Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Toreiz un tagad Alūksnē: Vasaras tirdzniecības paviljoni

Sandra Apine
Vietējās ziņas

2019. gada 1. jūlijs 09:35

927

Kādā no iepriekšējām rubrikām stāstījām par vasaras paviljoniem “Marija” un “Vējiņš”. Papildinām šo tēmu arī par citām tirdzniecības vietām, kurās varēja gūt veldzi karstajās vasaras dienās pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados.

Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova stāsta, ka 1987. un 1988. gadā  laikrakstā “Oktobra Karogs” uzskaitīts, ka “ar nosaukumiem pilsētā ir kooperatīvais universālveikals “Alūksne”, paviljoni “Marija”, “Zvaniņš” un “Vējiņš”, veikals “Templītis” un ēdnīca “Sašliki” (..) Gatavojoties vasaras tirdzniecības sezonai, rajona patērētāju biedrība nopietnāk nekā citus gadus strādājusi materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanā. Kapitāli ir izremontēta ēdnīca Alūksnē un paviljons “Sašliki”, ir izbūvēts vasaras tirdzniecības paviljons O. Vācieša ielā un tādu pašu būvē Apes ielā. Organizētais konkurss “Par labāk sagatavoto tirdzniecības punktu pavasara un vasaras tirdzniecībai 1987. gadā” mudinājis un rosinājis visus kolektīvus strādāt apzinīgāk, nopietnāk atsaukties pircēju pieprasījumam, celt darba un apkalpošanas kultūru”.

Savukārt par to, kā tirdzniecības vietas atbilst pircēju prasībām, var lasīt 1979. gada 14. jūnija “Oktobra Karogā”. “Siltajās vasaras dienās arvien vairāk gribas slāpes dzesēt ar atspirdzinošu dzērienu. Vai vienmēr mūsu pilsētas tirdzniecības punktos varam atrast vēlamo veldzi? Piemēram, 19. maijā skolēnu Dziesmu un deju svētku dienā vēlā pēcpusdienā, lai atrastu limonādi vai sulas dzēriena glāzi, vajadzēja pārstaigāt vairākus tirdzniecības punktus, bet rinda  pie saldējuma tirgotājas stiepās nepārredzamā garumā. Līdzīgas ainas varēja novērot arī jūnija sākumā. Pašapkalpošanās veikalā Vorošilova ielā 27 limonāde un alus bija jau izbeigušies 2. jūnijā, bet vēl 5. jūnijā to velti gaidīja pircēji un arī pārdevēji.

Tajā pašā dienā tukši dzērienu baloni “sveicināja” garāmgājējus no kioska Omskas ielā, pievakarē saldējums nebija dabūjams nekur. Protams, visos tirdzniecības punktos šāda aina nebija vērojama. Gastronoma darbinieces todien piedāvāja alu un limonādi, ābolu - aroniju, persiku, tomātu sulas. Kioskā “Lilija” sānus spīdināja alus un limonādes pudeles, bija iespējams nopirkt bērzu sulu, bet turpat blakus tirgojās ar kvasu.”

Kategorijas

Kategorijas