Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pārtikas atkritumu dalītā vākšana ir nozīmīgs solis ceļā uz aprites ekonomiku

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Liela daļa no pārtikas pārpalikumiem nonāk sadzīves atkritumos, kas ne tikai piesārņo vidi, bet, sadaloties, rada cilvēku un dzīvnieku veselībai kaitīgas vielas, kā arī klimata izmaiņas veicinošās gāzes. Lai daļēji risinātu saasinājušos atkritumu problēmu, Latvijā līdz 2020. gadam ieviesīs bioloģiski noārdāmo jeb pārtikas un zaļo atkritumu dalītas vākšanas laukumus.

Vieni no lielākajiem pārtikas atkritumu radītājiem viennozīmīgi ir pārtikas preču pārdevēji, jo pat rūpīgi plānojot preču apjomu un kontrolējot preču apriti, pilnīgi izvairīties no utilizējamas pārtikas nav iespējams, īpaši tas attiecas uz precēm ar īsu derīguma termiņu. Šobrīd obligāta likumdošanas prasība ir, ka visus pārtikas produktus, kuri netiek termiski apstrādāti, pēc derīguma termiņa beigām pārstrādā vai apglabā atkritumu poligonā. Tomēr lielveikalos izmestie pārtikas atkritumi ir tikai aisberga virsotne, daudz pārtikas atkritumu rodas arī katram no mums savās mājās. Eiropas Komisija izpētījusi, ka visvairāk pārtikas atkritumu saražo tieši gala patērētājs, nevis lielveikali vai ražotāji.

Kā liecina Eurostat dati, Latvijā 2014. gadā bija saražoti 2,6 milj. tonnu atkritumu, no kuriem 27,1% nākuši no mājsaimniecībām (salīdzinājumam - no ražošanas 9,4%, no būvniecības 17,3%, no enerģētikas 27,8%). 2016. gadā katrs Latvijas iedzīvotājs radījis vidēji 410 kilogramus sadzīves atkritumu, no kuriem vien 28% tika pārstrādāti vai kompostēti, bet 72% nonāca atkritumu poligonos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzskata, ka Latvijā ir iespējams ievērojami samazināt nešķirotu un poligonos apglabājamu atkritumu apjomu, tādējādi arī samazinot SEG emisiju apjomu, ar bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītas vākšanas palīdzību. Lai to panāktu, Latvija jau šobrīd nosaka stingrākas prasības, nekā ES pieprasa direktīvas, proti, pašvaldībām kompostējamo atkritumu laukumi ir jāierīko jau līdz 2020. gada beigām.

“Daži atkritumu apsaimniekotāji jau tagad piedāvā bio-atkritumu savākšanas pakalpojumus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un veikaliem, kuriem to dalītā vākšana un atbilstoša utilizācija ir uzlikta par pienākumu. Ne visi zina, ka pārtikas atkritumiem (PA) ir liels biometāna rašanās potenciāls, kas padara tos par vērtīgu izejvielu biogāzes stacijām. Lai pilnvērtīgi izmantotu no PA sagatavotu materiālu, biogāzes ražotnēm nepieciešams, lai šis materiāls būtu ar vienotu kvalitāti un sastāvu. Tāpēc VARAM ieviestās prasības, kas paredz bio-atkritumu dalīto vākšanu ne tikai uzņēmumiem, bet arī privātpersonām, ir solis pareizajā virzienā,” skaidro SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.

Turklāt, plānots, ka Latvijā no 1. jūlija stāsies spēkā grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas atļaus labdarībai ziedot arī produktus pēc lietošanas derīguma termiņa beigām. Tādējādi tiks atbalstīti uzņēmumi, kas izplata pārtiku, samazinot to finansiālos zaudējumus no pārtikas utilizācijas, un arī tiks saamzināts pārtikas atkritumu apjoms.

Tiesa, jau tagad daļu produktu ar iztecējušo derīguma termiņu, ar PVD atļauju, var, izmantot mājdzīvnieku un lopu barošanā vai šo dzīvnieku barības ražošanā. Daudzi tirgotāji tādus pārtikas produktus ziedo dzīvnieku patversmēm, mednieku biedrībām, zvēraudzētavām vai zoodārziem. Labdarības organizācijas, kuras gadiem ilgi cīnījās par šādu grozījumu ieviešanu, iedvesmojoties no ārvalstu pieredzes, lēš, ka šādu ziedojumu atļaušana sniegs būtisko ieguldījumu trūcīgo un grūtībās nonākušo iedzīvotāju atbalstam. Pārtikas pārpalikumi nebūs lieki zupas virtuvēs vai gatavojot trūcīgo pārtikas pakas.

“Noglabāt lielu atkritumu daudzumu poligonos nav ilgtspējīga stratēģija, jo ar sekām cīnīsimies vēl vairākus gadus pēc poligona slēgšanas – atkritumu sadales procesā radušās kaitīgas vielas būs jāapsaimnieko vēl nākamos 30 gadus. Protams, ka labākais veids, kā tikt vaļā no atkritumiem ir tos neradīt, bet labāka atkritumu apsaimniekošana var uzlabot situāciju vides un veselības jomā, kā arī sniegt ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām. Kamēr tiek risināti atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes jautājumi valsts līmenī, atkritumu samazināšana vai pat to neradīšana lielā mērā ir mūsu pašu – patērētāju – rokās,” uzsver Jurģis Ugors.

Eiropas Savienības (ES) ir izdevusi virkni direktīvu, kas ir solis ceļā uz aprites ekonomiku jeb sistēmu, kurā produktu, materiālu un resursu vērtība tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk. Tās nosaka, ka pārstrādei nodoto sadzīves atkritumu daļai ES ir jāpieaug līdz 65% 2035. gadā, bet poligonos noglabātā atkritumu daļa nedrīkstēs pārsniegt 10%. Direktīvas arī nosaka, ka līdz 2024. gadam jānodrošina bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās. Turklāt ES klimata politika paredz, ka uz 2030. gadu Latvijai jāpanāk siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums līdz 8%. Šo direktīvu mērķis ir samazināt atkritumu radīto ietekmi uz vidi un veselību un uzlabot ES resursu efektīvu izmantošanu, pēc iespējas izvairoties no jaunu atkritumu rāšanos un izmantojot jau esošus atkritumus kā resursu. Kā arī panākt daudz augstāku pārstrādes līmeni un pēc iespējas samazināt dabas resursu patēriņu, jo atbildīga atkritumu apsaimniekošana ir būtisks elements, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas resursu efektivitāti un ilgtspējīgu izaugsmi.

Kategorijas