Pēc pieredzes uz Lindoras gadatirgu!

2009. gada 5. novembris 07:05

2516

Igauņi atzinīgi novērtē Apes novada amatnieku un mājražotāju produkciju

Kas ir Lindoras tirgus? Nevienam igaunim tas nebūtu jāskaidro- visi zina šīs simtgadīgās tradīcijas vietu un laiku, un 28. oktobrī vienmēr ir klāt pirkt vai pārdot. „Apes novada amatnieki un mājražotāji uz šo tirgu devās Latvijas - Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Nr. EU 30266 „Ilgtspējīga vietējo dabas resursu un kultūras mantojuma izmantošana uzņēmējdarbības attīstībā Setomaa un Apes reģionos” („BUY LOCAL”) ietvaros”, stāsta Apes novada domes projektu vadītāja Daiga Bojāre.

„Vispirms pārsteidza jau pati tirgus atrašanās vieta - priežu meža vidū, piecu ceļu krustojumā ,” iespaidos dalās Apes tautas nama direktore Ilva Sāre, kura kopā ar Anitu Harju uzrunāja un iedrošināja Apes novada amatniekus un mājražotājus tajā piedalīties. Atbraucējus izvietoja spilgtās formās tērpti dežuranti, rūpniecības preču tirgotājus novirzot atsevišķi. Nevarējām iedomāties, ka pārdevēju   rindas te stiepsies kilometriem tālu. Kā teica Apes novada dalībnieku sagaidītājs un projekta partneru pārstāvis Aare Hõrn, šoreiz reģistrēti ap 700 tirgotāju!

Brauciena dalībnieki bija vienisprātis, ka gluži neticama ir produkcijas daudzveidība Lindoras tirgū. Vieglāk būtu pateikt, kā šeit nebija pārdošanā, nekā nosaukt visu piedāvājumus. Mājdzīvnieki, sākot no kaķēniem un beidzot ar cūkām un kazām; no zirglietām, ratu riteņiem līdz autoriepu grēdām; no tautastērpiem un prievītēm līdz moderniem rokdarbiem; etnogrāfiski, antikvāri priekšmeti, grāmatas, sēžamspilveni dzīvnieku atveidā, koka izstrādājumi, milzīgi skalu grozi… un protams - pārtika: svaiga gaļa, ko turpat izcirta pēc pircēja vēlmēm , Peipusa ezera zivis, dažnedažādi gardumi, ekosaimniecību veselīgā produkcija, šašliki, kandža, karstvīns, sīpolu virtenes… Kāda igauņu   sieviņa no Peipusa ezera piekrastes pastāstīja, ka ar savā piemājas pleķītī audzētajiem sīpoliem Lindorā tirgojoties jau piecpadsmito gadu, un arī šoreiz visa raža jau izpārdota. Savukārt, vaicāts par kontrolēm šajā raibajā tirgū, Peipusa ezera zvejnieks Anatolijs Fiļipovs sacīja: ”Gadatirgos cilvēkiem Igaunijā neviens netraucē tirgoties, un arī no mājražotājiem tirgus nodevas neprasa!”. Viņš piedāvāja pircējiem gan svaigas, gan žāvētas zivis un viesmīlīgi aicināja apeniešus atbraukt ciemos uz Peipusu. Igauņi - gan pārdevēji, gan pircēji - pārsteidza arī ar interesantajiem setu tautas tērpiem un muzicēšanu. Daži tirgotāji bija tērpušies viduslaiku mūku sutanās. Citi savukārt piesaistīja pircēju uzmanību ar loterijām, atrakcijām.

Pamanījām arī vairākus   tirgotājus no Latvijas, kuri pārdeva maizi, konfektes, zivis, cepures. Viņi te piedaloties   jau vairākus gadus, un atzina, ka latviešiem jāmāk igauņu tirgū ar savu piedāvājumu pārsteigt un atšķirties. Arī mēs redzējām, ka ne viens vien igaunis, uzzinot, ka prece ir no Latvijas, to nepirka, bet devās atbalstīt līdzīgu sava tautieša biznesu. Nav slikts arī šāds patriotisms, vai ne?

