Agra mostas agri

2009. gada 7. novembris 09:07

650

Alūksniete Agra Zariņa atzīst, ka vārds viņai ir piemērots un patīk. Tieši tāpēc, ka meitene piedzima acīga un rītos agri modās, māte viņai to izvēlējās. ‘Tolaik vārds Agra tikko parādījās kalendārā, un joprojām tas ir reti sastopams. Mammai tas iepatikās. Piedzimu pirmā, tāpēc vārds tika man. Ģimenē bijām pieci bērni, bet es esmu vecākā,” skaidro Agra.

Viņa mostas agri un ir darbīga, ne mirkli nevar iztikt bez darba. Sieviete lasījusi vārda raksturojumu un secina, ka tas ir tieši kā par viņu. “Agras ir strādīgas, neslimo un ilgi dzīvo. Man tā ir – neko daudz neslimoju, veselība vēl ir laba. Visu mūžu esmu strādājusi slimnīcā gan par sanitāri, gan par jaunāko medmāsu,” atzīst A.Zariņa. Viņa 50 gadu vecumā varēja aiziet pensijā, jo strādāja infekcijas slimību nodaļā. Taču pensionāre nesēž mājās rokas klēpī salikusi, bet strādā par apkopēju, sargu vai sētnieci. “Ja man nav darba, tad esmu nervoza un gurdena. Turpretim strādājot jūtos labi, tikai vakarā esmu nogurusi un diezgan agri eju gulēt,” atklāj sieviete. Viņa atzīst, ka tagad 70 procentus no pensijas zaudē, tomēr turpina strādāt. A.Zariņai lūdza neatstāt darbu, un viņa nespēja atteikt. Ziemā, kad sasnigs, vajadzēs celties jau pulksten 4.00, lai paspētu aiziet līdz maizes kombinātam un iztīrīt celiņus.
A.Zariņa ir čakla adītāja. Cimdus un zeķes viņa atdod labdarībai., lai siltas rokas un kājas ziemā ir bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. “Kad trūka dzijas, ārdīju džemperus un jakas, lai adītu atkal no jauna. Adīju biezus džemperus ar cilpiņām, kad tādi bija modē, kostīmus, šalles... Tagad mazāk iznāk ņemt rokās adīkli, jo man vairs neprasa adījumus un nav arī vajadzības kaut nedaudz ar tiem nopelnīt. Kamēr bērni mācījās, katra kapeika bija vērtīga,” stāsta Agra. Meita Gunita turpina mātes darbu - strādā par medmāsu. Dēls Guntis bija iekšlietu sistēmas darbinieks, tagad saņem izdienas pensiju un strādā Amerikas vēstniecībā par priekšnieka vietnieku. “Vārdi abiem bērniem ir līdzīgi, bet man tie patīk. Tiesa, ģimenē bieži viens otru sauca par māsu un brāli,” skaidro A.Zariņa. Viņa lepojas, ka mazmeita beigs Cēsu mūzikas vidusskolu. Otrs mazbērns ir tikai 7 mēnešus vecs.

Agra ir ļoti izpalīdzīga. Viņa atzīst, ka vairāk domā par citiem, nevis par sevi. Agra kopa tanti Stāmerienā, lai gan iznāca braukāt šurpu turpu. Tagad viņa aprūpē mammas māsu, palīdz meitai un visiem, cik vien spēj. Var apbrīnot Agru, jo viņa bija vēl atradusi laiku dejot “Sidraba pavedienā”. Tiesa, dejas nācās pārtraukt, kad izmežģīja kāju. “Savulaik dziedāju arī korī. Kur mani aicina, tur eju, ja varu,” saka A.Zariņa. Viņa iesaistās arī pensionāru pasākumos, brauc pie dēla uz Rīgu. Taču ceļošana un ekskursijas nepatīk. “Nav laika braukāt. Tad visa diena ir pagalam, un darbi kavējas,” secina Agra.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Agra mostas agri

Kategorijas