Lauksaimnieki tiekas seminārā, lai pārrunātu aktualitātes

2019. gada 8. aprīlis 11:16

438

Kas un kāpēc var saņemt atbalsta maksājumus? Kādi nosacījumi ir jāņem vērā, lai pieteiktos atbalsta pasākumiem? Kādas ir klientu biežākās kļūdas, īstenojot projektus investīciju pasākumos? Šie ir tikai daži jautājumi, kurus Lauku atbalsta dienestam ikdienā uzdod klienti – lauksaimnieki, mežsaimnieki un zivsaimnieki. Tādēļ, lai stāstītu par dienesta darba aktualitātēm, kā arī sniegtu atbildes uz visiem klientus interesējošajiem jautājumiem, dienests sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru organizēja seminārus visā Latvijā, tostarp arī Alūksnē un Apē.

Atvērts aktuālo darbu kalendārs

Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Eiropas Savienības tiešo maksājumu daļas vadītāja Ilona Ločmele lauksaimniekus seminārā iepazīstināja ar nozīmīgiem datumiem lauku darbu kalendārā. Viņa vispirms vērsa uzmanību uz to, ka tūlīt ir klāt 31. marts, līdz kuram uz lauka jābūt atstātiem nenopļautiem kultūraugiem vai neiestrādātiem rugājiem. Tas ir arī pēdējais datums, līdz kuram lauksaimniekam pēc ražas novākšanas jāsaglabā neiestrādātas kultūraugu pēcpļaujas atliekas – rugājus – vai to nenopļautas atliekas vismaz 10 ha platībā, lai saņemtu atbalstu “Rugāju lauks ziemas periodā”.

Teju klāt arī 1. aprīlis, līdz kuram jāiesniedz pieteikums lauku bloku precizēšanai. Tas nozīmē, ka Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) jāiesniedz lauku bloku precizēšanas pieprasījumi par jaunu lauksaimniecības zemes gabalu iekļaušanu lauku blokos, par esošo lauku bloku precizēšanu, par jaunu ainavas elementu iekļaušanu ekoloģiski nozīmīgu platību slānī, kā arī lauksaimnieka bloka izveidi. “Precizēšanas pieprasījumi jāiesniedz tikai tad, ja klients vēlas iekļaut lauku blokā jau sakoptu platību, pievienot jaunus ainavas elementus, kā arī no lauku bloka izņemt neapsaimniekotu platību. Platībai ir jābūt sakoptai uz lauku bloka precizēšanas pieprasījuma iesniegšanas brīdi, jo LAD inspektori to pārbaudīs arī dabā. Ja tā nebūs sakopta, tā netiks iekļauta lauku blokā un sezonas laikā netiks veikta atkārtota platības apsekošana. Svarīgi arī atcerēties, ka lauku bloku precizēšanas pieprasījums nav iesniegums platību maksājumu saņemšanai,” norādīja I. Ločmele.

Jau pavisam drīz – 10. aprīlī – sāksies pieteikšanās 2019. gada platību maksājumiem. Lauksaimnieki tiem bez kavējuma sankcijām var pieteikties līdz pat 22. maijam, iesniedzot vienoto iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

15. aprīlis ir pēdējais datums, kad dienestā jāiesniedz attiecīgās ES dalībvalsts sertifikāts, ja izaudzētā sēkla ir sertificēta citā ES dalībvalstī. Pretendējot uz brīvprātīgo saistīto atbalstu par sēklām (SSA, SLS), ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā ES dalībvalstī, LAD jāiesniedz attiecīgās ES dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegts dokuments par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas sēklu apjomu. I. Ločmele šajā sakarā lūdza pievērst uzmanību jauniem kultūras kodiem, arī par kuriem tagad varēs saņemt vienoto platībmaksājumu.

Lai pretendētu uz brīvprātīgi saistītajiem atbalstiem par dzīvniekiem – dzīvnieku identificēšanas un reģistrēšanas prasībām jābūt izpildītām no kārtējā gada sākuma līdz turēšanas perioda beigām. Ja iepriekšējo gadu pārkāpumi būs novērsti līdz kārtējā gada 1. janvārim, tos neuzskatīs par neatbilstībām un tie neietekmēs dzīvnieka atbilstību brīvprātīgi saistītā atbalsta saņemšanas nosacījumiem. I. Ločmele norādīja, ka šogad samērā daudzās saimniecībās nebija ievērota šī reģistrācijas kārtība, tādēļ to saimnieki nesaņēma atbalstu pilnā apmērā.

