Lielie pārkāpumi “izaug” no mazajiem

2019. gada 10. marts 08:33

294

Pašlaik Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa uzskaitē jeb redzeslokā ir tikai četras nepilngadīgas personas.
Ja to salīdzina ar aizvadīto gadu datiem, tā šķiet ļoti cerīga aina. “Kliedzoša” nav arī jaunās paaudzes paveikto likumpārkāpumu statistika, taču nepilngadīgo lietu inspekciju arvien vairāk uztrauc pusaudžu iesaistīšanās alkohola lietošanā.

Ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas nepilngadīgo lietu vecāko inspektori Karīnu Bondari tiekamies laikā, kad vēl salīdzinoši nesen apkopots nepilngadīgo lietu inspekcijas darbs aizvadītajā gadā un ieskicēts darāmais jaunajam, bet pamazām jau jāsāk gatavoties periodam, kad nepilngadīgo personu aktivitātes un līdz ar to arī pārkāpumi aktualizējas proporcionāli pavasara iestāšanās tempam.

Aisberga redzamā un neredzamā daļa
Aizvadītajā 2018. gadā par alkohola lietošanu administratīvā pārkāpuma protokoli sastādīti 66 nepilngadīgām personām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu - 2017. gadu - tas ir par 13 gadījumiem vairāk. Savukārt vēl pirms trim gadiem par šo pārkāpumu sodīti tikai 14 pusaudži. “Šie sešdesmit gadījumi ir tikai aisberga redzamā daļa, nepilngadīgo alkohola lietotāju ir daudz vairāk. Reizēm šķiet, ka gan pašiem pusaudžiem, gan arī pieaugušajiem ir aizmirsies, ka nepilngadīgām personām alkoholisko dzērienu lietošana ir aizliegta pilnībā. Nemaz nerunājot par to, ko alkohols var nodarīt jaunam organismam, arī likumdošana paredz, ka netiek pieļauts pat ne malciņš ,” saka K. Bondare.

Smēķētāju audzināšanā jāiesaistās arī skolai
Toties vismaz divreiz samazinājies to pusaudžu skaits, kuri fiksēti smēķējam. Ja 2016. un 2017. ga-dā tie bija attiecīgi 22 un 23 protokoli, tad pērn smēķēšanā pieķerti desmit bērni. Tam gan ir zināms izskaidrojums, no kura varētu mācīties arī citi. “Mums bija laba sadarbība ar Liepnas internātpamatskolas vadību, kam rūpēja jauno smēķētāju ierobežošana, un kas mums aktīvi par tiem ziņoja. Kopš skolas likvidēšanas statistika mainījusies. Smēķētāji ir visās skolās, bet tikai sadarbībā mēs varam ierobežot šo problēmu,” tā K. Bondare.
Pērn fiksēts arī viens apreibināšanās gadījums ar narkotiskām vielām, taču kopumā narkotisko vielu izplatību nepilngadīgo vidū Alūksnes iecirkņa apkalpojamā teritorijā inspektore nav novērojusi. “Protams, katrs gadījums ir svarīgs, taču par šo trauksme nebūtu jāceļ,” tā inspektore.
Arī sīkais huligānisms nepilngadīgo vidū nav izplatīta parādība. Pērn fiksēti deviņi gadījumi, aizpērn - seši.

Par savu rīcību jāatbild arī vienpadsmitgadīgam
Te inspektore atgādina, ka nepilngadīgu personu var saukt pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības jau no 14 gadu vecuma. Savukārt no 11 līdz 14 gadus veciem bērniem var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, par ko lemj administratīvā komisija. “Šajā vecumā bērns tomēr jau apzinās, ko viņš dara. Piemēram, bija gadījums, kad vienpadsmitgadīga persona bija vardarbīga pret savu vienaudzi, un kā piespiedu audzinošs līdzeklis tika piemērots izlīgums. Arī izlīgšana ir ļoti audzinoša,” stāsta K. Bondare. Tiekoties ar skolēniem audzināšanas lekcijās, viņa gan pārliecinājusies, ka par šīm likuma normām daudzi pusaudži nezina, maldīgi uzskatot, ka ar policiju darīšana var būt tikai no 16 gadiem.

Soda abus vecākus
Protams, par bērnu uzvedību ir atbildīgi arī vecāki. Ja pusaudzis likumpārkāpumus veic atkārtoti, policija uzsāk administratīvā pārkāpuma lietu viņa vecākiem par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. “Vecākiem ir jānodrošina bērnam ne tikai atbilstošs mājoklis un ēdiens, bet jāveic arī audzināšanas pienākumi. Ja bērns vairākkārt pieķerts lietojam alkoholu vai atrodas uz ielas nakts laikā bez vecāku klātbūtnes, tad attiecīgi vērtējam arī vecāku atbildību. Pie tam ne tikai viena vecāka, bet abu,” uzsver inspektore.
Jāpiebilst, ka par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecāki var saņemt brīdinājumu vai naudas sodu līdz 140 eiro. Par šo pienākumu nepildīšanu, ja tā rezultātā bērns ir izdarījis sīko huligānismu vai lietojis alkoholu, sods ir no 70 līdz 210 eiro. Savukārt, ja tiek fiksēts, ka vecāki savus pienākumus pret bērnu neveic atkārtoti, abus vecākus var sodīt ar 210 līdz 350 eiro lielu naudas sodu. Arī šos gadījumus izskata un atbilstošu sodu piemēro administratīvā komisija. “Ir bijuši gadījumi, kad vecāki saņem pašus lielākos naudas soda mērus,” stāsta K. Bondare.

