Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Mudina iepazīt arhīvus

Dace Plaude
Vietējās ziņas

2019. gada 9. aprīlis 10:31

114

Atzīmējot Alūksnes novada desmitgadi, Alūksnes pilsētas bibliotēka aicina interesentus uz novada vēstures stundām. Martā vēsturniece Astrīda Ievedniece  dokumentu prezentācijā iepazīstināja ar savu pētniecisko darbu par nacionālajiem partizāniem, kas veikts Alūksnes un Rīgas arhīvos.

Šogad atzīmēs Latvijas valsts arhīvu simtgadi
Kā vēstures stundas ievadā uzsvēra Alūksnes pilsētas bibliotēkas bibliogrāfe Maija Semjonova, pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī tika uzsākts  valsts veidošanas darbs un 1919. gads vēsturē palicis kā daudzu valsts institūciju dibināšanas un veidošanas laiks, kad meklējams pirmsākums Latvijas valsts arhīvu darbībai, un šogad tiks atzīmēta to simtgade. Tādēļ pasākumā piedalījās arī Alūksnes zonālā valsts arhīva direktore Solvita Jermacāne un galvenā fondu glabātāja Aivija Voroņina.
   Vēsturniece A. Ievedniece savu prezentāciju par arhīvu dokumentiem izveidojusi pēc divarpus gadu pētniecības darba Latvijas Valsts arhīvā Rīgā un Alūksnes zonālajā valsts arhīvā. Ir sakrājies daudz materiālu par nacionālo partizānu tēmu, kas izmantoti, iekārtojot nacionālo partizānu piemiņas vietas,  apskatāmi Bejas novadpētniecības centra ekspozīcijā, videofilmās. “Prezentācijā izmantoju pēc iespējas interesantākas dokumentu kopijas, lai skatītājiem būtu iespēja iepazīt arhīva dokumentu daudzveidību gan saturiski, gan vizuāli. Latvijas valsts simtgades atzīmēšana ir radījusi iedzīvotājos lielāku interesi par vēsturi. Pateicoties modernajām tehnoloģijām, pētniekiem ir kļuvis ērtāk strādāt arhīvu lasītavās dokumentus fotografējot bez maksas,” stāsta A. Ievedniece.

Alūksnes arhīva fondos – daudz interesantu materiālu 
Savā prezentācijā vēsturniece  pievērsa vairāk uzmanības tieši alūksniešiem vispieejamākajam arhīvam - Alūksnes zonālajam valsts arhīvam. Alūksnes arhīva fondos glabājas daudz interesantu materiālu, kurus viņa  izmantojusi, arī pētot nacionālo partizānu vēsturi. “Plašu informāciju par dzīvi pagastos cilvēkiem sniedz saimniecību grāmatas, iestāžu pavēļu grāmatas, izpildkomiteju sēžu protokoli. Unikāls dokuments ir Alūksnes iedzīvotāju reģistrs. Protams, darbs arhīvā prasa daudz laika un pacietības, ir skaidri jāzina, ko gribi atrast un ne vienmēr tas izdodas. Ir grūti noturēties pie savas tēmas, ja blakus ir tik daudz interesantu materiālu,” tā vēsturniece.
Nacionālo partizānu vēstures izpētes darbu viņa turpina, sadarbojoties ar vēstures pētnieci Igaunijā Mari Pukonenu. Ar padomiem ir palīdzējuši gan arhīvu darbinieki, gan vēsturnieki Ainārs Bambals, Inese Dreimane, Zigmārs Turčinskis.

Ceļa rādītājs –
cilvēku atmiņas
“Esmu pateicīga visiem cilvēkiem, kuri ir dalījušies ar mani savās atmiņās un devuši ierosmi jauniem meklējumiem. Cilvēku atmiņas ir ceļa rādītājs, kas arī palīdz orientēties arhīva dokumentos. Pēdējā laikā esmu ieguvusi daudz ļoti interesantas informācijas, cilvēki ir dalījušies ar mani atmiņās, tādēļ ceru, ka rudenī arī es atkal varēšu padalīties ar tālākajiem pētījumiem. Jāņem vērā, ka Alūksnes novads atrodas pierobežā, tādēļ galvenā uzmanība pašlaik ir pievērsta  nacionālo partizānu darbībai pierobežā, viņu sadarbībai un saskarsmei,” saka A. Ievedniece.
Viņa akcentē, ka vēsture tagad ir kļuvusi daudz personiskāka, ir daudz iespēju to izzināt plašāk, un arī nacionālo partizānu kustība ir ieguvusi cilvēka seju.
“Daudzi iespaidojas no medijiem, un es tomēr  ieteiktu skatīties Latvijas Televīzijas daudzsēriju filmu “Sarkanais mežs”. Ja kādam šķiet, ka kaut kas nav pareizi parādīts no vēsturiskā viedokļa, lai tā būtu ierosme noskaidrot, - bija pareizi, nepareizi, vai kā savādāk. Šādām filmām ir jābūt, un mums ir jāinteresējas par vēsturi kaut vai savā ģimenes lokā. Ir jāizzina savas dzimtas, pagasta vēsture, jo tajā mēs atrodam daudz interesanta.”

Kategorijas

Kategorijas