jaunievedumam - dūmu detektoram, kam no 2020. gada būs jābūt uzstādītam katrā mājoklī. G. Ilva stāsta, ka daudzi negaida šīs likuma normas stāšanos spēkā, iegādājoties un uzstādot detektorus jau tagad, un uz šādu iniciatīvu tiek mudināti arī pārējie.
Te jāatgādina, ka ugunsgrēka autonomais detektors ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus. “Saprotams, ka ugunsdzēšamo aparātu šī ierīce neaizvieto. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Par tālāko rīcību, atkarībā no situācijas, ir jāizlemj mājokļa iemītniekiem pašiem – apslāpēt liesmas pašu spēkiem vai nekavējoties pamest ugunsnelaimes skarto mājokli un saukt palīgā ugunsdzēsējus. Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka ugunsgrēka autonomā detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus,” skaidro G. Ilva.

Pieejams jebkurai
mājsaimniecībai
Tas, ka detektori glābj dzīvības, pēc VUGD statistikas jau pierādījies astoņos no desmit gadījumiem. “Piemēram, šogad Vidzemes reģionā bija ugunsgrēks, kur dūmu detektora radītā trauksme izglāba dzīvības, savukārt nākamajā diennaktī tā trūkums cilvēkam bija liktenīgs,” piebilst S. Vējiņa.
Ņemot vērā to, ka detektoram jābūt katrā mājā, arī tur, kur rocība nav liela, VUGD pārstāve uzsver, ka šī ierīce ir pa kabatai katram, jo maksā tikai piecus līdz septiņus eiro. To var iegādāties gan saimniecības preču veikalos, bieži vien arī lielveikalos, tāpat arī ar interneta starpniecību. “Te ir uzdevums tirgotājiem sarūpēt vietējiem iedzīvotājiem šīs dzīvībai svarīgās lietas,” saka S. Vējiņa. Tāpat nav jāuztraucas arī par ierīces montāžu iecerētajā vietā. “Tagad var iegādāties detektorus pat uz līplentes, nevajadzēs skrūvēt pie sienas,” piebilst VUGD pārstāve.

Senioriem grūti pieņemt jauno
Aizvadītā gada pārbaudēs ugunsdzēsēji novērojuši, ka detektori lielākoties uzstādīti mājokļos, kur dzīvo jaunāka gadagājuma cilvēki. “Grūtāk šis jaunievedumam pierunāt vecākus cilvēkus, kuri visu mūžu bez šādas ierīces nodzīvojuši un neuzskata to par vajadzīgu arī tagad,” stāsta S. Vējiņa, aicinot neskaidrību gadījumā vērsties vietējā VUGD daļā klātienē vai telefoniski. “Šorīt pat mums daļā bija apmeklētāja, kura vēlējās konsultēties, kādēļ mājas skurstenis “nevelk”. Protams, mēs netīrīsim skursteni, bet varam dot padomus un informēt, kur ar konkrēto problēmu var vērsties,” stāsta
G. Ilva, kurš ir gatavs atbildēt arī uz jautājumiem par dūmu detektoriem.
VUGD pārstāvji uzsver - cilvēkiem galvenokārt jāsaprot, ka dūmu detektori nav lieka regula, kas nepieciešama pašiem ugunsdzēsējiem, bet ir zināms drošības garants. “Mēs nerunājam par to, kā VUGD izkontrolēs katru dzīvokli, bet gan par to, cik dzīvības var izglābt, iztērējot vien dažus eiro,” uzsver S. Vējiņa.

Sandra Apine

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vērtē situāciju ugunsdzēsības jomā

Kategorijas