Miljoniem ES vēlētāju ar invaliditāti nevarēs balsot EP vēlēšanās

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

2019. gada 25. marts 08:27

101

Ņemot vērā visā Eiropas Savienībā vēl pastāvošos daudzos juridiskos un tehniskos šķēršļus, neviena dalībvalsts nav nodrošinājusi vēlēšanu pieejamību visiem, secināts EESK ziņojumā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 20. martā nāca klajā ar informatīvu ziņojumu par stāvokli attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Ziņojums “Personu ar invaliditāti reālās tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās” liecina, ka, neraugoties uz daudziem saistošajiem juridiskiem dokumentiem, kas aizsargā personu ar invaliditāti tiesības Eiropas Savienībā, miljoniem cilvēku pavasarī nevarēs vai viņiem nebūs ļauts nodot balsis, vai arī viņi saskarsies ar grūtībām.
Ziņojuma autors — EESK loceklis no Polijas Kšištofs Paters (Krzysztof Pater) — teica: “Šis ziņojums atklāj Eiropas neglīto pusi — realitāti, kas ir tālu no mūsu vēlmēm, no starptautiskajiem tiesību aktiem un politiskajām deklarācijām.”

Atsaucoties uz nesen uzsākto Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu un tās moto “Šoreiz es balsošu” (This Time I'm Voting), K. Paters norādīja: “Šķiet, ka lēmumu pieņēmējiem un plašsaziņas līdzekļiem vienīgā problēma ir tā, kā motivēt ES pilsoņus balsot. Tomēr daudzi cilvēki ar invaliditāti var tikai teikt — es atkal nevaru balsot, jo manā valstī joprojām pastāv tehniski šķēršļi. Vai arī — saskaņā ar manas valsts tiesību aktiem man atkal nav ļauts balsot.”

Ziņojums liecina, ka miljoniem vēlētāju no dalības atturēs tehniski šķēršļi vēlēšanu iecirkņos, kuros netiek ņemtas vērā vajadzības, kas rodas dažādo invaliditātes veidu dēļ.

Turklāt ziņojumā tiek lēsts, ka aptuveni 800 000 ES pilsoņu, kas cieš no garīgās veselības problēmām, vai personām ar intelektuālo invaliditāti būs liegtas tiesības balsot, ņemot vērā 16 dalībvalstīs spēkā esošos noteikumus. EESK šo faktu uzskata par īpaši satraucošu.

Deviņās ES dalībvalstīs šādas personas automātiski zaudē balsstiesības, ja ir samazināta viņu tiesībspēja un rīcībspēja vai ja viņām ir iecelts aizbildnis. Saskaņā ar septiņu valstu tiesību aktiem šo personu spējas piedalīties balsošanā individuāli novērtē vai nu tiesas vai medicīnas padomes.

Ar balsstiesību atņemšanu saistītās procedūras dalībvalstīs būtiski atšķiras. Dažās dalībvalstīs tās ir vērstas tikai uz tiem pacientiem, kuri atrodas smagā medicīniskā stāvoklī un nespēj komunicēt ar citiem cilvēkiem, savukārt citās dalībvalstīs tūkstošiem cilvēku ir jāsastopas ar sarežģītu procesu, kas dažkārt pat ietver vispārīgu zināšanu pārbaudi ar jautājumiem par fiziku vai vēsturi (piemēram, “Kāds ir gaismas ātrums?” vai “Kas bija Katrīna Lielā?”).

Arī skaitļi ir atšķirīgi — Portugālē savas balsstiesības nevar izmantot tikai aptuveni 100 cilvēku, savukārt Vācijā un Polijā to skaits sasniedz attiecīgi 82 000 un 90 000.

Runājot par tehniskiem šķēršļiem, jautājumu par vēlēšanu iecirkņu pielāgošanu dalībvalstis izskata ļoti atšķirīgi. Sešās valstīs nav noteikumu par to, ka jānodrošina vēlēšanu iecirkņu pieejamība personām ar invaliditāti. Lai arī vienpadsmit dalībvalstis piemēro vispārējo principu, ka visi vēlēšanu iecirkņi ir jāpielāgo, šī pieejamība praksē tiek izprasta diezgan šaurā veidā.

