Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Redzesloku paplašina pieredzes apmaiņas braucienos

Ilze Bogdanova

2009. gada 12. oktobris 15:36

552

Dodoties pieredzes apmaiņas braucienos, to praktiskais ieguvums nav redzams uzreiz. Tas parādās ilgākā laika posmā – tad, kad jaunieši pēc citu valstu kultūras iepazīšanas un diskusijām ar dažādu nacionalitāšu vienaudžiem, maina savu attieksmi, domāšanu un vienlaikus arī skatījumu uz to, kas norisinās pašu dzimtajā pilsētā.

Tā pieredzes apmaiņas braucienu būtību raksturo Alūksnes Bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciāliste Ilze Zvejniece. „No katra ceļojuma cilvēks atgriežas citādāks: viņš kļūst tolerantāks pret atšķirīgo un atvērtāks pret pasauli kopumā. Atgriežoties mājās, tas caur viņu nonāk ģimenē, draugu lokā un līdz ar to arī vietējā sabiedrībā – tās tad arī ir tās lielākās vērtības, ko mēs pārvedam mājās,” viņa saka.

Pēdējo divu mēnešu laikā
I.Zvejniece kopā ar vairākiem citiem jauniešiem bijusi trīs pieredzes apmaiņas braucienos, ko atbalstījusi Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra: „Communication for tolerance” Polijā, „United symbols of Europe” Rumānijā un „Exploring dialogue” Igaunijā.

Par toleranci – caur dziesmām un fotogrāfijām
Polijā uzmanības centrā atradusies tolerance, par kuru diskutēt bija aicināti jaunieši no Itālijas, Īrijas, Latvijas, Polijas un Slovākijas. Parādīt savus priekšstatus par toleranci un to, kā tā izpaužas pašmāju vidē, jaunieši tika mudināti ne vien caur sarunām, bet arī ar dažādiem uzdevumiem. Piemēram, katrai grupai bijis jāuzņem fotogrāfija un jāizveido stāsts, kā un kāpēc šī fotogrāfija simbolizē toleranci.

Interesantākais uzdevums saistījies ar dziesmu tekstu radīšanu, kad uz pazīstamu melodiju bāzes vajadzējis paust savu nostāju par tolerances tēmu. Dziesmu ierakstīšana notikusi īstā ierakstu studijā. Pēc tam sekojusi filmēšana, kad, grupiņās sadalījušies jaunieši, demonstrēja savu veikumu ar atbilstošiem tērpiem un kustībām. „Process pats par sevi bija ļoti interesants, turklāt tur bija daudz kā tāda, ko mēs nekad iepriekš nebijām darījuši – nu, kaut vai tas, kā tiek ierakstītas dziesmas,” saka I.Zvejniece.
Nacionālajos vakaros katras valsts pārstāvji iepazīstināja ar sevis pārstāvēto zemi, tās kultūru un tradīcijām. Prātā iespiedies arī komandu veidošanas darbs, kad visu projekta laiku jauniešiem bijis jāpilda katram savs uzdevums: kādam tā bija fotoreportāžas veidošana par projektā piedzīvoto, citam avīzes gatavošana, vēl kāds rūpējās par laika apstākļu vērošanu, brīvā laika aktivitātēm, projekta dalībnieku uzlādēšanu visas dienas garumā vai vienkārši labu atmosfēru.

