Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Alūksniešu skaitīšana

Astrīda Ievedniece
Vietējās ziņas

2019. gada 1. maijs 17:03

352

Iedzīvotāju skaits ir termins socioloģijā un bioloģijā, kas galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā. Iedzīvotāju skaita izmaiņām ir četri avoti - piedzimušie, nomirušie, aizbraukušie un atbraukušie. Pirmos divus rādītājus var fiksēt ar augstu precizitāti.

Alūksnes zonālā valsts arhīva fondos glabājas vairākas lietas, kas savā veidā raksturo dzīvi Alūksnes pilsētā 1944. gada rudenī un 1945. gadā. Karš turpinājās tālāk Kurzemē, bet Alūksnē jau rosība. Bija steidzīgi jānoskaidro, cik un kādi ir Alūksnē iedzīvotāji. Šādas “dvēseļu revīzijas”  ir notikušas jau no seniem laikiem, īpaši pēc epidēmijām un kariem. Alūksnē 1944. gada septembrī un oktobrī notika iedzīvotāju skaitīšana un vienlaikus arī reģistrācija. Visa procesa rezultāts  bija arī šie saraksti:

• nobružāta, melna kantora grāmata, kas drukāta pirms kara J. Rozes grāmatu spiestuvē - “Iedzīvotāju reģistrācija 1944. g.” Redzams, ka aizpildīta steidzīgā rokrakstā ar melnu tinti. Pilsētas iedzīvotāji reģistrēti pa ielām, ziņas ierakstītas, balstoties uz viņu teikto - dzimšanas dati, no kurienes pilsētā ieradies, nodarbošanās ierakstīta ne vienmēr. Nodzeltējušajās lapās lasāms, kā mainījušies tagadējo ielu nosaukumi - Cerību, Miljonu, Čakstes. Reģistrēja arī skolēnus, kuri mācījās ģimnāzijā un dzīvoja vai nu internātā vai īrēja istabas. Lasāmi dažādu labi zināmu cilvēku uzvārdi, kuri tolaik dzīvoja Alūksnē - māsas Lija un Māra Brīdakas, Ojārs Svārte, māsas  Rēzija un Lonija Lauces, Linda Meri. Saskaitot pa lapām, kopējais iedzīvotāju skaits bijis 2022;
• melna kantora grāmata - “Iedzīvotāju alfabēta grāmata 1944. g.”. Cik var saprast, šī grāmata veidota, iedzīvotājiem pašiem reģistrējoties izpildkomitejā. Kopējais skaits tobrīd sanācis 2473;
• zilganpelēka lietvedības lieta “Iedzīvotāju reģistrācijas grāmata 1944. gada 16. okt.”. Liekas, ka ir bijis labs nodoms sarakstu glīti pārrakstīt, bet līdz galam darbs nav paveikts;
• pelēka lietvedības lieta “Alūk­snes pilsētas iedzīvotāju uzskaite/saraksts 1945. g. uz 1. janv.”. Šīs lietas dzeltenās lapas aizpildītas ļoti rūpīgi, rokrakstā ar zīmuli. Cik var noprast, darbu veikuši skaitītāji pa iecirkņiem, norādot katra uzskaitītā cilvēka statusu, vecumu, nodarbošanos. Pilsētā tolaik bijis daudz nespējnieku, mājsaimnieču. Ļoti interesanti lasīt par pilsētnieku nodarbošanās veidiem: Tekla Gavare - skolotāja, Artūrs Melders - zvejnieks, Staņislavs Petrovskis - stacijas dežurants, Irma Lapseniete - fotogrāfe, Jānis Kalniņš - spēkstacijas direktors, Jūlijs Burkevičs - važonis NKVD, Zils ­Augusts - drēbnieks, Gartkevičs Jāzeps - ādminis, Čēms Kārlis - krāsotājs. Saraksts gan sanācis visai īss – 1697;
• pelēka lietvedības lieta “Pilsoņu vārdiskie saraksti, kuri sakarā ar LTK bija ieceļojuši Alūksnē. 1944. - 1945.”. Šī ir diezgan neparasta lieta. 1945. gada 5. janvārī krievu valodā sastādītajā dokumentā ir ailes, kurās bija jāuzrāda cilvēku skaits izbraucēja ģimenē, gan apgabals, uz kuru vēlas izbraukt. Vēl jānorāda, vai izved arī lopus - liellopus, sīklopus, cik sver bagāža, kad vēlamais izbraukšanas laiks. Biežākie apgabali, uz kuriem vēlējušies cilvēki izbraukt, bijuši Ļeņingrada, Kaļiņina, Pleskavas, Ļubaņas  apgabali. Bagāžas svars bija svarīgs, lai varētu savlaicīgi pasūtīt vilcienā vietu: 3 - 4 cilvēku ģimenes bagāžas svars bija no 600 - 1800 kilogramiem. Kā izbraukšanas laiks ir minētas iespējas izbraukt pirmajā partijā (martā?), aprīļa sākumā. Pavisam sarakstā iekļautas 139 personas;
• zilgana lietvedības lieta “Pilsoņu saraksts, kuri izbraukuši no PSRS un atgriezušies no vācu okupācijas.” Šajā lietā ir tikai četras lapas, bet ar tam laikam ļoti nozīmīgu saturu. Vienā no lapām 1945. gada 2. novembrī krievu valodā sastādītajā sarakstā  ir tikai viens cilvēks. Sarakstā minētā persona līdz 1941. gadam dzīvojusi Alūksnē. Ailē “No kurienes ieradusies” norādīta NKVD nometne nr. 281. 1945. gada 17. septembrī sastādītajā sarakstā ir 11 cilvēki, kuri Alūksnē ieradušies gan no bēgļu gaitām Kurzemē, gan Vācijas pilsētām Meklenburgas, Vitenbergas, Dahavas.
Iedzīvotāji 1944. gada rudenī bija saskaitīti un Alūksnes pilsētas izpildu komitejas 1944. gada 8. decembra sēdē nolēma: “Līdzšinējais izpildu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Zariņš  nodod un jaunais priekšsēdētājs Ernests Skulte pieņem Alūksnes pilsētas izpildu komitejas vadību, skaitot ar 1944. gada 8. decembri līdz ar apaļo izpildu komitejas zīmogu.” Un saņēma arī sarakstus, kurus izmantoja dažādiem mērķiem. 1945. gada 18. janvārī galīgo iedzīvotāju skaita - 2391(t.sk. vīrieši 330) - dokumentu pa iedzīvotāju kategorijām iesniedza Valkas apriņķa kara komisariātam. Pēc šī saraksta droši vien veidoja vēl mobilizējamo sarakstus iesaukumam Padomju armijā 1945. gada pavasarī.