“Publiskās iestādes bieži vien vēlēšanu iecirkni definē kā “pieejamu” jau tad, ja tajā var iekļūt personas ratiņkrēslā, neņemot vērā to personu vajadzības, kurām ir cita veida invaliditāte. Lielākā daļa vēlēšanu iecirkņu ES nav pilnībā pielāgoti to personu vajadzībām, kurām ir dažāda veida invaliditāte,” sacīja K.Paters .

18 dalībvalstīs neredzīgiem vēlētājiem nav iespēju balsot neatkarīgi. Astoņās dalībvalstīs nav alternatīvu balsošanas veidu, piemēram, balsošana pa pastu, elektroniskā balsošana vai balsošana, izmantojot pārvietojamas vēlēšanu urnas. Tas nozīmē, ka neviens, kurš fiziski nespēj ierasties vēlēšanu iecirknī, savu balsi nodot nevarēs. 12 valstīs pastāvošie noteikumi neļauj vēlētājiem mainīt vēlēšanu iecirkni uz piemērotāku, ja viņu dzīvesvieta neatrodas attiecīgajā vēlēšanu iecirknī.

Tomēr, neraugoties uz neiepriecinošo stāvokli, ziņojums vieš cerības. Tajā minēti 200 labas prakses piemēri un pozitīvi risinājumi, kas atrodami katrā dalībvalstī.

Piemēram, Rumānija ļauj vēlētājiem izdarīt atzīmi blakus kandidāta vārdam, izmantojot vēlēšanu komisijas izsniegtu zīmogu. Lietuvā iestādes piedāvā tiešsaistes karti, kurā norādīti vēlētājiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām piemērotākie vēlēšanu iecirkņi. Igaunijā visi pilsoņi var balsot elektroniskā veidā. Vēlētājiem Dānijā ir iespēja balsot jau iepriekš, divas dienas līdz trīs nedēļas pirms vēlēšanām balsojot noteiktos vēlēšanu iecirkņos.

Ziņojumā ir uzskaitītas arī valstīs vērojamās jaunākās pozitīvās tendences, piemēram, virzība uz atteikšanos no balsstiesību automātiskas atņemšanas visiem tiem pilsoņiem, pār kuriem ir nodibināta aizbildnība.

EESK locekļi ziņojumu vienprātīgi apstiprināja trešdien notikušajā Komitejas plenārsesijā, nobalsojot par to, ka šo ziņojumu vajadzētu izplatīt ES iestādēm, valstu valdībām, kā arī NVO, kas pārstāv personas ar invaliditāti vai darbojas cilvēktiesību jomā.
K. Paters norādīja, ka ziņojuma mērķis nav kritizēt kādu no ES dalībvalstīm. EESK pauž cerību, ka tās minētie pozitīvie piemēri palīdzēs lēmumu pieņēmējiem gan ES, gan valstu līmenī izstrādāt visaptverošus risinājumus, lai novērstu juridiskos un tehniskos šķēršļus, kas kavē šīs nozīmīgās ES pilsoņu grupas pamattiesību īstenošanu. Ziņojums būtu jāizmanto arī tām NVO, kas cīnās par šo personu balsstiesībām valsts līmenī.
“Ja tiktu ieviesti paraugprakses piemēri no visām valstīm, izveidotos ideāla sistēma, kurā ikviens ES pilsonis ar invaliditāti varētu ne vien pilnībā izmantot iespēju balsot, bet arī izvēlēties sev visērtāko balsošanas veidu,” uzsvēra K. Paters.

“Ticu, ka šis ziņojums palīdzēs izstrādāt noteikumus, kas garantēs, ka nevienam ES pilsonim netiks liegtas tiesības balsot 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās,” noslēgumā teica K. Paters.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Miljoniem ES vēlētāju ar invaliditāti nevarēs balsot EP vēlēšanās

Kategorijas