Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Turpina diskusijas par apvienošanos

Aivita Lizdika

2019. gada 27. jūnijs 08:48

228

Vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ar komandu turpina reģionos apspriest novadu reformu. Jūnija sākumā Smiltenē notika tikšanās par Apes, Raunas, Smiltenes novadu apvienošanu. Uz kopīgu sarunu bija ieradušies visu trīs novadu domes vadītāji un deputāti.

Prezentē novadu apvienošanās biļetenu
Dienas pirmajā daļā Vides un reģionālās attīstības ministrija bija sagatavojusi prezentāciju – biļetenu par katru novadu atsevišķi un par prognozējamo apvienoto Smiltenes novadu, kurā ietverti dati par Raunas, Smiltenes un Apes novadu apvienošanu. “Desmit gadu laikā Smiltenes novads ir sabalansēti attīstījies, piesaistītas investīcijas, radītas darba vietas. Būtiski ir panākts, ka lielākā daļa iedzīvotāju strādā pašu novadā. Ir vērtīgi iepazīties ar Smiltenes novada pieredzi,” uzrunājot klātesošos, teica ministrs J. Pūce.
Noskatoties prezentāciju, klātesošie par redzēto un dzirdēto izteica arī savas domas.  Daudzi deputāti atzina, ka reformas ir nepieciešamas, tomēr tās mēdz būt sāpīgas, jo pieredze ar iepriekšējām pašvaldību reformām bijusi neveiksmīga, kas rada bažas arī par jauno piedāvājumu. 
 Dodoties uz tikšanos Smiltenē, arī Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts bija sagatavojis nepieciešamos faktus, kas raksturo Apes novadu pašlaik, jo ministrs jau iepriekš norādījis, ka, apspriežot jauno Latvijas karti pa novadiem, jāņem vērā dažādi aspekti. Vēl jo vairāk – viņš salīdzināšanai bija sagatavojis arī datus par Apes un Alūksnes novadu. Izpēti bija veikusi arī ministrija.  “Tas bija ministrijas redzējums, kas balstīts uz ļoti sīkiem aprēķiniem, piemēram, viena skolēna izmaksas pašlaik katrā novadā un tad, kad novadi apvienosies vienā,” stāsta Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts. “Piemēram, biju pārsteigts par darbaspēka migrācijas datiem, kas bija ministrijas rīcībā. Man, kā domes priekšsēdētājam, šādi dati nebija pieejami. Tie liecināja, ka gandrīz desmit procenti Apes novada iedzīvotāju strādā Smiltenes novadā un tikai nepilni četri – Alūksnes novadā. Tas gan izskaidrojams arī ar to, ka vairāki Apes novadā darbojošies uzņēmumi reģistrēti Smiltenes novadā”.

Svarīgi sakārtot ceļu no Verasskolas līdz Dārzciemam
Dienas otrajā daļā kopā sanāca vien visu trīs novadu domju deputāti apspriest apvienošanās jautājumu bez ministrijas pārstāvjiem. “Raunas novada pārstāvji dienas sākumā pauda kategorisku pretošanos pievienoties Smiltenes novadam, tomēr pēc ministrijas sagatavotās prezentācijas un deputātu sarunām, manuprāt, raunēnieši uz mājām devās pārdomu pilni. Viens no argumentiem, kas šajā procesā šķiet simpātisks, ir novadu apvienošanās nauda, ko saņemsim un ko drīkstēs izlietot konkrēti ceļu sakārtošanai. Raunēniešiem ļoti svarīgs ir ceļš no Rīgas – Veclaicenes šosejas līdz Drustiem, tādēļ šī būtu iespēja to beidzot savest kārtībā. Savukārt Apes novadā svarīgi būtu sakārtot ceļu no Verasskolas līdz Dārzciemam,” norādīja J. Liberts uzsverot, ka tas ir tikai viens no apvienošanās pozitīvajiem kritērijiem.

Ministrija sniedz atbildi
J. Liberts laikrakstam arī uzsvēra, ka pretēji tam, kā izskanējis publiskajā telpā, Apes novada dome nav pieņēmusi lēmumu pievienoties Smiltenes novadam, tādēļ liekas ir runas par to, ka tas darīts iedzīvotājiem nezinot.
Savukārt Vides un reģionālās attīstības ministrija 13. jūnijā sniegusi atbildi uz 222 apeniešu parakstīto vēstuli, kas 3. jūnijā tika iesniegta ministrijā ar lūgumu Apes novadu pievienot Alūksnes novadam. Vēstulē norādīts, ka par pašvaldības robežu grozīšanu ir jāapspriež attiecīgajā pašvaldībā, rīkojot publiskās apspriešanas procedūru. Pēc publiskās apspriešanas  pašvaldības dome var lemt par par ierosinājumu grozīt pašvaldības robežu. Tāpat vēstulē norādīts, ka administratīvo robežu būs iespējams precizēt arī pēc pašvaldības apvienošanās, lai gan šis process būs laikietilpīgs, jo saistīts ne tikai ar robežu grozīšanu, bet arī ar pašvaldību mantas, īpašumu, tiesību un saistību pārdali.


Kategorijas