Uzņēmējs izmanto krīzes radītās iespējas

2009. gada 27. oktobris 14:33

1678

SIA “Verners un draugi” strādā desmito gadu. Šajā laikā uzņēmums ir audzis, pērn sasniedzot 1 200 000 latu apgrozījumu. Tiesa, par peļņu var runāt nosacīti. Tomēr krīzes laikā uzņēmums ir spējis saglabāt visus strādniekus un nepārtraukt ražošanu, pielāgojoties tirgus prasībām.

“Tagad, kad daudziem dižķibele radījusi finansiālas grūtības, varu situāciju izmantot savā labā. Tā kā uzņēmumam nav parādu un kredītsaistību, bet ir uzkrāti nopelnītie līdzekļi, varēju iegādāties darbgaldus un palīgierīces krietni lētāk, nekā normālos apstākļos. Tos pārdod grūtībās nonākuši uzņēmumi,” atzīst SIA “Verners un draugi” īpašnieks Verners Kalējs. Viņam nav jāatbrīvo strādnieki, lai gan kokizstrādājumu tirgus ir nestabils. “Nevaram gadu ražot vienu produkcijas veidu, jo pieprasījums mainās strauji. Tāpēc ir sagādāts nepieciešamais aprīkojums, lai mobili varētu pārslēgties no apaļkoksnes izstrādājumu ražošanas uz zāģmateriālu sagatavošanu,” stāsta V.Kalējs.

Pielāgojas tirgus prasībām
Tiesa, neizdevās paplašināt ražošanu, kā bija iecerēts. Uzņēmuma pamatprodukcijai – cilindrētajiem kokmateriāliem – ļoti strauji beidzās sezonas pieprasījums. “Mēs ražojam produkciju, kas nav pieprasīta visu gadu. Sākot no septembra, tai noiets ir samazinājies par 70 - 80 procentiem. Ražošanas jauda palika pāri, tāpēc pārorientējāmies uz zāģmateriālu ražošanu. Tiem savukārt pieprasījums ir palielinājies,” skaidro uzņēmējs. Taras un palešu sagataves nosūta uz Holandi, Franciju, Itāliju, Beļģiju, Vāciju un citām valstīm. “Visu laiku pielāgojamies tirgus prasībām. Strādnieki ir apmācīti, lai viņus varētu likt no vienas produkcijas ražošanas līnijas uz otru atkarībā no pieprasījuma. Negribu pazaudēt labus cilvēkus, kuri te strādā kopš uzņēmuma pirmsākumiem. Viņi ir disciplinēti, tāpēc nav kadru mainības, kā tas ir citur,” skaidro V.Kalējs. Uzņēmuma 30 līdz 40 strādnieku kolektīvs ir stabils un gandrīz nemainīgs. Algas viņiem ir salīdzinoši labas. “Gadās, ka darbiniekiem ir lielāka alga nekā man pašam. Nevaru atļauties sev maksāt tik daudz kā, piemēram, novada pašvaldības vadošajiem darbiniekiem. Lai mani darbinieki, fiziski strādājot, nopelnītu 600 – 700 latus, viņiem būtu jāstrādā dienu un nakti,” salīdzina V.Kalējs.

Godīgi maksā nodokļus
Uzņēmums godīgi maksā nodokļus valstij, par to liecina atzinības un Goda raksti. “Nodokļi ir jāmaksā, taču jāmaksā ir visiem. Kaut pa 3 latiem jāiekasē no katra, kurš kaut ko dara, tad nauda valsts budžetā būs. Alūksnē, protams, visi uzņēmēji ir kā uz delnas, tāpēc viņus kontrolē no visām pusēm. Bet Rīgā ir daudz uzņēmumu, kurus nevar pat atrast, turklāt ir izstrādātas dažādas shēmas, kā nemaksāt nodokļus,” secina V.Kalējs.