Lauksaimniecības produkcijas ražotāji 2019./2020. saimnieciskajā gadā var saņemt tiesības iegādāties arī marķētu dīzeļdegvielu, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi. Lai saņemtu tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, lauksaimniecības produkcijas ražotājam ne vēlāk kā līdz 3. jūnijam LAD jāiesniedz iesniegums tādas marķētas dīzeļdegvielas piešķiršanai, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi, un jāapliecina, ka viņš veic saimniecisko darbību, kas reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā.

Arī jūnijā jāpievērš uzmanība noteiktiem datumiem

9. jūnijs ir pēdējais datums, kad iepriekšējā gadā uzartajiem vai pārveidotajiem ES nozīmes zālāju biotopiem jābūt pārveidotiem atpakaļ par ilggadīgo zālāju.

15. jūnijs ir pēdējais datums, kurā platību maksājumiem pieteiktajai lauksaimniecības zemei jābūt lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskā valdījumā (lietošanā). Savukārt 17. jūnijs – pēdējā diena, lai pieteiktos platību maksājumiem ar atbalsta apjoma samazinājumu. Ja Vienotais iesniegums tiks iesniegts periodā no 23. maija līdz 17. jūnijam, atbalsta apjomam tiks piemērots 1 % samazinājums par katru nokavēto darbdienu. Bet 27. jūnijs ir pēdējā diena, kad lauksaimnieki bez sankcijām var iesniegt labojumu par deklarēto platību pārklājumiem, par kuriem dienestam paziņoja.

Visbeidzot – 30. jūnijā Lauku atbalsta dienests pieņems lēmumu par izskatītajiem vienotajiem iesniegumiem un platību maksājumu piešķiršanu vai atteikumu 2018. gadā, nodrošinot to pilnīgu izmaksu, ja lēmums būs pozitīvs.

Pārvaldes ES tiešo maksājumu daļas vadītāja lauksaimniekiem skaidroja un analizēja dažādas svarīgas saistību pozīcijas, piemēram, sezonas laukstrādnieku moduli, viņu reģistrāciju EPS, stāstīja par platību monitoringu ar satelīta palīdzību un citu. Lauku darbu kalendāram pilnībā iespējams sekot līdzi Lauku atbalsta dienesta mājas lapā, kur aktuālie datumi, kas jāievēro lauksaimniekiem, lai saņemtu dažāda veida Vienotos maksājumus, norādīti līdz pat nākamā gada 1. februārim.

Aktuālākās investīcijas pavasarī

Izvērtējot 2018. gadā gūtās investīcijas, vislielāko interesi ir izrādījuši mežsaimnieki – visā valstī iesniegti 13 400 projektu pieteikumi. Lauku saimniecību modernizācijā interesi izrādījuši gandrīz astoņi tūkstoši lauksaimnieku, bet mazajās saimniecībās apstiprināti 2108 projekti. Pašvaldību lauku ceļi uzlaboti 310 kilometru garumā, bet realizācijā pašlaik ir 270 projekti, klātesošos informēja Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Elita Mozule.

2019. gadā gaidāmas nākamās projektu pieteikumu kārtas, un pirmā tiks atvērta no 1. aprīļa līdz 7. maijam, kas būs ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā.

Tiem, kuriem interesē lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība, tuvākā pieteikšanās kārta plānota jau, sākot ar maiju. Tā būs iespēja pieteikties atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un atbalstam uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības. Jaunajiem lauksaimniekiem iepriekšējā projektu pieteikumu periodā jau bijušas vairākas pieteikšanās kārtas, tādēļ pašlaik finanšu atbalsta iespējas palikušas pavisam minimālas.

