Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Skaidro maksājuma palielināšanas iemeslus

Aivita Lizdika

2019. gada 25. aprīlis 10:23

218

Kā ik pavasari, pirms dārzu sezonas sākuma, kooperatīvās dārzkopības sabiedrības “Sīļi - 1” biedri tika aicināti uz gada pārskata sapulci, kurā valde atskaitās par paveikto pērn, kā arī tiek pārspriesti dažādi aktuāli jautājumi. Lai gan biedrībā pavisam ir vairāk nekā pusotra simta biedru,  uz sapulci ik gadu atnāk labi ja ceturtā daļa no viņiem. Šogad sapulcē tika apspriests ļoti būtisks jautājums – vienreizējā maksājuma paaugstināšana – tādēļ tie, kas sapulci neapmeklēja, vērsās redakcijā ar lūgumu laikrakstā skaidrot   esošo situāciju “Sīļos - 1” un nepieciešamību paaugstināt vienreizējo gada maksu no 35 eiro uz 45 eiro. Lai skaidrotu, kā tā veidojas, uz sarunu par sabiedrības funkcijām, padarīto un plānoto, aicināju “Sīļi - 1” valdes priekšsēdētāju Vitautu Hanzenu.

- Cik biedru pašlaik ir jūsu vadītajā dārzkopības kooperatīvajā sabiedrībā?
- Dārzkopības kooperatīvajā sabiedrībā pašlaik ir 165 biedri, kam šeit pieder zemes īpašums, vai kuri to apsaimnieko, aptuveni 20 dārzi kopš seniem laikiem vēl joprojām pieder Daugavpils Finanšu nodaļai, bet aptuveni 86 dārzi ir Alūksnes novada pašvaldības rīcībā. 12 ģimenes šeit dzīvo pastāvīgi – gan ziemā, gan vasarā. Pēdējā laikā arvien vairāk par īpašuma iegādi šajā teritorijā interesi izrāda jauni cilvēki. Mājas ceļ ģimenes ar bērniem, lai te dzīvotu pastāvīgi. Novada vadībai šajā gadījumā būtu jādomā par pilsētas autobusa kustības maiņu, jo bērniem taču jātiek uz skolu.

- Cik locekļu ir sabiedrības valdē?
- Sabiedrības valdē ir  pieci cilvēki – priekšsēdētājs, tas ir, es, valdes locekļi Inna Buga, Gaida Zujeva, Edvīns Strickis,  grāmatvede Anna Kalniņa, bet par revidenti piekritusi strādāt Veronika Muceniece.

- Kas tad ir lielākie izdevumi, kas veido vienreizējo maksu gadā biedrības biedriem?
- Vislielāko skaitli izdevumos veido samaksa par elektroenerģiju. Pagājušajā gadā tā bija 7989,10 eiro, bet šogad, ņemot vērā, ka vasara solās būt karsta un sausa, plānojam, ka šī maksa palielināsies līdz 8600 eiro. Otri lielākie izdevumi ir darba alga, kas ir 2622,76 eiro. Valdes priekšsēdētājam un kasierei, grāmatvedei darba alga tiek maksāta visu gadu, bet ūdens sistēmu apsaimniekotājam, santehniķim - piecus mēnešus sezonā, tad, kad patiešām ir reāls darbs. Piekritīsiet taču man, ka 70 eiro mēnesī valdes priekšsēdētājam nav nekāda bagātība... Alga tiek aprēķināta pēc Valsts Ieņēmumu dienestā pieejamās tabulas.

Pārējie izdevumi ir maksa par ezera ūdeni, ko maksājam Valsts Vides dienesta Madonas reģionālajai pārvaldei, remontdarbi, par ūdens analīžu veikšanu, nodokļi, bankas pakalpojumi, telpu īre sapulcēm, sludinājumi presē par sapulces sasaukšanu, kancelejas preces un cits.
- Cik kopumā pagājušajā gadā tika iekasēts no biedriem?
- Pagājušajā gadā dārzu apsaimniekošanai kopējie ieņēmumi bija 12 862,17 eiro, aprēķinot arī noteikto kavējuma naudu un ņemot vērā to, ka pieci cilvēki to vēl joprojām nav samaksājuši. Bet izdevumi bija 12 206,56 eiro. Atlikums 2018. gada beigās tātad bija 908,38 eiro. Katrs īpašnieks par sava zemes gabala apsaimniekošanu līdz šim ik gadu maksāja 35 eiro, tie, kuri ir nopirkuši divus vai vairāk zemes gabalus blakām, šo summu maksā attiecīgi par katru īpašuma daļu. Tāpat pagājušā gadā beigās, nolasot elektrības skaitītājus pie īpašumiem, vairākiem tomēr vēl nācās piemaksāt par patērēto, lai kooperatīvs nepaliek  parādā.