Viņš atzīst, ka var jau kalt lielus plānus un par kredīta naudu pirkt dārgas iekārtas, cerot, ka uzņēmums attīstīsies un pelnīs. Taču V.Kalēja pieredze liecina, ka parasti tā nenotiek. Tie, kuri ir paļāvušies uz ilūzijām, bet nespēj nodrošināt produkcijas noietu tirgū, nonāk pie kraha. Bankas atlaides nedod, bet kredīts gan ir jāatdod. Līdz ar to rodas maksātnespēja, un labie nodomi izkūp.
“Mūsu valstī ar godīgu darbu bagāts nevar kļūt. Nu jau 18 gadus esmu uzņēmējdarbībā. Man ir darbs un salīdzinoši laba alga. Veikalā nav jārēķina un jāskatās, ko varu atļauties pirkt, bet miljonus nopelnīt nevaru. Visi saprotam, ka valstī, kura pastāv 20 gadus, nevar būt tik daudz miljonāru,” uzskata V.Kalējs. Nav vairs ticības, ka valsts pati saviem spēkiem varētu izkļūt no krīzes. Uzņēmējam rodas iespaids, ka Latvija ar nodomu tiek dzīta parādos. “Tā ir aksioma – ja kādu grib sev pakļaut, tad tas ir jāiedzen parādos, kurus nespēj atdot,” atzīst uzņēmējs.

Vajag saimniecisku domāšanu
V.Kalējs ir Alūksnes novada domes deputāts, bet politikā ir jaunpienācējs. Taču šajos trīs mēnešos viņš ir sapratis dažas lietas. “Pie mums viss notiek tāpat kā Rīgā, kur strādā valdība un Saeima. Pārāk daudz laika tiek veltīts amatu un algu sadalei. Pasarg’ Dievs, lai tikai netiktu kaut kur kaut kas samazināts vai vienkāršots! Manuprāt, daudzi lēmumi tiek pieņemti sasteigti un nav pārdomāti. Vajadzētu vairāk uzklausīt opozīcijas viedokļus,” spriež V.Kalējs. Administratīvi teritoriālo reformu gribēja sākt jau 2002.gadā, taču visu laiku tika atlikta. “Tagad acīmredzot ir izdevīgi radīt jucekli, lai novērstu uzmanību no citām nopietnākām lietām. Turklāt ideja nav kaut ko optimizēt, kā mums skaidro pieredzējušie pašvaldību darbinieki,” domā deputāts. Viņš uzskata, ka cilvēks ar saimniecisku domāšanu var vadīt gan uzņēmumu, gan novadu. Tieši saimnieciskas problēmas šobrīd ir jārisina pašvaldībā. V.Kalējs ir pārliecināts, ka valdībai līdzekļus vajadzētu ieguldīt ražošanas attīstībā, nevis banku glābšanai.
Spēj risināt problēmas

“Man arī ir grūti. Uzņēmumam ļoti trūkst naudas, jo daudzas firmas ir parādā. Tās nav maksājušas kopš pavasara, bet mums tāpat ir jāizdzīvo. Nu jau mēnesi darbs notiek divās maiņās, lai uzņēmums varētu vairāk saražot. Iepriekš produkcijas apjoms bija samazinājies vairāk nekā uz pusi. Bet uzņēmumam ir jāmaksā par tehnikas nomu, elektrību, arī nodokļi... Bez tā nevar iztikt,” skaidro V.Kalējs. Viņš nevēlas cilvēkus atstāt bez darba, jo līdz ar to aiziešanu uzņēmums pamazām iznīktu. “Ir ļoti daudz jāstrādā, jo kaut kādu peļņu var iegūt, tikai palielinot produkcijas apjomu un apgrozījumu,” uzsver uzņēmējs. Tiesa, realizēt produkciju šobrīd nav problēmu. Taču ir jūtams kokmateriālu trūkums ražošanai. Diemžēl a/s “Latvijas valsts meži” nepalīdz vietējiem uzņēmējiem. Tie rīkotas izsoles divās kārtās, tāpēc koksnes cena pieaug tik liela, ka nav izdevīgi pirkt. SIA “Verners un draugi” galvenie piegādātāji ir kokmateriālu izstrādes uzņēmumi un mežniecības. Turklāt transports ir ļoti dārgs, tāpēc peļņa ir maza. “Problēmas ir visu laiku – ja nav viena, tad ir cita. Tāpēc nepārtraukti ir jāseko situācijai kokmateriālu tirgū, lai varētu sabalansēt izdevumus ar ieņēmumiem,” atzīst V.Kalējs.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Uzņēmējs izmanto krīzes radītās iespējas

Kategorijas