Kas pērk alkoholu nepilngadīgajiem?
Diemžēl reizēm grēko ne tikai vecāki, bet arī citi pieaugušie, kuri tā vietā, lai rosinātu bērnu nepārkāpt likumu, drīzāk veicina šo iespējamību. Nepilngadīgo lietu inspektore šajā ziņā īpaši uzsver alkoholisko dzērienu nodošanu nepilngadīgo rīcībā vai nepilngadīgo iesaistīšanu alkohola lietošanā.
“Iecirkņa teritorijā esošajās tirdzniecības vietās tiek regulāri organizēti kontrolpirkumi ar mērķi konstatēt, vai pārdevēji nepilngadīgajiem pārdod alkoholiskos dzērienus. Pozitīvi ir tas, ka divu gadu laikā šāds precedents nav konstatēts, toties pērn fiksēti pieci un aizpērn - trīs gadījumi, kad veikalnieki ir pārdevuši bērniem enerģijas dzērienus. Lielākoties tā bijusi pārdevēju aizmāršība vai arī tas, ka viņi nav aizdomājušies par šī dzēriena kaitīgumu,” stāsta inspektore.
Taču, ja to nedarat pārdevēji, tad “lāča pakalpojumu” nepilngadīgajiem sarūpē citi pieaugušie. “Bērni mēdz lūgt alkoholu vai cigaretes nopirkt pilnīgi svešam cilvēkam, un reizēm tas viņiem arī izdodas. Esam fiksējuši, ka “labvēļi” lielākoties ir trūcīgi cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas ar apreibinošu vielu atkarību, kam acīmredzot par to tiek samaksāts ar kādu eiro vai cigareti,” stāsta K. Bondare un lūdz pārdevējas vai sabiedrības pārstāvjus būt vērīgiem un šādos pamanītos gadījumos vērsties policijā.
Savukārt par nepilngadīgo iesaistīšanu dzeršanā gan pērn, gan aizpērn sastādīti astoņi protokoli.

Aktuāla emocionālā vardarbība internetā
Inspektore uzsver, ka viena no nepilngadīgo lietu inspekcijas prioritātēm ir arī fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumu savlaicīga fiksēšana un preventīvais darbs ar nolūku šādus gadījumus izslēgt jau saknē. Svarīgi zināt, ka par fizisku un emocionālu vardarbību pret nepilngadīgo pie atbildības var saukt ne tikai pieaugušo, bet arī nepilngadīgo. “Attīstoties tehnoloģijām, arvien biežāk šādi vardarbības gadījumi ir emocionāla rakstura un tiek īstenoti interneta vidē,” stāsta K. Bondare. “Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad internetā tiek ievietotas nepilngadīgas personas bildes ar aizskarošiem komentāriem. Tā ir emocionālā vardarbība. Savukārt pat šķietami nevainīga grūstīšanās jau skaitās fiziska vardarbība, kas ir steidzami jāfiksē, lai nenotiek kaut kas nopietnāks.” Par iepriekšminēto pie administratīvās atbildības pērn saukti trīs bērni, savukārt par notikušo policijai lielākoties vēsta cietušās personas vecāki vai izglītības iestādes pārstāvji. “Ar sūdzībām par pāridarījumiem policijā var vērsties arī bērni, un es aicinu nebaidīties to darīt,” rosina inspektore.

Trīs kriminālprocesi par vardarbību ģimenē
Lielākoties vardarbība gan notiekot ģimenē, tādēļ arī protokolu skaits par pieaugušo vardarbību pret bērniem ir ievērojami lielāks - pērn deviņi. Par ilgstošu vardarbību ģimenē uzsākti arī trīs kriminālprocesi, kur pašlaik izmeklēšanu veic kriminālpolicija. “Šie ir atbil-dīgo dienestu sadarbības rezultātā konstatēti gadījumi, taču arī sabiedrība gluži vienaldzīga nav un mēdz ziņot par skandāliem vai kautiņiem kaimiņos, ko mēs pārbaudām. Ja šādos gadījumos mēs konstatējam bērna klātbūtni, vainīgais vecāks tiek saukts pie atbildības par emocionālu vardarbību pret bērnu. Savukārt, ja abi vecāki ir arī alkohola reibumā, bērns konkrētajā brīdī no ģimenes tiek izņemts,” komentē inspektore. Jautāta par šādu statistiku, inspektore atzīst, ka tas notiek biežāk, nekā varētu domāt.

Aicina vecākus sarūpēt lietderīgu noslodzi
K. Bondare pauž gandarījumu, ka pēdējā laikā ievērojami samazinājies policijas uzskaitē esošo nepilngadīgo personu skaits. 2017. ga-dā inspektoru rīcībā bijušas 14 nepilngadīgo pārkāpēju individuālās prevencijas uzskaites lietas, savukārt 2018. gada beigās - tikai četras. “Viņu vidū lielākoties ir bērni, kuri izdarījuši kādu likumpārkāpumu, piemēram, zādzību no tirdzniecības vietas vai nepilngadīgie, kuri mēdz klaiņot,” stāsta inspektore. Taču tas nebūt neļauj prevencijas darbā nolaist rokas. “Priecājos par maziem statistikas cipariem, bet lielie pārkāpumi jau “izaug” no mazajiem, tādēļ jācenšas reaģēt pēc iespējas ātrāk,” tā K. Bondare.
Kā vienu no būtiskākajiem iemesliem, kas nepilngadīgo noliek uz likumpārkāpēja ceļa, viņa min bezdarbību un aicina vecākus iesaistīt savas atvases ārpusklases nodarbībās: “Policijas redzeslokā lielākoties nonāk pusaudži, kurus vecāki no agras bērnības nav pieradinājuši pie lietderīgas laika pavadīšanas, tādēļ aicinu vecākus par to parūpēties savlaicīgi.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lielie pārkāpumi “izaug” no mazajiem

Kategorijas