Laikapstākļi būtiski ietekmē lauksaimniecības nozari; rūpīgi jāvērtēt biznesa riski

2019. gada 19. jūlijs 07:03

233

Mainīgo laikapstākļu ietekmē graudu kopraža aizvadītajā gadā Latvijā bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā, bet dārzeņu raža bija par 11,5% mazāka nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kā norāda eksperti, dabas stihijas būtiski ietekmē gan uzņēmēju ikdienu, gan tautsaimniecību kopumā.

“Šobrīd Latvijas lauksaimniekus satrauc dažādas dabas stihijas un citas likstas, kas var sagādāt papildu izmaksas un zaudējumus biznesam. Tostarp nesen piedzīvotie postošie virpuļviesuļi, vētras, krusa, plūdi, sausums un meža dzīvnieku radītie postījumi,” uzsver preču un izejvielu finansēšanas uzņēmuma “ERST Finance” izpilddirektors Arnis Blūmfelds. “Mainīgo laikapstākļu dēļ uzņēmējiem laukos būtu svarīgi arvien rūpīgāk izvērtēt dažādus biznesa riskus un spēt pielāgoties jaunām situācijām. Pašlaik vērojam, ka klienti šajā nozarē pastiprināti interesējas par papildu apgrozāmo līdzekļu piesaisti gan sezonālo darbu veikšanai, gan ieguldījumiem attīstībā un modernizācijā.”

“Savā lauku saimniecībā audzējam ziemas kviešus un rapsi, un pērn zaudējumi bija ļoti lieli. Tā kā 2017. gada nogalē pēc ražas novākšanas sākās liels mitrums, no ziemāju sējumiem uzdīga vien aptuveni 20%. Tam 2018. gada vasarā sekoja ilgs sausuma periods, un šādu laikapstākļu sakritības rezultātā novācām tikai piektdaļu no sākotnēji plānotās ražas. Šogad laikapstākļi lauksaimniecībai ir bijuši salīdzinoši labvēlīgi, kamēr sējumus neskar krusa vai citas stihijas,” atzīmē zemnieku saimniecības “Lilijas” agronoms Aivars Bierands. “Pēc aizvadīto gadu pieredzes vērtējam arī sējumu apdrošināšanas iespējas, taču pagaidām tās vēl neizmantojam, jo nosacījumi bieži vien ir zemniekiem neizdevīgi. Tomēr secinām, ka pēdējos gados apdrošinātāju konkurence šajā segmentā kļūst lielāka un arī noteikumi lauksaimniekiem pieņemamāki.”

Fakti par Latvijas lauksaimniecību 2018. gadā*

2018. gadā graudu kopraža Latvijā bija 2,1 miljoni tonnu, kas ir par 635,2 tūkstošiem tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā gadu iepriekš;
Pērn izaudzēja 139,1 tūkstoti tonnu dārzeņu, ieskaitot siltumnīcās audzētos, un tas ir par 18 tūkstošiem tonnu jeb 11,5 % mazāk nekā

2017. gadā;

Lauku saimniecību skaits 2018. gada beigās bija 78,1 tūkstotis (2010. gadā - 96,4 tūkstoši)
Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā strādājošo iedzīvotāju īpatsvars no kopējā nodarbināto skaita: 7% (2010. gadā – 8,6 %)
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa: 1004 eiro (2010. gadā – 633 eiro)

Lauksaimniecības galaprodukcijas struktūra (bāzes cenās, %):

Augkopības produkcija 56%
Lopkopības produkcija 44%
Augkopības produkcijas struktūra (bāzes cenās, %)::
Graudi 29,8 %
Rapšu sēklas 6,6 %
Kartupeļi 5,6 %
Lopbarības kultūras 4,9 %
Dārzeņi 4 %
Augļi un ogas 1,5 %
Citi produkti 3,6 %

*Avots: Centrālā statistikas pārvaldes statistisko datu krājums “Latvijas lauksaimniecība, 2019”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Laikapstākļi būtiski ietekmē lauksaimniecības nozari; rūpīgi jāvērtēt biznesa riski

Kategorijas