Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai tu ēd Latvijas vai Ukrainas olas?

 Lielākā daļa iedzīvotāju nespēj noteikt olu ražotājvalsti

Pašlaik Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas u.c. Tomēr Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktā aptauja liecina, ka noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma nespēj 57% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus. Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija sāk iniciatīvu “Atpazīsti Latvijas olas”.

”Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt – lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā,” uzsver Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha. “Tomēr nekur nav slēpts fakts, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES,” papildina A. Ērliha.

Uz veikalā pieejamajām vistu olām ir pierasts redzēt ciparu un burtu kombināciju. Latvijas Olu ražotāju asociācija vēlējās noskaidrot, cik liela daļa iedzīvotāju spēj atšifrēt šī koda nozīmi un sastāvu. Aptauja liecina, ka 56% iedzīvotāju, iegādājoties olas veikalā, pievērš uzmanību marķējumiem, tomēr pārsteidzoši, ka tikai 4% iedzīvotāju zina, kādu informāciju no šī koda ir iespējams iegūt, bet pārējai sabiedrības daļai šo zināšanu nav vai pieņēmumi ir kļūdaini, piemēram, uzskatot, ka pirmais koda cipars norāda olas izmēru. Tas liecina par iedzīvotāju zināšanu trūkumu.

Latvijas Olu ražotāju asociācija pārstāv astoņus lielākos Latvijas olu ražotājus, kuru skaitā ir gan zemnieku saimniecības, gan lielās olu ražotnes. Iniciatīvas ietvaros asociācija un asociācijas biedri izglītos iedzīvotājus par uz olām uzdrukātā marķējuma nozīmi, kā arī iemesliem, kāpēc to ir svarīgi ņemt vērā, izvēloties olas veikalos.

Anna Ērliha skaidro: “Latvijā olu kvalitātes uzraudzības ziņā esam ļoti labā pozīcijā, jo mūsu Pārtikas un veterinārais dienests spēj nodrošināt regulāras pārbaudes visās ražotnēs. Šāda situācija diemžēl nav visās valstīs, no kurām Latvijas tirgū tiek ievestas olas. Attiecībā uz olām, kas ražotas valstīs, kuras nav Eiropas Savienībā, nevaram runāt par līdzvērtīgu kvalitātes uzraudzību. Tomēr Latvijā šīs olas tiek tirgotas ar privātajām preču zīmēm, jo nelikumīgi tas nav, bet, vai iedzīvotāji to zina, tas ir cits jautājums.”

Situāciju komentē Hermanis Dovgijs, SIA “Alūksnes putnu ferma” valdes loceklis: “Visās Eiropas valstīs patērētāji izvēlas pārsvarā vietējās izcelsmes produktus, turklāt ir pat dažas valstis, kur faktiski nav iespējams veikalā pārdot citā valstī saražoto produkciju, jo pircēji ir noskaņoti ļoti patriotiski. Ja mēs runājam par Latviju, viennozīmīgi vietējie olu ražotāji spēj nodrošināt visaugstākos ražošanas standartus. Latvijas olu ražotājam tiek uzlikta liela atbildība par to, lai saražotais gala produkts būtu teicamā kvalitātē, svaigs, veselīgs un drošs lietošanai uzturā. Tas ir panākts ar rūpīgu un atbildīgu pieeju visos ražošanas posmos. Vietējie ražotāji nodrošina iespēju cilvēkiem izvēlēties vissvaigāko produkciju, jo nereti importētajām olām realizācijas termiņi mēdz būt ļoti īsi, kas liek nojaust, ka saņemam olas, kuras to izcelsmes valstu tirgos nav bijis iespējams realizēt laicīgi.”
Veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka 69% iedzīvotāju ir būtiski, kai produkts atbilstu Eiropas Savienības nodrošinātajiem pārtikas kvalitātes standartiem. Ar ļoti kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem (olas, piens, gaļa) tiek asociētas tādas valstis kā Latvija, Zviedrija, Norvēģija, kā arī Lietuva, savukārt kā ļoti nekvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražotājvalstis visbiežāk tiek norādītas Polija, Ukraina un ASV.

Uz olām norādītie marķējumi nozīmē:
Pirmais cipars - dējējvistu turēšanas metodi: 0 – brīvos turēšanas apstākļos bioloģiskajā saimniecībā dētas olas; 1 - brīvas turēšanas apstākļos dētas olas; 2 – kūtī dētas olas; 3 – sprostos dētas olas.
Burtu kombinācija – LV, PL, LT - olu izcelsmes valsti.
Ciparu kombinācija - PVD piešķirto identifikācijas numuru.


*Aptauja veikusi pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, kopumā tiešsaistē aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus.

Kategorijas