Kalnu aicinājums

2009. gada 6. novembris 08:41

1512

Decembra sākumā alūksnietis Kristaps Olders atkal dosies uz Austriju, lai jau otro sezonu strādātu par slēpošanas instruktoru. Lai arī Olderu ģimene Alūksnes pusē apsaimnieko Ķauķu kalnu, lielo kalnu valdzinājumam Kristaps nespēj pretoties. Turklāt tā viņš var apvienot darbu ar savu hobiju.

Kristaps uzskata – ja cilvēks kaut ko dara labi, tad to viņam arī jādara, jo viņš nevar būt speciālists simts lietās. Kristaps slēpo un māca to citiem, bet, lai gan ieguvis starptautiski atzītu instruktora sertifikātu, par profesionāli sevi vēl neuzskata.

- Ir teiciens par saslimšanu ar kalniem – vai pašam arī ir šī “slimība”?
- Domājams, ka jā. Kad tuvojas ziemas mēneši, gribas braukt slēpot, vārtīties sniegā, būt tuvāk dabai, kopā ar draugiem, kas ir tikpat “slimi” kā es. Interesi par to manī radīja tēvs jau bērnībā, kad Latvijā vēl bija tikai viens kalns ar pacēlāju. Pēc tam pārcēlāmies dzīvot Alūksnē un pārņēmām Ķauķu kalnu, tādēļ slēpošana visu laiku bijusi kā ģimenes tradīcija. Tagad arī mani bērni aizraujas ar slēpošanu. Tā ir kā sevis pierādīšana – katru gadu tu it kā gribi turpināt sasniegt kaut ko vairāk, ko iepriekšējā gadā esi pabeidzis. Turklāt visa pamatā ir sava deva adrenalīna. Slēpošanā, snovbordā cilvēks nemitīgi sevi pilnveido – šķiet, ka jau visu māki, bet patiesībā tā nav. Mainās stili, slēpju modeļi, mode – jāiet līdzi laikam.
- Esi profesionāls slēpošanas instruktors – kas uz to pamudināja?
- Pats sevi vēl neuzskatu par profesionāli. Pērn decembrī esmu Austrijā izgājis apmācību kursus un ieguvis sertifikātu. Manuprāt, tas ir priekšnosacījums, lai es būtu instruktors, bet par profesionāli var saukt, ja esi strādājis vismaz 10 gadus. Ir arī dzīves pieredze slēpošanā, bet kursi to visu papildina un ļauj strādāt oficiāli.
Sākumā bija ideja par slēpotāju apmācību uz Ķauķu kalna. Arī Latvijā var iegūt slēpošanas instruktora sertifikātu, bet tas neder Austrijā. Internetā sameklēju Austrijas kalnu skolu, kur pēc kursu beigšanas instruktoram uzreiz tiek piedāvāts darbs. Ja labi slēpo, nedaudz zina teoriju un labi zina svešvalodu – vismaz angļu, mazliet vācu – var sākt domāt par kursiem Austrijā. Tiesa, vēlams pārvaldīt arī krievu valodu, jo tur brauc daudz krievu tūristu, kas vēlas runāt savā valodā. Austrijā samaksa par paveikto darbu ir pieņemama. Alūksnes pusē cilvēku maksātspēja šobrīd ir zema. Lai šeit mācītu slēpot ar Austrijā iegūtajām zināšanām – tad es labāk strādāju tur. Dienā vismaz trīs stundas ir jāmāca slēpot, bet šeit nevar prasīt 150 eiro par trīs stundu darbu... Varētu strādāt arī uz kāda no Latvijas lielajiem kalniem, bet – ja tev no Austrijas atsūta uz Alūksni darba līgumu parakstīšanai, turklāt līguma teksts ir sirdi priecējošs, tad runa ir par attieksmi.

Vairāk lasiet laikraksta "Alūksnes Ziņas" 6.novembra numurā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kalnu aicinājums

Kategorijas