Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Vai pavasara murķeļi?

Vietējās ziņas

2009. gada 29. oktobris 16:59

4236

Mārkalnes pagasta “Viļņāju” mājās pie saimnieces Birutas Gorskas malkas šķūņa Margrieta Upeniece atradusi sēnes, kas, viņasprāt, ir pavasara sēnes murķeļi.

„Alūksnes Ziņas” noskaidroja, ka tās tomēr būs rudens bisītes, kas ir diezgan līdzīgas pavasara bisītēm, kuras latvieši sauc arī par murķeļiem.

„Spriežot pēc fotogrāfijām, tās ir rudens bisītes (Gyromitra infula). Tās ir sēnes, uz kurām neattiecas tas, ko mēs zinām par pavasarī sastopamajām bisītēm. Rudens bisītes pēc novārīšanas atzītas par ēdamām sēnēm,” komentē Dr.biol. Edgars Vimba.

Kā lasāms literatūrā, rudens bisīte Latvijā izplatīta bieži, aug uz augsnes un trupošas koksnes (stumbriem, celmiem) mitros skuju koku un jauktos mežos, degumos, sastopama septembrī, oktobrī. Tā ir ēdama sēne, kuru, tulkojot no vācu valodas, sauc arī par bīskapa cepuri. Tā ir laba un garšīga ēdamā sēne, taču arī šo sēni pirms lietošanas ieteicams novārīt 10 – 15 minūtes un novārījuma ūdeni izliet.

Savukārt pavasarī Latvijas mežos pavasarī atrodamas divas bisīšu sugas: parastā bisīte (Gyromitra esculenta) un dižā bisīte (Gyromitra gigas). Parastā bisīte jeb murķelis aug sausos, smilšainos priežu mežos, sastopama jau aprīlī. Parastā bisīte ir indīga sēne, jo satur giromitrīnu, kas nesadalās, sēni novārot. Lai gan šīs pavasara sēnes daudzi cilvēki ēd, zinātnieki tomēr iesaka to nedarīt. Dižā bisīte ir stipri līdzīga parastajai, tikai lielāka. Dižā bisīte satopama aprīlī, maijā sūnainos skuju koku mežos, kā arī pie trūdošiem koku stumbriem vai uz tiem. Tā ir atzīta par garšīgu ēdamo sēni, taču arī diemžēl ir indīga. Indīgās vielas saturs dižajās bisītēs ir atkarīgs no vietas un laika apstākļiem. Mitrās vietās šīs sēnes ir indīgākas nekā sausās, smilšainās augsnēs. Arī nokrišņiem bagātos gados konstatēts vairāk saindēšanās gadījumu. Ieteicams no šo sēņu ēšanas atturēties.


Kategorijas

Kategorijas