Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Skursteņslauķis nes laimi

Mārīte Dzene
Vietējās ziņas

2009. gada 24. oktobris 07:27

2330

Ir ticējums - ja sastapsi skursteņslauķi, diena būs laimīga. Diemžēl tas izdodas reti, jo šī senā amata meistaru jeb sertificētu skursteņslauķu ir maz. Katrā apdzīvotā vietā ir mājas, kurām skursteņslauķis nav bijis tuvumā pat gadiem, tāpēc tajās var izcelties ugunsgrēks.

Alūksnes novadā – visvairāk darba
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļas vadītājs Igors Dovgans zina tikai vienu skursteņslauķi Alūksnē. Iespējams, ka ir vēl kāds, taču precīzas informācijas par to nav. Tāpēc nav jābrīnās, ka sertificēts skursteņslauķis Atis Klesmanis no Gulbenes ir paplašinājis darbības lauku Alūksnes un Apes novadā. Viņš dūmvadus tīra arī Balvu, Madonas, Cēsu, Valmieras un Limbažu novadā. “Alūksnes pusē šobrīd man ir visvairāk darba. Divos mēnešos esmu iztīrījis dūmvadus vairāk nekā 100 mājās Malienā, Mālupē, Apē, Alsviķos, Mārkalnē, Jaunannā, Annā, Zeltiņos un citviet. Uzskatu, ka dūmvadu tīrīšanā nevajadzētu pieļaut pašdarbību. Tagad daudzi zvana man, lai gan viņu mājās vai dzīvokļos dūmvadus jau tīrījis kāds amatieris, kurš gribējis nopelnīt ar haltūru,” stāsta A.Klesmanis.

Dūmvadu tīrīšanu atliek uz pēdējo brīdi
Nevajadzētu dūmvadu tīrīšanu atlikt uz pēdējo brīdi, kad jau sākta apkure. Tomēr tā rīkojas daudzi, tāpēc A.Klesmani gaida rindā, kurā darbs ir nodrošināts divām, trim nedēļām uz priekšu. Dūmvadus nepieciešams tīrīt vismaz reizi gadā pēc apkures sezonas pavasarī vai vasarā. Tiesa, laukos pavasarī ir daudz darba, tāpēc tīrīšanu atliek vai aizmirst. Sava nozīme, protams, ir arī naudas trūkumam.

“Šķiet, ka šajā pusē dzīvo visnabadzīgāk Vidzemē. Tomēr cilvēki ir vissmaidīgākie. Daudzi naudu atrod, lai iztīrītu dūmvadus. Lai gan ir arī tādi, kuri neko nedara, lai mājā būtu silti un droši,” spriež skursteņslauķis. Parasti uzskata, ka skursteņslauķi nestrādā ziemas mēnešos. Tomēr dūmvadus var tīrīt, ja tas nav izdarīts labākos laika apstākļos. “Gadās, ka skursteņslauķi sauc tikai tad, kad dūmvadi ir pilni sodrējiem un kurināt vairs nav iespējams. Tāda situācija bija Strautiņos. Cilvēki zvanīja, ka salstot. Ja tā būtu ziemā, ko tad darītu?” norāda A.Klesmanis.

Atbildību prasa no īpašniekiem
Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības Alūksnes nodaļa nav pārreģistrējusi savu darbību un to neturpina. Iespējams, ka tieši tāpēc ir radies lielāks tukšums profilaktiskajā darbā, vērtējot apkures ierīču gatavību apkures sezonai. Glābšanas dienesta Alūksnes daļas darbinieki veic dzīvojamā sektora apsekošanu, taču tā aptver tikai nelielu daļu. “Šī problēma ir aktuāla gan nepietiekamu naudas līdzekļu, gan iedzīvotāju vieglprātīgas attieksmes dēļ. Pērn un iepriekšējos gados 10 līdz 15 procenti ugunsgrēku notika netīrītu dūmvadu un bojātu apkures ierīču dēļ. Neviens dienests nevar apsekot visu dzīvojamo sektoru, taču cenšamies brīdināt par riskiem apkures sezonā,” atzīst I.Dovgans. Viņš uzskata, ka gana daudz ir tādu cilvēku, kas tikai atrunājas ar naudas trūkumu dižķibeles dēļ, bet tā nav iemesls dūmvadu netīrīšanai. Atbildība par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem ir jāuzņemas māju vai dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem. Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikta atbildība, un vainīgajiem ir arī uzlikts naudas sods par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu.

Kategorijas

Kategorijas