“Lauku konsultanti, ja palīdzēsiet jaunajiem uzņēmējiem gatavot projektus, rūpīgi izsveriet visus “par” un “pret”!” tā E. Mozule.
Šogad oktobrī plānota arī pieteikšanās nākamās kārtas projektiem, kas iesniedzami, lai gūtu atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās, pārstrādē un infrastruktūrā. “Iepriekšējā šāda veida projektu kārta, kas notika pagājušā gada nogalē, jau ir izvērtēta, iesniegtie projekti gandrīz visiem arī tika atbalstīti, tagad jau uzsākta intensīva to realizācija,” norādīja E. Mozule.

No 1. aprīļa līdz 7. maijam iespējams iesniegt projektu pieteikumu meža platību ieaudzēšanai un kopšanai (ieaudzētās mežaudzes ieaudzēšana un kopšana ne vairāk kā 20 hektāru platībā). Šie projekti ir tie, kur jau ierasti tiek saņemts visvairāk projektu pieteikumu. Tāpat, iesniedzot projekta pieteikumu, ir iespējams saņemt atbalstu meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai.

No šā gada maija plānota arī pieteikšanās atbalstam uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības. Tās mērķis ir veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, attīstot kooperāciju un tirgus pieejamību. “Arī šī ir ļoti iecienīta programma, uz kuru iepriekšējās trīs kārtās bija ļoti daudz pretendentu, taču, vērtējot projektu pieteikumus, atklājās ļoti daudz nepilnību,” atklāja E. Mozule.

Arī turpmāk plānoti dažādi atbalstu veidi

Atbalstam ieguldījumiem lauku saimniecībās nākamā projektu pieteikumu kārta plānota šā gada oktobrī. Pasākumā atbalstu piešķirs investīcijām lauku saimniecībās, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju. Atbalstāmās aktivitātes būs jaunas lauksaimniecības tehnikas un jaunu iekārtu iegāde, kā arī lauksaimniecības celtņu būvniecība.

Oktobrī plānots arī atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai.

Arī turpmāk plānoti dažādi atbalstu veidi, kur lauksaimniekiem būs iespēja rakstīt un iesniegt projektu pieteikumus, piemēram, sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai zivsaimniecības teritorijās, kredītprocentu dzēšanai par zemes, iekārtu un dzīvnieku iegādi, kā arī būvniecības veikšanai un apgrozāmo līdzekļu iegādei. Projektu pieteikumi tiks gaidīti arī daļējai apdrošināšanas polišu segšanai un citam.

“Mazie” lauksaimnieki audzē daudzgadīgos zālājus

Semināru lauksaimniekiem apmeklēja ne tikai alūksnieši, viņu vidū bija lauksaimnieki no visa novada. Jaunlaicenietis Osvalds Kravalis interesējās par aktualitātēm, kas saistītas ar Vienotā platībmaksājuma iesniegšanas kārtību. Kravaļa kungam pieder piemājas saimniecība, un katru gadu platībmaksājumu saņemšanai viņš piesaka aptuveni 18 hektārus zemes. “Manos laukos pārsvarā aug daudzgadīgais zālājs, ko izmantoju ganībām un sienam, kā arī ir dārzs dārzeņu audzēšanai savām vajadzībām. Saimniecībā turam trīs govis, no kurām pats, kamēr saimniece pa dārzu, mehanizēti slaucu pienu. To nododu “Valmieras pienā”, kas tad arī ir mūsu galvenais ienākuma avots,” laikrakstam stāsta O. Kravalis. Viņš ar sievu Valentīnu saimnieko divatā, un saimnieks atklāj, ka savulaik viņu saimniecībā bijušas 15 slaucamas govis. Nu nonākuši pie domas tās pašas trīs likvidēt, jo abi ir cienījamos gados, kad smagajam darbam spēka vairs nepietiek. Vienoto platībmaksājumu ik gadu Valentīnas kundze pati iesniedz Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā, un īpašu problēmu ar to nekad nav bijis. Ja arī radies kāds neliels pārklājums ar kaimiņa laukiem, tas tiek izlabots noteiktajā termiņā un maksājumi vienmēr saņemti savlaicīgi.

Ināra Samlaja laukos piecu hektāru platībā Annas pagastā arī aug daudzgadīgais zālājs. Savulaik viņa piemājas saimniecībā turēta gotiņa, kazas. Tagad saimniecības vairs nav, jo, kā pats saka, nav arī vairs, kas lopiņus slauc.

