Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Personīgā budžeta izveides meli

.

2019. gada 18. augusts 00:00

43

Ik pa laikam katram no mums uznāk “sava personīgā budžeta” sakārtošanas vēlme. Visbiežāk tas notiek pēc neplānotiem lielākiem tēriņiem vai jautri pavadītām brīvdienām, kad panikā tiek novērtēts strauji sadilušais bankas konta atlikums un tiek domāts par patēriņa kredīta iespējām.


Te būs pieci bieži meli, ko cilvēki veic, plānojot personīgo budžetu. Ja vien jūs nebūsiet godīgi attiecībā pret to, kā jūs patiešām nopelnat un tērējat savu naudu, jums ir garantēta personīgā budžeta realizēšanas neveiksme.


1. “Viss ir kārtībā, es varu tikai [krasi samazināt] naudas summu, ko tērēju izklaidēm.“

Ja jums ir nosliece uz to, ka no jūsu bankas konta pazūd liela daļa naudas dēļ kafejnīcu, bāru un dažādu interesantu restorānu apmeklējumiem, tad jums par to ir jābūt godīgiem.


Tāpat kā diētas gadījumā, ja vienā dienā cilvēks izdara kaut kādas krasas pārmaiņas, viņš noteikti kļūs neapmierināts un pametīs visus pūliņus jau pirms būs pagājis pirmais mēnesis.


Šajā situācijā daudz veselīgāk ir paskatīties uz faktisko iztērēto summu (dažādas personīgā budžeta programmas Jums pateiks to līdz pēdējam centam), pieņemt lēmumu samazināt to par nelielu, bet nozīmīgu daļu (teiksim, 20%) un sākt šo naudas summu automātiski pārskaitīt savos ietaupījumos katru mēnesi uzreiz pēc tam, kad tā ir saņemta.


Kad jūsu smadzenes pielāgojas šim mazākam tēriņu limitam, jūs varat lēnām sākt atlicināt šo budžeta daļu vēl vairāk un atrast arvien labākus veidus, kā izbaudīt savu brīvo laiku, netērējot tam pārāk daudz naudas līdzekļu.


2. “Es netaisos tērēt vairs naudu [x kategorijai], man tas nav vajadzīgs.”

Mēs vienmēr tā sakam, bet visbiežāk tomēr to neizdaram. Piemēram, var nolemt, ka vajadzētu samazināt apģērbu budžetu. Bet mēs vienmēr, neatkarīgi no budžeta kategorijas, atradīsim veidu, kā tomēr to iztērēt, paziņojot, ka mums “absolūti kaut kas tāds ir nepieciešams”.


Tāpēc šeit ir daudz labāk pateikt sev: “Es varu iztērēt šo konkrēto summu mēnesī par dažādām sadzīves lietām un skaitīt tajā visas kategorijas,” nekā kaut ko liegt sev pilnībā. Teiksim, simts eiro mēnesī, kas var tikt iztērēti uz “lietām, no kurām mēs cenšamies izvairīties”.


3. “Šis ir budžets, ko es izmantošu šim gadam!”

Vēlams budžetu pārskatīt, teiksim, reizi ceturksnī, ja iespējams, pat ja jūs joprojām pelnat to pašu naudas summu (patiesībā jāatzīmē, ka ir svarīgāk to darīt, kad jūsu ienākumi ir saglabājušies, jo nekavējoties palielināt budžetu algas palielinājuma dēļ nav labākā ideja). Vismaz reizi trijos mēnešos ir labi ielūkoties jūsu tēriņos – ir daudz programmu, kas palīdzēs ar šo tikt galā.


Kad esat pieradis dzīvot noteiktā robežās, jums jācenšas ietaupīt vairāk. Budžeta ideja ir apmācīt prātu dzīvot krietni zem jūsu tēriņiem, un, ja jūs saņemat 1000 eiro neto algu mēnesī, ietaupīt 250 eiro no tās, lai gan sākumā tas nav īpaši viegli, nav nemaz tik nereāls mērķis.


4. “Esmu sagatavojis savu budžetu, esmu gatavs sākt!”

Ar ļoti retiem izņēmumiem pirmais budžets, ko jūs sev jebkad esat izveidojis, būs briesmīgs. Tas nebūs ļoti precīzs jūsu izdevumu atspoguļojums, pat ja jums ir dati, no kā veidot aprēķinus.


Jums būs jānodzīvo budžetā vismaz dažus mēnešus, lai patiešām redzētu, kur jūs pastāvīgi tērējat un no kuras sadaļas jūs varat paņemt līdzekļus, lai mazliet iedotu citai. Iespējams, ka jums vajadzēs vēl dažus projektus, lai tiktu līdz tam budžetam, ar kuru varat sadzīvot.


Nespēja veiksmīgi pieturēties pie pirmā nav nekas traģisks. Tas tikai nozīmē to, ka esat cilvēks, un ir vienkārši jāmēģina vēlreiz.


5. “Es neesmu no tiem, kas spēj turēties pie budžeta.”

Šie, iespējams, ir lielākie meli, ko pieļauj cilvēki. Sev iestāstot, ka esat “viens no tiem cilvēkiem, kam viss ir slikti ar naudas plānošanu” un aizmirstot par to, ir lielisks veids kā garantēt to, ka vienmēr būsiet finansiālais analfabēts. Ir tik viegli vienkārši atmest ar roku un padoties.


Tas protams ir pirmais apņēmīgais solis garā procesā, bet rūpīgi aplūkojot savus tērēšanas ieradumus un nolemt, ka ir dažas lietas, ko varētu samazināt vai izslēgt, un sapratne par to, cik lieli ietaupījumi varētu veidoties no tāda lēmuma, ir milzīga uzvara un papildus motivācija.


Tas viss šķiet biedējoši tikai tad, ja par to domā virspusēji un pavirši, piemēram, “šis ir gads, kad es iemācīšos būt veiksmīgākam naudas lietās”, bet, kad sāc ar vienkāršām pirmām darbībām, piemēram, “instalēšu telefonā programmu, lai analizētu savus bankas kontus”, tas ir solis pareizā virzienā.


Katrs var izveidot budžetu un turēties pie tā, tikai jāsāk to darīt gudri.

Kategorijas