Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kā pētīt dzimtu un veidot ciltskoku?

Par populāru iniciatīvu sabiedrībā kļuvusi dzimtu izzināšana un ciltskoku veidošana: to iedzīvotāji dara, gan reāli strādājot ar dokumentiem un fotogrāfijām, gan pētot elektroniski pieejamos informācijas resursus un izmantojot sociālos tīklus. Izveidotas pat domubiedru grupas, kur viens otram lūdz dalīties ne tikai informācijā un atpazīt fotogrāfijās redzamos cilvēkus, bet arī prasmē izlasīt atrastajos dokumentos rakstīto.

Kādas ir iespējas savas dzimtas pētniecībā un ciltskoka izveidošanā?
Atbild Latvijas Nacionālā arhīva Vēstures arhīva eksperte Dace Plīkša.

Kā meklēt pašam?
Ja ģimenes arhīvs (vēstules, foto­grāfijas, diplomi, līgumi u.tml.) pārskatīts un sašķirots, radi aptaujāti, atmiņas pierakstītas, radniecisko saišu shēma uzzīmēta, tomēr palikuši neaizpildīti laukumi un jautājuma zīmes, tad var izmantot Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) un Latvijas Nacionālās bibliotēkas piedāvātos digitālos resursus.
LNA digitālie resursi pieejami www.arhivi.gov.lv sadaļā “Datubāzes”. LNA Latvijas Valsts arhīva (LVA) izveidotajos deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstos iespējams noskaidrot 1941., 1949. gada u.c. deportāciju upuru likteņus. Izmantot var arī Latvijas Universitātes studentu datubāzi, kur var iegūt ziņas par personām, kuras pirmskara periodā iestājušās LU – kad, kādā fakultātē, vai studijas pabeigtas, dzimšanas dati, kāda iepriekšējā izglītība. Savukārt LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) izveidotā interneta vietne “Raduraksti” (www.lvva-raduraksti.lv) sastāv no divām daļām: datubāze un virtuālais arhīvs.
Datubāzē ir pieejams Latvijas iedzīvotāju saraksts (1918.–1940.). Tajā apkopotas ziņas par personām, kuras norādītajā laika periodā Rīgas prefektūrā kārtojuši pasu jautājumus. Iespējams noskaidrot personas uzvārdu, vārdu, tēva vārdu, dzimšanas gadu, vietu, piederības vietu. Virtuālajā arhīvā ģenealoģijas jeb ciltskoka pētīšanai piedāvātas piecas sadaļas, kurās pieejami digitalizēti arhīva dokumenti: baznīcu grāmatas, dvēseļu revīziju saraksti, mājas grāmatas, Rīgas politehniskā institūta studentu, pasniedzēju u.c. lietas, tautas skaitīšana.
Grūtības varētu sagādāt valoda un rokraksts – visi šie dokumenti ir sastādīti līdz Pirmajam pasaules karam, pārsvarā vācu un krievu valodā. Romas katoļu draudžu senākie reģistri ir latīņu valodā, bet līdz 1840. gadu beigām – poļu valodā.
Šajās vietnēs nav meklēšanas iespēju, lietas digitāli jāšķirsta, turklāt ne visas lietas ir saglabājušās un nonākušas arhīvā.

Kā var līdzēt arhīva
speciālisti?
Kad visas iespējas izmantotas, bet virkne jautājumu palikusi, dodamies paši uz arhīvu pētīt nedigitalizētus dokumentus, iepriekš izvērtējot, vai spēsim ar tiem strādāt (valodas, rokraksti, leksika) vai arī izmantosim arhīva speciālistu pakalpojumus. LNA LVVA speciālisti veic ģenealoģiskus pētījumus, izmantojot tikai arhīvā glabātos dokumentus, t.i., Latvijas teritorijas civilstāvokļa aktu reģistrus (dzimušo, laulāto un mirušo reģistri) līdz 1914. gadam, bet citus dokumentus līdz 1944. gadam. Pētījums ne vienmēr ir iespējams, jo ne visi dokumenti ir saglabājušies.
Arhīva speciālistu pakalpojums ir maksas pakalpojums. Pirms pētījuma sākšanas arhīva speciālisti pārbauda, vai pētījums vispār ir iespējams (vai saglabājušies attiecīgā perioda konkrētie dokumenti, vai tajos atrodamas meklētās ziņas). Pēc pētījuma pabeigšanas avanss tiek ņemts vērā, sastādot galīgo izdevumu aprēķinu.
Negatīvas atbildes gadījumā (nekādas ziņas, izņemot sākotnējās, arhīva dokumentos tomēr netiek atrastas) avanss sedz ieguldītā darba un tehniskos izdevumus un netiek atmaksāts. Pētījuma kopējās izmaksas iepriekš nav iespējams noteikt, jo nav zināms, cik ierakstu, par cik personām un cik dokumentos tiks atrasts. Galvenās izmaksas veido atrasto ierakstu skaits un tam izmantoto lietu skaits. Iesniegumu lielā skaita un to sarežģītības dēļ uz pieprasījumu izpildi jāgaida gadu, dažkārt pat ilgāk.
Internetā, ievadot vārdus “ģenealoģija”, “ciltskoki”, “dzimtas vēsture” u.tml., atradīsit ieteikumus, kā veikt pētījumu.



Kategorijas