Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pārgājuši citā – kvalitatīvākā līmenī

Ilze Bogdanova

2009. gada 22. oktobris 07:29

570

„Akreditācijas komisiju gaidījām ar drebošām sirdīm. Lai gan bijām izdarījušas visu iespējamo, nebijām pārliecinātas, vai būs labi,” akreditāciju atceras Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska. Kaut gan muzejs, kurš oficiāli tika dibināts 2008.gada 22.februārī, pirmreizējās akreditācijas iziešanai varējis mierīgi gatavoties piecus gadus, dibinātāji nolēmuši šo laika posmu būtiski saīsināt. Par iemeslu tam kalpojusi teritoriālā reforma, kuras dēļ pieņemts lēmums, ka jaunajā novadā jāieiet jau kā valsts akreditētam muzejam.

Palīdz saņemtais atbalsts
Abas muzeja darbinieces – vadītāja S.Jankovska un krājuma glabātāja Nora Sudare – apmeklējušas Muzeju valsts pārvaldes rīkotos tālākizglītības kursus „Muzeju darba ABC”. Savukārt muzeja ēkā turpinājušies 2007.gadā uzsāktie remontdarbi, kas beidzās tikai šāgada februārī un kuru dēļ krājuma izvietošana un sakārtošana bijusi jāsāk pilnīgi no jauna. „Muzejā pavadījām garus vakarus, sestdienas un svētdienas, lai paspētu visu, kas bija iecerēts,” atceras S.Jankovska. Lielu atbalstu šajā laikā sniegušas viņu ģimenes, kas piecietušas viņu prombūtni; bijusī pagasta padomes priekšsēdētāja Daiga Rēdele, kā arī Zinaida Volcīte, ar kuru „finansiālo apstākļu dēļ vairs kopā nestrādājām, bet viņas zelta rokas un asais prāts bija neaptverama palīdzība muzeja priekšmetu iepakojumu izgatavošanas un novietošanas laikā”.

Gandrīz ceturtdaļgadsimtu ilga vēsture

Tiesa, ceļš pretī akreditēta muzeja statusam aizsācies krietni pirms pagājušā gadā, jo, kā atklāj S.Jankovska, stāstam ir gandrīz ceturtdaļgadsimtu sena vēsture. Tā sākums meklējams 1986.gadā, kad toreizējā Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Vija Timošenko rīkojusi ekspedīciju uz Jaunlaicenes ciemu. Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, tās laikā izdevies savākt iespaidīgu priekšmetu kolekciju, ko turpmākos divus gadus varēja apskatīt Jaunlaicenes pagasta „Ārēs” jeb kādreizējā kroga ēkā, bet šobrīd tie atrodas Alūksnes muzeja krājumā. Lai gan šis notikums licis atskārst veco lietu vērtību, turpinājums sekojis tikai pēc nepilniem desmit gadiem.

Tas noticis 1998.gadā, kad, attīstoties sadarbībai ar Igauniju tūrisma jomā, nolemts iekārtot Jaunlaicenes vēstures istabu infocentra telpās, bet drīz pēc tam – bijušo muižkungu mājā, kur muzejs iekārtots šobrīd. Uzsākot aktīvu seno sadzīves priekšmetu vākšanu, vēstures istaba vērsusies plašumā, pēc dažiem gadiem aizņemot jau četras telpas. Pēc dalības Latvijas Piļu un muižu asociācijas rīkotajā akcijā uzsākts vērienīgs pētnieciskais darbs par Jaunlaicenes baronu fon Volfu pēctečiem, kas pārtapis pamatekspozīcijā. Līdztekus piesaistīti līdzekļi ēkas remontam, līdz 2008.gada februārī vēstures istaba pārtapusi par Jaunlaicenes muižas muzeju.

Pie padarītā netaisās apstāties

Ņemot vērā uz ieguldīto darbu un ilgo ceļu, kas noiets līdz šim brīdim, S.Jankovska uzsver – muzejs ir tikai ceļa sākumā. „Mums ir daudz ko stāstīt par savu dzimto pusi gan savējiem, gan iebraucējiem, tomēr lielākā daļa darba vēl ir priekšā,” viņa saka. Jautāta par akreditētā muzeja statusa iegūšanas nozīmi, S.Jankovska atklāj, ka tā lielākā vērtība slēpjas garantijā, ka padarītais darbs nekur nepazudīs: pat muzeja likvidācijas gadījumā tas varēs kļūt par daļu no Nacionālā krājuma, kas būs pieejams ikvienam interesentam Latvijā.

Tāpat izietā akreditācija sniedz iespēju startēt Valsts kultūrkapitāla fonda rīkotajos projektu konkursos, lai piesaistītu līdzekļus muzeja tālākajai attīstībai. Ar to muzeja darbiniecēm saistīti lieli plāni. Bez ēkas remonta pabeigšanas, visu telpu apgūšanas un invalīdu uzbrauktuves izbūvēšanas viņas ieplānojušas izveidot otru pamatekspozīciju par Opekalna baznīcu un draudzi, kā arī apkopot muzejā esošos materiālus par vairākām latviešu dzimtām, lai izveidotu to dzimtas kokus. „Domājam, ka tagad muzeja darbs ir pārgājis citā – kvalitatīvākā - līmenī,” savās pārdomās dalās muzeja vadītāja. „Diemžēl valstī valda krīze, tāpēc nevarēsim izmantot dažus līdzekļu piesaistes fondus, kuri bija pieejami tikai akreditētajiem muzejiem. Tomēr esam optimistes un domājam, ka krīze jau nevilksies mūžīgi un muzejs varēs piepildīt savus sapņus.”

Kategorijas