Iepazīstina ar Latvijas simboliem
Rumānijā notikušais pieredzes apmaiņas brauciens veltīts dažādu valstu simboliem. Tajā bez Latvijas un Rumānijas iesaistījušies pārstāvji no Polijas un Turcijas. Katras zemes jauniešiem mājās bijis jāsagatavo mājas darbs par savas valsts simboliem un ar tiem saistītajiem stereotipiem. „Bieži vien tas, ko mēs uzskatām par kādas valsts simbolu, patiesībā nemaz nav tās simbols, bet gan mūsu stereotipi par tiem,” šī uzdevuma jēgu definē I.Zvejniece. Lai noskaidrotu, kas ir simboli un kas – tikai stereotipi, jaunieši visu nedēļu strādājuši jauktajās grupās, kur katrā bijis vismaz viens pārstāvis no citas valsts. Ar šādu pieeju viņa saskārusies pirmo reizi. Parasti jauktās grupas tiek veidotas uz vienu dienu vai konkrēta uzdevuma vajadzībām, taču šoreiz tas bijis uz visu projekta laiku. Kaut gan sākumā ar to bijis grūti aprast, pamazām jaunieši atskārtuši, ka šāda taktika ļauj pilnīgāk iepazīt citu valstu kultūru un nacionālās īpatnības. „Parasti mēs no citām kultūrām varam iepazīt tikai aisberga virsotni to, kas saistīts ar tradicionālajām dziesmām, dejām un ēdieniem. Šoreiz mēs ieguvām daudz vairāk, jo nu mums bija iespēja ieskatīties šajās nacionalitātēs un to īpatnībās daudz dziļāk,” apgalvo I.Zvejniece.

Projekta izskaņā jauniešu prezentējuši sevis pārstāvētās valsts simbolus un stereotipus jeb nedēļas laikā paveikto. Viņa atklāj, ka Latvija bijusi vienīgā, par kuras simboliem citu valstu jaunieši neko nav spējuši atrast. Rezultātā par šī brauciena lielāko vērtību kļuvusi iespēja praktiskā veidā iepazīstināt pārējos ar Latvijas simboliem. Prezentācija veidota kā stāsts par Lāčplēsi, vienlaikus izmantojot tautasdziesmas un dejas.

Nonāk mentalitāšu kokteilī
Pavisam citāds izvērties brauciens uz mācībām jaunatnes lietu speciālistiem Igaunijā, kurā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Azerbaidžānas, Izraēlas, Jordānijas, Itālijas, Spānijas un Grieķijas. „Tas bija īsts mentalitāšu kokteilis,” smejas I.Zvejniece, atceroties, cik lielas atšķirības bijušas vērojamas katras valsts pārstāvju starpā. Nacionālās īpatnības spilgti izpaudušās divu dienu pārgājiena laikā, kas kļuvis par smagāko pārbaudījumu.


Par smagu gan fiziski, gan psiholoģiski

Visi sadalīti divās grupās. Katrai bijis jāizstrādā maršruts, lai abas grupas viena no otras neatrastos tālāk par divarpus kilometriem. Abām grupām iedota arī noteikta naudas summa, par kuru bija jāiegādājas visiem vakariņas. Dots uzdevums vienu stundu ievērot absolūtu klusumu, vēl vienu stundu neizmantot nekādus gaismas avotus, kā arī izdomāt vienoto grupas tabu un katram pašam savu tabu, ko ievērot visu pārgājiena laiku. Grupas ceļojumā devušās vakarā, bet rīta pusē abām bijis jāsatiekas vienā punktā.

Tiesa, kā atzīst I.Zvejniece, tas nav noticis, jo pārbaudījums izrādījies par smagu gan fiziski, gan psiholoģiski. „Šis pārgājiens kļuva par tādu spilgtu piemēru, kā katrs tiek galā ar ekstrēmām situācijām un cik patiesībā grūti ir vienoties ar citiem cilvēkiem. It sevišķi, ja tie nav vienas valsts pārstāvji un katram ir savas bailes, savs piegājiens un savi uzskati, kā problēmas jārisina,” viņa saka. „Ja sākumā šķitis, ka nekā grūta šajā uzdevumā nav, tad beigās tas sāka līdzināties neiespējamajai misijai, kas noveda pie daudzām vērtīgām atziņām par mūsu komunikāciju un saskarsmi ar cilvēkiem ikdienā.”

Līdzīgos uzdevumos aizritējušas pārējās mācību dienas, kad izspēlētas absurdas situācijas, kādas varētu rasties ikdienā. Tāpat pārrunāta katras valsts pieredze neformālajā izglītībā, kā arī veidota sadarbība, mēģinot „pārdot” savu organizāciju. I.Zvejniece atklāj, ka visreālākās sadarbības iespējas varētu izveidoties ar Igaunijas un Lietuvas, kā arī Grieķijas organizāciju, kuras darbībā var vilkt paralēles ar nesen atklāto Ritma un mākslas studiju Alūksnē.

Kategorijas