Iet māsīcas pēdās

2009. gada 31. oktobris 09:15

3042

Izpalīdzīga, labsirdīga, draudzīga, dažkārt nekaunīga, bet allaž godīga gan pret sevi, gan citiem – tā sevi raksturo alūksniete Amanda Bašmakova. Kaut gan jauniete pieļauj, ka vārds daļēji ietekmē cilvēka raksturu, daudz svarīgāk viņai šķiet nevis ar to saistītās īpašības, bet gan lai pašam vārda īpašniekam tas patiktu.

Un Amandai savs vārds patīk. Lai arī draudzenes viņu iesaukušas par Ami, viņa priecājas, ja tiek uzrunāta pilnā vārdā – Amanda. Jauniete atklāj, ka pie šī vārda viņa tikusi, pateicoties kādai mazai meitenīte, ko savulaik auklējusi māmiņas māsa. Meitenīte bijusi smaidīga, cirtainiem matiem un bedrītēm vaigos, tāpēc māmiņa nolēmusi, ka tā sauks arī viņas meitu. Kaut gan sākumā tēvs šādam variantam nav piekritis, brīdī, kad draugs minējis kādu dziedātāju ar tādu vārdu, viņš beidzot piekāpies.
Nu arī pati Amanda aizrāvusies ar dziedāšanu. Tiesa, bērnībā tēvs vēlējies, lai meita nodarbojas ar kādu sporta veidu. No sākuma viņa trenējusies vieglatlētikā, bet vēlāk pārgājusi uz basketbolu, ar ko Bērnu un jaunatnes sporta skolā nodarbojas joprojām. Nopietnāka pievēršanās dziedāšanai sākusies tikai tad, kad pirmos panākusi guvusi māsīca Kristīna Zaharova. „Galvenokārt, tas bija vectēvs, kurš uzskatīja: ja reiz vienai mazmeitai ir talants, tad arī otrai tādam jābūt. Arī Kristīna pavilināja mani uz dziedāšanas pusi ar savu piemēru – skatījos uz viņu un nodomāju, ka nebūtu slikti iemācīties tā dziedāt,” atceras Amanda, kas šobrīd ik sestdienu dodas uz Rīgu pie vokālā pedagoga.

Amandas dziedāšanas prasmi novērtējuši arī Alūksnes pasākumu rīkotāji, kas arvien biežāk aicina meiteni uzstāties. Visvairāk viņai gan iespiedusies atmiņā debija krietnās mūzikas festivālā „Dziesma manai paaudzei”, kur uzreiz iegūta 3.vieta. Šie panākumi devuši nepieciešamo stimulu tālākajai darbībai, kurā nozīmīgu atbalstu sniedz viņas tuvākie cilvēki: vecāki, vecvecāki, krustmāte un abas māsīcas – Kristīna un Katrīna. Amanda apmeklē arī mūzikas skolu, kur apgūst klavierspēli, kā arī jaunatvērto Ritma un mākslas studiju, kurā viņa mācās spēlēt ģitāru. Rezultātā nereti par vienīgajām brīvajām dienām kļūst vien svētdienas, kad var atpūsties mājās un nekur neiet.

Jautāta, vai 6.klases skolniecei tik liela slodze nav par smagu, Amanda atzīst, ka viņai patīk viss, ko dara. „Esmu elastīgs cilvēks, kurš labi prot pielāgoties. It kā dažreiz gribētos vairāk brīvā laika, bet esmu sadzīvojusi ar to. Vienkārši zinu, ka ir jāpabeidz tas, kas iesākts,” saka Amanda. Tiesa, pie tik daudzām aktivitātēm esot arī kāds liels pluss – tiek iepazīti jauni cilvēki. Tomēr īstas draudzenes, kurām meitene uzticas, esot vien dažas. Lai gan Amanda neuzskata, ka vārdadiena būtu tie svētki, kurus obligāti vajadzētu atzīmēt, viņa atzīst, ka tieši ar labākajām draudzenēm saistās jaukākās vārdadienas. „Pēdējā laikā vārdadienas vispār paliek arvien foršākas, jo, kļūstot vecākām, mums rodas arī labākas idejas,” atklāj gaviļniece.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iet māsīcas pēdās

Kategorijas