Projektā iesaistītajiem Apes, Trapenes un Gaujienas dalībniekiem tirgū bija rezervētas vietas, sagādāti galdi, atlika vien uzsliet nojumes un izlikt preci. Līdzatvestā piedāvājuma klāsts bija tiešām daudzveidīgs, ka bija pat grūti visu izvietot. Ar savu produkciju piedalījās pavisam 20 dalībnieki, no tiem vairāki arī paši tirgojās.

Lai pārdošana raitāk veiktos, cenas bija jau laikus pārrēķinātas igauņu kronās, bet uz dekoratīvām lapiņām uzrakstītos produktu nosaukumus igauniski bija pārtulkojusi Līga Maija Seņina. Lielākā daļa mūsu tirgotāju nelaida garām iespēju arī papētīt, ko labprātāk pērk igauņu pircēji. Kaimiņiem garšoja mūsu atvestie sieri, patika Modra Strauta klūgu groziņi, interesēja Gaujienas „Lienamas” lielogu dzērvenes („Vai tikai nav mākslīgas?”) un to rozīnes, savukārt ar rokdarbiem konkurēt šajā plašajā tirgū nebija viegli. Ir vērts pasekot līdzi modei un tirgus tendencēm… „Ļoti jauks tirgus, vienīgi sarunāties traucēja valodas atšķirības: jaunie igauņi nezin krievu valodu, bet vecākie uz to joprojām „skatās šķībi””, iespaidos dalījās apeniete Ieva Kubuliņa, kura bija ļoti apmierināta par veiksmīgi pārdotajām bērnu zeķītēm.

„Tomēr pamanīti mēs tikām! Centāmies piesaistīt pircējus ar neparastāku savas tirdzniecības vietas noformējumu, dalījām informāciju par Api igauņu valodā, kā arī piedāvājām degustācijas”, stāsta Ilva. „ Mūs filmēja un intervēja Igaunijas televīzija (ETV) savam ziņu raidījumam.

Ļoti priecīga šīs garās tirgus dienas noslēgumā bija Anda Salaka , kura piedāvāja ”Jaunzemu” kopienas saražoto produkciju: ”Visus līdzpaņemtos dažādos kazu sierus pārdevām. Igauņi labi pirka arī mūsu koka izstrādājumus - dabas formu mēbeles, pieņēmām vairākus pasūtījumus to izgatavošanai. ”

Kā darboties tālāk? „Visus šos piecus gadus, kopš strādāju Apes tautas namā par vadītāju, esmu centusies mūsu daudzos talantīgos amatniekus un mājražotājus „izvilkt saulītē”, lai parāda savu veikumu gan vietējiem izstādēs un tirdziņos, gan arī tālāk pasaulē, kā arī lai skatās un mācās no citu pieredzes”, saka I. Sāre. „Pateicoties šim projektam, ir uzsākts vēl viens nozīmīgs solis uz priekšu, un ceram, ka kopīgiem spēkiem izdosies pie mums iekustināt šo nozari un padarīt to dzīvotspējīgu un perspektīvu. Redzējām, ka Igaunijas tirgus sistēma ir pretimnākošāka vienkāršajiem lauku iedzīvotājiem, reāli atbalsta   mazā biznesa veicējus, un nevienu nemulsina tas, ka turpat blakus tiek tirgots ļoti atšķirīgs piedāvājums.   Vērtīga ir šādos pasākumos gūtā pieredze, informācijas apmaiņa ar kaimiņiem. Tā uzzinājām, ka 14. novembrī būs tirgus Pērnavā, bet jūnijā mēģināsim atrast iespēju savus mājražotājus aizvest uz netālo Vastselīnas Jāņudienas gadatirgu.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pēc pieredzes uz Lindoras gadatirgu!

Kategorijas