Aluksniesiem.lv ARHĪVS

64% vidzemnieku šķiro atkritumus, 50% atbalsta bargākus sodus

Daiga Buča

2019. gada 5. marts 10:01

48

Lai gan vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju šķiro mājsaimniecības atkritumus un šim rādītājam kopš 2011. gada ir tendence vienmērīgi pieaugt, joprojām liela daļa sabiedrības atkritumu šķirošanā iesaistās visai kūtri, liecina Latvijas Zaļā Punkta pētījums par Latvijas iedzīvotāju zaļas dzīvošanas paradumiem. Ja cilvēks izmet atkritumus tam neparedzētās vietās, viņš pelnījis bargāku sodu, nekā šobrīd iespējams piemērot – tā uzskata tieši puse vidzemnieku, paši būdami vieni no čaklākajiem atkritumu šķirotājiem Latvijā: šo atbildīgo paradumu savā ikdienā ieviesuši 64% aptaujāto, atpaliekot vienīgi no zemgaliešiem, toties krietni apsteidzot pārējos divus Latvijas novadus.

Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem vairāk nekā puse respondentu, kuri nešķiro mājsaimniecības atkritumus, norāda nepietiekamu šķirošanas konteineru daudzumu savas dzīvesvietas tuvumā. Mazliet vairāk nekā pusi jeb 51% vidzemnieku, kuri nešķiro atkritumus, no tā attur nepietiekams dalītās atkritumu vākšanas (šķirošanas) konteineru skaits, un šai ziņā vidzemnieki ir vienisprātis ar pārējo Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Tiesa, tajā pašā laikā gandrīz piektā daļa jeb 18% atzīst, ka nesaprot iemeslu, kāpēc atkritumi jāšķiro.

“Pārstrādāto sadzīves atkritumu apjoms Latvijā aug, taču tas notiek lēni. Pēc Eiropas Savienības (ES) sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājiem esam vien 24. vietā ar 25,2% pārstrādāto atkritumu, atpaliekot arī no tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Taču jau pēc dažiem gadiem mums būs jāsasniedz liels mērķis – 55% pārstrādātu atkritumu, un te būs vajadzīga daudz aktīvāka sabiedrības iesaiste un dziļāka izpratne, tāpēc sabiedrības izglītošana ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem,” skaidro Latvijas Zaļā Punkta direktors Kaspars Zakulis.  

Lai gan divas trešdaļas vidzemnieku uzskata, ka informācija par šķiroto atkritumu apsaimniekošanu ir pietiekama un saprotama, 49% respondentu atzīst, ka cilvēku izglītošana ir būtisks faktors atkritumu šķirošanas rādītāju uzlabošanai. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja vērsties pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldības ar lūgumu nodrošināt atkritumu šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā. Tomēr 19% vidzemnieku par šādu iespēju nemaz nezina, un šis rādītājs ir krietni augstāks nekā citviet Latvijā (salīdzinājumam – Latgalē par to nezina 15%, Rīgā – 11%, Kurzemē – 8%, bet Zemgalē – 7% aptaujāto).

Visčaklāk Vidzemē tiek šķirotas stikla pudeles un burkas (87%), baterijas (75%) un plastmasas PET pudeles (70%), bet salīdzinoši vismazāk iedzīvotāju – 18% – šķiro nolietotās riepas. Kā iespējamos pamudinājumus uzsākt atkritumu šķirošanu līdzās labākai infrastruktūras pieejamībai iedzīvotāji min arī bargāku sodu sistēmu (45%), dažādas akcijas specifisku atkritumu savākšanai (20%) un biežāku talku rīkošanu (16%). Jāpiebilst, ka Vidzemē ir arī vislielākais atbalsts (73%) publiskajiem šķirošanas laukumiem.

Latvijas Zaļā Punkta pētījumu “Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji?” 2018. gada oktobrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Kategorijas