Aktuāls jautājums Alūksnes pilsētas izpildkomitejas sēdēs bija darba spēka mobilizēšana, īpaši kokmateriālu sagatavošanā. Mobilizācijas darbu izpildes gaitu kontrolēja LPSR Darbaspēka uzskaites un sadales biroja inspektori. Alūksnes pilsētas izpildu komitejas 1945. gada 30. jūnija sēdes darba kārtības viens no jautājumiem bija: “Lēmums par darba spēka mobilizēšanu SUV (speciālu uzdevumu veikšanai?) 5 dien. Alūk­snes pilsētā”. Izskatot jautājumu konstatēts, ka sešas mobilizētās personas nav ieradušās darbā, bet divas atteikušās saņemt mobilizācijas lapas. Prokurors norādījis uz nepareizi noformētiem dokumentiem, tāpēc nevarot ierosināt krimināllietu. Izpildu komitejas 1945. gada 7. septembra sēdē, izskatot vienīgo dienas kārtības jautājumu “Darba spēka mobilizācija graudu izlādēšanai no Alūksnes elevatora”, nolēma: “… norīkot darbā uz desmit dienām darbiniekus no iestādēm un uzņēmumiem, kas zemāk norādīts: no kautuves - 2 cilvēkus, no agronom. Biroja - 1, no sakaru nod. - 1, no rūpkombināta - 10; no kuriem 6 personas uz 10 dienām, bet 4 mobilizējamie uz 3 mēnešiem.” 

Mobilizētā darbaspēka paveikto pierakstīja kā sociālistiskajā sacensībā starp pilsētām paveikto. No 1945. gada septembra sēdes protokola: “Apes pilsētas izpildu komiteja un iedzīvotāji iesūtījuši sociālistiskās sacensības saistības aktu, par godu Augstākās Padomes vēlēšanām ieslēgties brīvprātīgi sociālistiskā sacensībā meža izstrādāšanas plāna veikšanai, uzņemoties izstrādāt līdz 1946. gada 5. februārim 3000 m3 meža materiālu. Izpildu komiteja noklausījusies priekšsēdētāja Skultes ziņojumu par šo jautājumu, ka Alūksnes pilsētā divas izejamas dienas jau rīkotas meža izstrādāšanas talkas, pie kam vienā šādā talkas dienā piedalījušās 38, bet otrā talkas dienā 32 personas un izstrādāti meža materiāli 300 m3, bet, ņemot vērā lielo attālumu - 17 km - no Alūk­snes pilsētas līdz tuvākajam mežam - talku rīkošana transporta līdzekļu trūkuma dēļ ir ļoti apgrūtināta.”

Alūksnes pilsēta gatavojas svinēt 100 gadu jubileju, kopš ieguva pilsētas tiesības. Šie dokumenti lai sniedz nelielu ieskatu, kā alūksnieši dzīvoja un strādāja pilsētai vēsturiski sarežģītā laikā.

Vēsturniece Astrīda Ievedniece

Kategorijas

Kategorijas