Atsakās no modernizācijas

2009. gada 29. oktobris 07:59

1540

Nav vajadzības un nevēlas slēgt līgumu atbalsta saņemšanai
Trapenes pagasta zemnieku saimniecības "Kristiņi" īpašnieks Tālis Zariņš bija atlicis saimniecības modernizācijas projekta īstenošanu. Tagad viņš no tā atteicies pilnībā un lauzis līgumu. Savukārt citi pat nemēģina pieteikties atbalstam saimniecības modernizācijai.

Problēmas rada kreditēšana
"Ir skaidrs, ka ar tādu piena iepirkuma cenu nebūs iespējams atmaksāt kredītu, kas ir nepieciešams jaunas fermas celtniecībai. Tiesa, saimniecību nelikvidējam, tomēr vispirms ir jādomā, kā izdzīvot šajā situācijā. Tas šobrīd ir galvenais, nevis riskēt un ņemt kredītu, ko pēc tam nevarēšu atmaksāt," atzīst T.Zariņš.

Arī Jaunannas pagasta zemnieku saimniecības "Jaunsvari" īpašniece Ņina Belmane bija iecerējusi būvēt jaunu modernu fermu un saņēma atbalstu projektam. Tomēr arī viņai nācās atteikties no domas būvēt jaunu fermu, kas izmaksātu vairāk nekā miljonu latu, bet pēc tam no domas rekonstruēt vecu fermu, lai gan tas iznāktu gandrīz uz pusi lētāk. Viss apstājās, jo banka neizsniedza kredītu.

"Projektu ir atļauts īstenot trīs gadu laikā, tāpēc ceru, ka tomēr būs tāda iespēja. Lopu skaits ir tik liels, ka pašreizējā fermā tiem vairs nav vietas," norāda Ņ.Belmane.

Nevar neko droši prognozēt
Austrumvidzemes Lauku attīstības biroja vadītāja Viola Kaparšmite atzīst, ka lauksaimnieki neizrāda interesi par iespējām modernizēt saimniecību, lai gan ir apstiprināta atvieglota kārtība atbalsta saņemšanai.

"Bankas nedod kredītus. Piena iepirkuma cena ir tik zema, ka ar šo naudu var izvilkt dzīvību, nevis vēl kaut ko celt. Turklāt ir jārēķinās, ka celtniecība sadārdzinās, ja jāpilda projekta nosacījumi - slēgt līgumus tikai ar sertificētām būvfirmām, bet saimnieks pats nedrīkst neko darīt," atzīst V.Kaparšmite.

Viņa secina, ka atvieglojumi kārtībai, kādā piešķir atbalstu, attiecas galvenokārt uz "papīriem" - nebūs vairs jāslēdz līgums, bet uzreiz pēc lēmuma par atbalstu varēs sākt darboties. Taču vispirms ir vajadzīga nauda, jo paredzēto finansiālo atbalstu var saņemt tikai pēc projekta īstenošanas.

"Pirms pāris gadiem bankas bija gatavas izsniegt kredītus, bet tagad - ne. Varbūt tas ir labi, jo pašreizējos apstākļos nevar prognozēt, kā naudu varēs atdot. Nav zināms, kādi kredīta atmaksas procenti būs pēc gada. Tas nozīmē, ka ikmēneša kredīta maksājumi var pat dubultoties," secina V.Kaparšmite.

Nesaņems valsts tiešos maksājumus
Šādos gadījumos būtu vajadzīgas valsts vai Eiropas Savienības fondu garantijas kredīta ņēmējiem, ja bankas paaugstina kredīta procentus. Katrā projektā ir paredzēta naudas plūsma saskaņā ar noslēgto kredīta līgumu un noteikto procentu likmi. Ja banka to palielina, tad mainās naudas plūsma un mazinās iespējas atdot kredītu. Turklāt izmaiņas notiek arī lauksaimniecības produkcijas pārdošanas tirgū. Piemēram, pavasarī ir noslēgts līgums par graudu pārdošanu ar lielāku cenu, taču rudenī tā tiek samazināta.

"Nenoteiktība un neziņa ietekmē ļoti sāpīgi, pati esmu to izjutusi. Tāpēc šie jautājumi ir jārisina valsts līmenī. Turklāt jārēķinās, ka nākamajā gadā lauksaimnieki vairs nesaņems papildus valsts tiešos maksājumus. Viņi varēs rēķināties tikai ar vienotajiem platību maksājumiem un maksājumiem par mazāk labvēlīgu apvidu. Taču iespējams, ka daudzi to nezina un šos ieņēmumus var iekļaut projekta naudas plūsmā," spriež V.Kaparšmite.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atsakās no modernizācijas

Kategorijas