Lauku atbalsta dienesta organizētajā seminārā Alūksnē I. Samlajs ieguvis sev noderīgu informāciju. Pats gan neprotot elektroniski pieteikties Vienotā platībmaksājuma saņemšanai, jo viņam nav interneta pieslēguma, tādēļ vēršoties vai nu pie lauku konsultanta Annas pagastā, vai arī pie speciālista Alūksnē, kas laipni palīdz to izdarīt. Projektu konkursos lauksaimnieku atbalstam gan nekad neesot piedalījies.

Interesējas arī par mežu apsaimniekošanas iespējām

Alūksniete Justīne Kļava sevi nesauc par lauksaimnieci, taču Lauku atbalsta dienesta rīkotais seminārs viņai lieti noderējis. Viņa savu pusotra hektāra lielo no tēva mantoto zemi, kas atrodas Mārkalnes pagastā gandrīz pie pašas Igaunijas robežas, pieteikusi mazo lauksaimnieku atbalstam. Tur aug zālājs, kas katru gadu tiek nopļauts, zāli vai sienu atvēlot kādam no vietējiem lauksaimniekiem. Seminārā uzzinājusi, ka turpmāk atbalstu šajā kategorijā vairs saņemt nevarēs, tādēļ tas jāizmanto pēdējo gadu. Tāpat J. Kļavai interesējusi arī iespēja iesniegt projekta pieteikumu meža platību atjaunošanai, ko viņa jau mēģinājusi iepriekšējā projektu kārtā, bet atbalstu neguva. Pati par saviem līdzekļiem daļu meža jau atjaunojusi, iestādot eglītes, tādēļ tagad atbalsts lieti noderētu tā kopšanai, domā J. Kļava. Viņa arī atzīst, ka šādi semināri lauksaimniekiem ir ļoti noderīgi, īpaši tiem, kuriem mājās nav interneta pieslēguma.

Plāno iztikt ar saviem līdzekļiem

Bioloģiskās zemnieku saimniecības “Vārpas” Mārkalnes pagastā īpašnieks Roberts Zalviņš platību maksājumiem piesaka vairāk nekā 200 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tā kā saimnieks nodarbojas ar piena lopkopību, turot 50 slaucamas govis, laukos aug tikai daudzgadīgais zālājs, kas tiek izmantots lopu ganīšanai un siena vākšanai barībai ziemā. R. Zalviņš platībmaksājumiem piesakās, izmantojot agrāko sadarbību ar tagadējo Jaunalūksnes pagasta teritorijas attīstības speciālisti Violetu Kļaviņu, kura savulaik strādāja par lauku konsultanti, un, izsakot lielu pateicību viņai, ir ļoti apmierināts ar viņas sniegto palīdzību šajā sakarā.

R. Zalviņš savulaik divas reizes startējis arī lauksaimniekiem piedāvātajos projektu konkursos, taču atbalstu nav ieguvis. “Tolaik zaudēju tādēļ, ka man nav lauksaimnieka izglītības, un kopš tā laika vairāk projektus nerakstu, iztieku tikai ar paša nopelnītajiem līdzekļiem,” atzīst saimnieks. Jautāts par to, kāds lauksaimniekiem šogad būs pavasaris un vasara, R. Zalviņš atbild, ka pašlaik vēl grūti pateikt. Viņš atceras, ka divi iepriekšējie gadi bija pavisam slikti: pērnā vasara izcēlās ar ievērojamu sausumu, kad ganībās zāle dzeltēja un jau septembrī govis bija jāpiebaro. Tagad, pavasarī, lai iztiktu līdz jaunajai sezonai, saimniekam nācās sienu arī piepirkt no laba sadarbības partnera, kam pieder bioloģiskā saimniecība Zeltiņu pagastā, bet nu viss ir kārtībā un lopiņiem barības pietiek. Savukārt vēl gadu agrāk vasara bija tik slapja, ka, lai gan zaļās masas pietiktu, lopbarību savākt bija grūti.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lauksaimnieki tiekas seminārā, lai pārrunātu aktualitātes

Kategorijas