57% Latvijas iedzīvotāju nespēj noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma

Leta

2019. gada 17. marts 00:00

Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju nespēj noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma, liecina pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" veiktā Latvijas Olu ražotāju asociācijas Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Aptauja liecina, ka 56% iedzīvotāju, iegādājoties olas veikalā, pievērš uzmanību marķējumiem, tomēr tikai 4% iedzīvotāju zina, kādu informāciju no šī koda ir iespējams iegūt, bet pārējai sabiedrības daļai šo zināšanu nav vai pieņēmumi ir kļūdaini, piemēram, uzskatot, ka pirmais koda cipars norāda olas izmēru. Tas liecina, ka liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus.

Veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka 69% iedzīvotāju ir būtiski, lai produkts atbilstu Eiropas Savienības nodrošinātajiem pārtikas kvalitātes standartiem. Ar ļoti kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem (olas, piens, gaļa) tiek asociētas tādas valstis kā Latvija, Zviedrija, Norvēģija, kā arī Lietuva, savukārt kā ļoti nekvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražotājvalstis visbiežāk tiek norādītas Polija, Ukraina un ASV.

Latvijas Olu ražotāju asociācija sākusi iniciatīvu "Atpazīsti Latvijas olas", lai informētu Latvijas iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas. "Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt - lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā," uzsvēra Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha. atgādinot, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES.

Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija sākusi iniciatīvu "Atpazīsti Latvijas olas", kuras ietvaros asociācija un asociācijas biedri izglītos iedzīvotājus par uz olām uzdrukātā marķējuma nozīmi, kā arī iemesliem, kāpēc to ir svarīgi ņemt vērā, izvēloties olas veikalos.

"Latvijā olu kvalitātes uzraudzības ziņā esam ļoti labā pozīcijā, jo mūsu Pārtikas un veterinārais dienests spēj nodrošināt regulāras pārbaudes visās ražotnēs. Šāda situācija diemžēl nav visās valstīs, no kurām Latvijas tirgū tiek ievestas olas. Attiecībā uz olām, kas ražotas valstīs, kuras nav ES, nevaram runāt par līdzvērtīgu kvalitātes uzraudzību. Tomēr Latvijā šīs olas tiek tirgotas ar privātajām preču zīmēm, jo nelikumīgi tas nav, bet, vai iedzīvotāji to zina, tas ir cits jautājums," teica Ērliha.

Uzņēmuma "Alūksnes putnu ferma" valdes loceklis Hermanis Dovgijs piebilda, ka visās Eiropas valstīs patērētāji izvēlas pārsvarā vietējās izcelsmes produktus, turklāt ir dažas valstis, kur nav iespējams veikalā pārdot citā valstī saražoto produkciju, jo pircēji ir noskaņoti ļoti patriotiski. Pēc viņa teiktā Latvijā vietējie olu ražotāji spēj nodrošināt augstākos ražošanas standartus. Latvijas olu ražotājam tiek uzlikta liela atbildība par to, lai saražotais gala produkts būtu teicamā kvalitātē, svaigs, veselīgs un drošs lietošanai uzturā un ražotāji to ir panākuši ar rūpīgu un atbildīgu pieeju visos ražošanas posmos.

Asociācijā atgādina, ka pirmais cipars olas marķējumā norāda dējējvistu turēšanas metodi, un nulle nozīmē brīvos turēšanas apstākļos bioloģiskajā saimniecībā dētas olas, viens - brīvas turēšanas apstākļos dētas olas, divi - kūtī dētas olas, bet trīs - sprostos dētas olas. Tikmēr burtu kombinācija – LV, PL, LT - nozīmē olu izcelsmes valsti, bet ciparu kombinācija - Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) piešķirto identifikācijas numuru.

Aptauja veikusi pētījumu kompānija "Norstat Latvija", kopumā tiešsaistē aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus.

Latvijas Olu ražotāju asociācija dibināta 2006.gadā. Tās mērķis ir pārstāvēt Latvijas olu ražotājus attiecībās ar Latvijas valsts institūcijām, ES institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, piedalīties putnkopības nozari reglamentējošo tiesību aktu izstrādāšanā un apspriešanā, veicināt labas ražošanas prakses un "Codex Alimentarius" ievešanu putnkopības uzņēmumos, sekmēt putnkopības uzņēmumu sadarbību ar pārtikas aprites uzraudzības iestādēm, kā arī veicināt zoonožu un citu infekciju izskaušanu putnkopības uzņēmumos.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

57% Latvijas iedzīvotāju nespēj noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma

Kategorijas