Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nes miera valdnieka vārdu

Ilze Bogdanova

2009. gada 17. oktobris 09:26

711

„Krustmātes nedarbs,” smejoties saka SIA „Rūpe” valdes loceklis Valfrīds Vilks, jautāts, kā ticis pie sava vārda. Viņa uzstājusi, ka krustdēlam jāliek tāds vārds, kāda nav nevienam.

Tā arī noticis, lai gan, kā atzīst V.Vilks, varbūt vārds nav bieži sastopams, tomēr tam ir sena vēsture. Viņš zina stāstīt, ka pirmo reizi tas fiksēts 1681.gadā un esot cēlies no vācu puses. Tulkojumā vārds nozīmē „miera valdnieks”, šis apzīmējums pilnībā attiecoties uz viņa paša raksturu. „Esmu ļoti mierīgs. Reti kad uzsprāgstu. Vēl man piemīt tāda interesanta īpašība, ka es neprotu lamāties. Kādreiz varbūt pasaku kādu skarbu vārdu, bet tā, ka censtos kādu morāli sagraut vai nolikt gar zemi, nekad nav bijis,” sevi raksturo gaviļnieks.
Minētās īpašības šī vārda īpašniekiem piedēvējis arī Gunars Treimanis, kurš grāmatā „Vārdu noslēpumi” sniedzis šādu Valfrīda raksturojumu: pragmatiķis; korekts, mierīgs un nosvērts; jaušama kautrīga varavīksne; mīl romantiku, vieglas dēkas, kas beidzas kā amerikāņu vesternā; var būt arī sīkumains līdz fantastiskiem apmēriem. Jautāts, cik lielā mērā šis raksturojums atbilst viņam pašam, V.Vilks norāda, ka tas vairāk attiecināms uz viņu jaunībā. Šobrīd no minētajām īpašībām dažas izzudušas, bet to vietā attīstījušās jaunas. Viena no tādām ir spēja pārliecināt, kas sevišķi nozīmīga ir viņa pašreizējā darbā, kurā viņš atrodoties 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā. „Jau trešo gadu par atvaļinājumu nedomāju, jo man viņš vienkārši nav paredzēts,” smejas V.Vilks.Šā iemesla dēļ lielā vērtē viņam ir tie brīži, kas tiek veltīti nozīmīgākajam vaļaspriekam – makšķerēšanai. „Tas ir vaļasprieks, ko man nekas cits nevar aizstāt,” viņš saka. „Ar makšķeri rokās varu sēdēt ne tikai stundām, bet pat dienām.” Ne reizi vien tā arī esot noticis. Kā piemērs tiek minēts brauciens ar ģimeni uz Viļakas pusi, kur rīkots brīvdabas pikniks karpu dīķa tuvumā. No 24 stundām, ko viņi tur pavadījuši, 20 stundas V.Vilks nosēdējis ar makšķeri rokās dīķa malā. Ar šo vaļasprieku saistīta arī labākā dāvana, ko viņš vislabprātāk saņemtu. „Vārdadienās man pastāvīgi zvana telefons, tiek saņemti ziedi un bučas no dāmām, tomēr, ja kāds kaut ko vēlas dāvināt, tad jau sen esmu pateicis: neko citu man nedāviniet, kā vienīgi dāvanu karti veikalā „Pie Zvejnieka”,” viņš smejas. „Iepirkšanās un staigāšana pa veikaliem nav priekš manis, jo nespēju to paciest, tomēr šis ir veikals, kurā varu stundām pazust un negribēsies iet prom.”

Kategorijas