Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Esmu piederīgs Strautiņiem

Ilze Bogdanova

2009. gada 23. oktobris 11:56

1250

Novadu reformas rezultātā par Alsviķu pagasta pārvaldes vadītāju kļuvis Juris Griščenko no Strautiņiem. Līdz šim viņš bijis Alsviķu pagasta padomes deputāts, bet iztika pelnīta, strādājot privātajā uzņēmumā SIA „Ēras”. Tiesa

Tiesa, par „savējo” jaunais pagasta pārvaldes vadītājs kļuvis pirms 20 gadiem jeb kopš brīža, kad nejaušība atvedusi viņu uz Strautiņu pusi. „Esmu uzaudzis Rīgā, bet ar šo pusi mani saistījušas tikai vecvecāku mājas kaimiņu novadā Gulbenē. Pēc skolas biju nolēmis mācīties Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā. Lai varētu izturēt konkursu, izdomāju ņemt norīkojumu no Gulbenes puses. Tā kā viens no maniem draugiem to pašu bija nolēmis darīt Strautiņos, pēc norīkojumiem devāmies kopā. Ceļā mums automašīnai pārsprāga riepa, tā ka tīrās sagadīšanās pēc norīkojumu no padomju saimniecības „Strautiņi” paņēmām abi,” stāsta J.Griščenko. „Kad pabeidzu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju un Strautiņi pret mani saistības bija izpildījuši, maksājot stipendiju, es nolēmu atdarīt viņiem ar to pašu un izpildīt savu pienākumu, paliekot šeit strādāt un dzīvot. Vēlāk nodibinājām uzņēmumu SIA „Ēras”, kas sniedz transporta pakalpojumus. Sākām Alsviķos ar nelieliem ceļu remontdarbiem un pamazām paplašinājāmies. Šobrīd gan sakarā ar finansiālo situāciju notiek pretējais, tomēr ceru, ka šīs grūtības izdosies pārvarēt.”

- Vai ar 20 gadiem ir pieticis, lai justos kā īsts alūksnietis?
- Drīzāk jūtos piederīgs Strautiņiem, nevis Alūksnei un pat ne Alsviķiem. Vienu brīdi atpakaļ man pat likās, ka būtu labi, ja Strautiņi kļūtu par atsevišķu pašvaldību. Tas bija laikā, kad Alsviķiem kā pagasta centram tika dota iespēja attīstīties straujākos tempos. Tagad gan vairs tā nedomāju. It sevišķi pēc novadu reformas, kad jo lielāks pagasts, jo lielākas ir izdzīvošanas iespējas. Domas mainīja arī tas, ka Strautiņi laika gaitā spējuši attīstīties līdzvērtīgi Alsviķiem. Piemēram, varbūt Alsviķiem pirmajiem tika ūdens attīrīšanas iekārtas, bet arī mēs bez tām neesam palikuši. Atsevišķos gadījumos tas deķītis pat ir pavilkts vairāk tieši Strautiņu virzienā, jo šeit tomēr atrodas pagasta skola. Tas visu veiksmīgi salicis pa plauktiņiem, radot nepieciešamību pēc vienmērīgas attīstības visa pagasta teritorijā.

- Tagad esat kļuvis par Alsviķu pagasta pārvaldes vadītāju. Vai nemāca šaubas par to, ka varbūt nespēsiet tikt galā?
- Kopš brīža, kad oficiāli kļuvu par pagasta pārvaldes vadītāju, aizritējuši apmēram divi mēneši. Vēl nevienu brīdi neesmu nožēlojis savu izvēli. Tā kā pēdējos divus sasaukumus biju Alsviķu pagasta padomes deputāts, tad tas, kas notiek pagastā, man nav svešs – gadiem ilgi esmu sekojis līdzi visam šeit notiekošajam. Varbūt citādāk būtu, ja man būtu jāpārņem pagasts, kurš ir bez naudas un iztikas līdzekļiem.
Tad gan rūpīgi pārdomātu, vai spēšu tikt gala ar jaunajiem pienākumiem tādos apstākļos. Par laimi, Alsviķi nav tas gadījums, jo, pateicoties līdzšinējai vadībai, tas kļuvis par spēcīgu un stabilu pagastu.

Vairāk lasiet laikraksta "Alūksnes Ziņas" 23.oktobra numurā.

Kategorijas