- Kā nonācāt pie secinājuma, ka maksa jāpalielina?
- Aprēķinot visus izdevumus un ienākumus, valde nonāca pie secinājuma, ka ar līdzšinējo summu nepietiek, nevaram izdzīvot. Paši kļūstam vecāki, arī mūsu dārzi noveco. Piemēram, dārzu apūdeņošanas sistēma ierīkota vēl pagājušā gadsimta 80.  gados, kad “Sīļi” tika izveidoti, un ir vairāk nekā 30 gadus veca, nolietojusies. Apūdeņošanas sistēma, atšķirībā no elektrolīnijām, pieder kooperatīvam, taču to ierīkot no jauna mēs nevaram, jo tas ir dārgi, jāekspluatē, kamēr darbojas. 2017. gadā iegādājāmies jaunu ūdenssūkni par vairāk nekā diviem tūkstošiem eiro, ar ko dārziem piegādāt ūdeni no ezera. Arī ūdenstornis ir uz sabrukšanas robežas, tas vispār ir mans “vienaudzis”. Visam savs laiks, reiz pienāk brīdis, kad labot vairs nav iespējams, jābūvē jauns. Par kādiem līdzekļiem? Lai ūdensapgādes sistēmu uzraudzītu, darbā bija jāpieņem vēl viens cilvēks, kurš pastāvīgi dzīvo šajā teritorijā un nepieciešamības gadījumā ir gatavs veikt remontdarbus, novērst bojājumu radītās sekas.

- Kas ir paveikts sabiedrības ūdenssaimniecības sakārtošanā?
- Dārzos pavisam ir apmēram 260 punkti, kur pienāk ūdens krāni, bet apsaimniekoti tiek tikai aptuveni  no 160, 163. Lai visi saņemtu ūdeni, jāpieskata arī tā ūdensvada sistēma un krāni, kuri atrodas neapsaimniekotajos gabalos. Arī tur nepieciešams pamainīt detaļas vai veikt citus remontdarbus, lai neciestu pārējie dārzkopji un visi saņemtu ūdeni. Kādēļ mums būtu jāremontē par savu naudu pašvaldības īpašumā esošie ūdens krāni? Par kādu naudu to darīt? Paši varat iedomāties, cik tagad veikalā maksā viens ūdens krāns vai remontam nepieciešamās detaļas. Bet neremontēt nevaram, cietīs pārējo dārzu īpašnieki.

- Tāpat vēl joprojām nesakārtots jautājums ir arī par elektroapgādi, lai gan novada domes priekšsēdētājs jau pirms diviem gadiem teicās šo jautājumu risināt?
- Jā, kā zinām, “Sīļi - 1” atrodas Alūksnes pilsētas teritorijā, tātad šeit vajadzētu būt tādiem pašiem noteikumiem, kā citur pilsētā. Tomēr dārzkopības kooperatīvam, kas tagad pamazām pārtop par dzīvojamo zonu pilsētā, joprojām nekas nav mainījies. Līdz ar “Sīļu” iekļaušanu pilsētas teritorijā arī visas negācijas sākās. Jautājums par elektroapgādes sakārtošanu, iesaistot pašvaldību, tiek risināts nu jau vairāku gadu garumā, bet tā arī nekāda virzība nav panākta.

- Kādēļ mazdārziņu īpašnieki paši nevar maksāt par saņemto elektroenerģiju, bet kādēļ šī nauda jāiemaksā kooperatīva kasē?
- Tas ir šīs nesakārtotās sistēmas dēļ. Par elektronenerģiju norēķinās tikai viens abonents, un tā ir kooperatīvā sabiedrība “Sīļi - 1”. Tādēļ arī īpašnieku maksājums vispirms nonāk biedrībā un tikai tad tiek maksāts par kopējo saņemto elektroenerģijas apjomu.


Kategorijas